Sovam aizbiļdņam
“1752. godā Mikeļs Riks (Mihals Riks), Viļānu un apkōrtejū zemu īpašnīks un vīnlaiceigi Pūlijas karaļa vītvaldis pōr šōm zemem, devēs uz Krakovu pi karaļa uz audienci. Pēc pījimšonas jys apmeklēja Krakovas piļsātas apkōrtejōs bazneicas. Vīna bazneica jam ļūti īpasatykōs, un Mikeļs Riks nūlēme kaut kū leidzeigu uzbyuveit Viļānūs. Tai 1753. godā sōkās šōs bazneicas un klūstera ceļtnīceibas dorbi. Kū zynom par erceņgeli Mike-li? Par Dīvu mes uzzynom, losūt Svātūs Rokstus, kas ir Dīva Atklōsmes grōmota. Erceņgeļam Mike-ļam ir ļūti īpaša lūma, ļūti īpašs kolpōjums. Tod, kod eņgeli sasacēlēs pret Dīvu, tod erceņgeļs Mi-keļs beja tys, kas vadeja karaspāku šai ceiņā. Erceņgeļs vīnmār nūsastōjās lobō pusē. Ja cylvākim byus dažaidas problemas dzeivē un situacijōs, kod ļaunais apkōrt uzvar, tod erceņgeļa Mikeļa kolpōjums ir turpynōt šamā ceiņā aizstōvēt un nūsastōtīs lobō pusē. Erceņgeļa Mikeļa saucīņs latiniski ir “Quis ut Deus”, ebreju volūdā – “Mihael”, bet latvyski tulkojās – “Kas kai Dīvs”. Latvijā ir dažas bazneicas, kas caltas erceņgeļa Mikeļa gūdam, pīmāram, Zosnā, Alsungā, bet šū bazneicu Mikeļs Riks uzcēle sovam Dabasu aizbiļdņam. Mums kotram ir sovs Dabasu aizbiļdnis, sajimts Kristeibas Sakramentā, un myusu pīnōkums ir na tikai lyugt svātō aizbiļdnīceibu, bet ari leidzynōtīs sovam Dabasu aizbiļdņam,” tai stōstejumu uzsōk tāvs Rinalds MIC un aicynoj vispyrms apskateit apakšzemes bazneicu. “Apakšzemes bazneicā ir Mike-ļa Rika pīmiņas vīta. Gustavs Manteifeļs sovā grōmotā “Inflanty Polskie” roksta, ka Mikeļs Riks ir apbedeits zam Viļānu bazneicas vīnā nu kriptom, bet padūmu godūs kriptas tai izdemoleitas, ka vairs nav īspējams pasaceit, kurā vītā jys apglobōts. Tōpēc tyka izveidōta pīmiņas vīta. Apakšzemes bazneicā nūteik Krystaceļš nūdūmā par nadzymušim bārnim,” stōsta tāvs Rinalds MIC. Turpat kaidā ejas styurī radzams sapleisis zvons. “Šys zvons beja bazneicas tūrnī leidz 1944. godam. Tod vōcu karaspāks, atsakōpūtīs nu Viļānim, uzsprydzynōja klūsteri, cīte bazneica, sadaga ērgeles, sabruka tūrni, bet zvons nūkryta un sapleisa. Zvons beja īgōdōts pēc Riku laikim. Nōkūtnē paradzāts izveidōt Viļānu bazneicas muzeju, kurā daudzas lītas byus jōlīk. Mu-zejs byus īreikōts saimnīceibas ākā, tikai pyrms tam šai mōjai jōmaina jumts,” stōsta tāvs Rinalds MIC. Uz Viļānu bazneicu ticeigī brauc nu molu molom, ari nu ōrzemem. Brauc pat ekskursijōs. Te daudz kū var redzēt, te ik uz sūļa ir vītas, kur lyugtīs. Ir sveču kapela. Klūsters ir nūorganizējis 24 lyugšonas grupas, un kotra lyudzās vīnu stundi dīnā, t. i., lyugšonas nūteik 24 stuņdes dīnnaktī. Ir Rūžukrūņa dōrzs ar vysom 20 rūžukrūņa stacijom un svātō erceņgeļa Mikeļa skulptura. Ari svātcelinīku mōja 52 cylvākim.
