Sirms, salīcis, kara ceļus izstaigājis vīrs noliek ziedus pie pieminekļa, savus cīņas biedrus pieminot. Viņu jaunība sadega divu varaskāru tirānu izraisītā kara ugunīs. Šai sirmajai paaudzei nav svarīgi šodienas varnešu strīdi par to, kad īsti tas lielais karš beidzās — 8. vai 9. maijā. Viņiem, viņu mātēm, sievām, bērniem nebija lielāka prieka par ziņu, ka lielgabali apklusuši, ka uzausis pirmais pēckara rīts.
Un katru dienu kopš šī rīta viņu paaudzes cilvēki lūdz: “Dievs, pasargā mūs, mūsu bērnus un mazbērnus no kara briesmām!”
“Lai nebūtu vairs Mauthauzenu,
cilvēku — vilku un asinsjūru.
Nekad vairs!” (Ē. Vēveris)
Eduarda UTĀNA foto

Komentāri