Guņs līsmas beja bezspēceigas
Pi Viļānu bazneicas atsarūn Sak-ralais laukums ar Krystaceļu. “Tys izveidōts sakarā ar Breinumainō Krysta symtgadi. Breinumainais Krysts, kas vysvairōk pīsaista cylvākus bazneicā, ir nazynoma kūktēļnīka dorbs, kas atsarūn bazneicā nu pošim pyrmsōkumim. Cylvāki šō krysta prīškā ir lyugušīs vysūs laikūs, ir atstōjuši pateiceibas votas – zeimes, ka Dīvs īpašā veidā ir uzklausējis cylvāka lyugšonu un izmainējis jō dzeives ceļu. Lyuzuma pūsms beja 1922. goda 13. majs, kod Viļānu bazneicā izacēle guņsgrāks un gondreiž vyss, kas bazneicā nu kūka, sadaga, – oltori, interjers, svātūs skulpturas. Bazneica poša gon nasabruka, bet izdaga. Un beja lels ticeigūs pōrsteigums, nōkamajā reitā izdagušajā bazneicā īraugūt pi sīnas Breinumainū Krystu, kas beja guņs līsmu naskarts. Votas, kas beja kōdreiz pi šō krysta, beja voi nu izkusušas, voi sadagušas. Vīneigō vota, kas pōrdzeivōja guņsgrāku, beja vīna sudobra sirds, kas ir pi šō oltora pīstyprynōta. Mariaņu tāvi, kas nu 1924. goda šeit kolpōja, atjaunōja bazneicu, uzcēle myura oltorus un ari Breinumainū Krystu atgrīze sovā vītā, kur jys beja, – bazneicas lobajā navā. Cylvāki šō krysta pakōjē lyudzās. Padūmu laikūs par taidom lītom, prūtams, runōt nadreikstēja, vysas votas beja nūjimtas, un mariaņu tāvs Ontons Škeļs jōs beja nūslēpis. Kod Latvija atgyva naatkareibu, tod jys atdeve votas, kas beja pi Breinumainō Krysta oltora. Par kū tīši cylvāki pasateikušīs, nasdami votas? Gadejumu daudz, un tī ir dažaidi – lyugšonas izmainejušas cylvāka dzeivi, veseleibu – kod bejis nadzīdynami slyms voi ļūti nūpītna slimeiba, kod ōrsti nadūd nikaidas cereibas. Ir bejušas ari dažaidas goreigas dzīdynōšonas. Ir lyugšonas breinumi, kas saisteiti ar attīceibom cylvāku storpā, voi tur naids, voi mīlesteibas tryukums, un pēc lyugšonom cylvāka sirds mainōs. Daudzas votas ir tīši sirds formā, ir nūtykušas pat kardiologiskas dzīdynōšonas, bet vysvairōk goreigō, emocionalō sirds dzīdynōšona. Kotru godu 10–20 jaunas votas teik nūvītōtas pi oltora. Pesteitōjam golvā ir ēršku krūņs, kas ir pateiceibas vota nu Varakļānu draudzes ticeigajim par sajimtōm žēlesteibom. Sakralajā laukumā ar Krystaceļu ticeigī var lyugtīs kotru dīnu, bet vīnu reizi godā, Lelajā Pīktdīnā, Breinumainais Krysts teik calts nu oltora un nasts Krystaceļā. Cylvāki tū nas uz sovim placim, tod dīvkolpōjuma laikā krystu var pagūdynōt, tū nūskupstūt. Sakralajā laukumā īcarāts vēļ dažas kapelas izbyuvēt. Tōlōkais plans – 2033. godā jōbyut uzcaltai kapelai ar svātajom kōpnem, kur varēs tikai uz celim pa šim pakōpīnim pasaceltīs augšā. 2033. godā apritēs 2000 godu kūpš Krystus nōves un Augšanceļšonōs breiža. Tys byus lels jubilejas gods vysā pasaulē,” stōsta tāvs Rinalds MIC.
Ari bernardīnu tāvu biblioteka
“Kaidi vēļ ir sakralī montōjumi?” jautōju. “Ja runojam par vacom lītom, tod saprūtams, ka krysts ir vysvērteigōkō līta. Tod Viļānu Dīvmōte, kas atsarūn bazneicā, – pōrnosojamais oltors, feretrons, kū beja pasyutējis Mikeļs Riks. Šys oltors atsarūn pi Breinumainō Krysta. Tōlōk jōrunoj par pōris relikviarijim, kas myusu bazneicā sasaglobōjušīs nu īprīkšejōs kūka bazneicas, kas beja apmāram napylnu kilometru nu šejīnes, pi tagadejō piļsātas stadiona vacajūs kopūs. Tod ir vīns kūka oltors, vīneigais, kas sasaglobōjīs nu Mikeļa Rika laikim un atsarūn klūstera kapelā. Tod vēļ ir interesanta Dīvmōtes svātglezna: kod 1753. godā te īsarodōs bernardīnu tāvi nu Viļņas, uz jaunū misiju jaunā vītā jī atnese Ostrobramas Dīvmōtes svātgleznas kopiju. Kod klūsteri cara vaļdeiba 1832. godā slēdze un bernardīnu tāvi atsagrīzēs atpakaļ uz Leitovu, tod šū Dīvmōtes svātgleznu jī atstōja Viļānūs, lai jei byutu tei, kas ryupejās par šū vītu. Tai šei Dīvmōtes svātglezna ir myusu klūsterī leidz pat šai dīnai. Bernardīnu tāvi nu 1753. leidz 1832. godam, dzeivojūt Viļānūs, vadeja skūlu. Lai tei varātu pastōvēt, beja vajadzeiga ari biblioteka. Vēstures materialūs losom, ka bibliotekā beja vairōk nakai 300 grōmotas. Kod klūsteri slēdze, tāvi najēme grōmotas leidza, bet izdaleja tōs apkōrtejōs draudzēs ar nūteikumu: kod klūstera dzeive tiks atjaunōta, tod šōs grōmotas ir jōatdūd atpakaļ. Klūstera dzeive Viļānūs atsajaunōjōs pēc 92 godim – 1924. godā, un nu vysom šom 300 grōmotom nav atdūtas vīn dažas. Šei bernardīnu biblioteka atsarūn Viļānu bazneicas senū rūkrokstu arhivā. Mums ir daudzas vērteigas lītas, tōpēc vajadzeigs muzejs. Ir registri, sarakstes, dokumenti, arhivs. Tys atsatīc na tikai uz Viļānu draudzi, te daudzus godus beja Lubāna dekanats. Mikeļs Petrovskis beja Lubāna dekanata dekans, un tōpēc vysa sarakste daudzu godu garumā beja tīši saisteita ar Viļānim, un šys arhivs daļeji ir sasaglobōjīs leidz myusu dīnom. Īvoda dorbs izdareits, dokumenti saškirōti pa laikim. Agrōk Kulturas pīminekļu aizsardzeibas inspekcijas, tagad Nacionalō kulturas montōjuma pōrvaļdes eksperti ir veikuši šūs dorbus, bet lai vysu izpēteitu, ir dorbs daudzom godu desmitem. Te var runōt par daudz kū, pīmāram, par senejim grīstu gleznōjumim, par gleznōjumu, kas ir vērs durovom. Kod topuši gleznōjumi, gryuts pateikt, ari tim ir ap symts un vairōk godu. Gleznōjums vērs durovom ir unikals. FIAT nu latiņu volūdas nūzeimej “Lai nūteik!”. Vysbīžōk vōrds FIAT asociejās, kod erceņgeļs Gabriels īsarūn pi Dīvmōtes ar lobū vēsti, ka Dīvs jū izvēlējīs par pasauļa Pesteitōja mōti, un Dīvmote soka: “Raugi, es asu muna kunga kolpyune. Fiat. Lai nūteik.” Bet gleznōjuma lobajā pusē ir Jezus lyugšonōs Getzemenes dōrzā. Kod Jezus lyudzās, eņgeļs ar bikeri rūkōs pasarōdōs un Jezus soka: “Tāvs, ja šis bikeris navar paīt secen, lai nūteik. Fiat.” Šō zeimējuma vērteiba – uzraksteits vōrds FIAT, un kai šis FIAT izapaužās Dīvmōtes dzeivē un kai Kunga Jezus dzeivē. FIAT – kai pīsapiļdējōs šū svātū dzeivē un kai FIAT pīsapyldōs tū cylvāku dzeivē, kuri ir tepat bazneicā. Kai mes cenšamēs sovā dzeivē izpiļdeit Dīva gribu. Bet pi īejas bazneicā ir pīmiņas plōksne vīnam nu Viļānu draudzes labdarim – Stefanam Ščotkovskim (1767–1836), kurš ir apbedeits zam Viļānu bazneicas. Jō radinīkim sasaglobōjīs jō portrets. Te ir ari pīmiņas plōksne dekanam Mi-keļam Petrovskim (1830–1903), kas šeit 33 godus beja par dekanu,” stōsta tāvs Rinalds MIC. Atsevišks stōsts byutu ari par klūsteri, kas ir unikals vysā Zīmeļ-eiropā, par cylvākim, kuri te dorbōjušīs, un cytom vēsturiskom lītom. Te ir lela goreiga bogōteiba.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri