Grāmatā “Mans laikabiedrs”, kas izdota 2014. gadā, ir mans stāsts “Mani dārgie mediķi”. Ir taču loģiski domāt, ka visi medicīnas darbinieki ir labi cilvēki. Man iekritusi sirdī frāze: “Cilvēcei ir svarīgs nevis fiziskais skaistums, ko Dievs devis cilvēkam, bet tas garīgais skaistums, kas rodas Dieva dāvanu un ilga, rūpīga darba rezultātā.” Tāds cilvēciskais skaistums piemīt ārstei
Marijai PUTRAI,
mana stāsta varonei. Viņa jau 50 gadus, kopš 1974. gada, strādā Rēzeknes poliklīnikā. Šobrīd – atraitne, mamma, vecmāmiņa. Mani pārsteidz Marijas Putras neparastās darbaspējas. Viņai nav ne izdegšanas sindroma, ne vēl kaut kā nezināma un nesaprotama. Mīkla?! Arī šobrīd Marija Putra ir ģimenes ārste. Viņa ir ļoti atbildīgs un atsaucīgs cilvēks, tāpēc tieši Marija Putra parasti ir dežūrārste – visas sestdienas un svētku dienas viņa vismaz četras stundas pieņem pacientus. Viņi raksturo dakteri Putru kā labestīgu, komunikablu, korektu speciālisti, kura vienmēr pieņem, palīdz un nomierina. Viņa nav zaudējusi līdzcietību pret citu cilvēku sāpēm. Bet kā Marijas kundze iepriecināja mūs, savus pensionētos kolēģus, ar aicinājumu uz Medicīnas darbinieku dienas svinībām! Bija cienasts, suvenīri, puķes! Notika arī kopīgi Jaungada pasākumi, ekskursijas un daudz kas cits. Tas turpinājās 12 gadus, no 2006. līdz 2018. gadam, ko apliecina arī neliels fotoalbums. Marija Putra kopā ar dakteri Kovaļevski dāsni dāvāja mums savu laiku, uzmanību, labestību, cieņu un iejūtību. Dakteris Kovaļevskis lasīja savu dzeju, reizēm ar ironiju, reizēm kritizēja sevi un savu dzejoļu varoņus. Vārdu sakot, mēs nekad neaizmirsīsim šīs sirsnīgās tikšanās. Paldies jums, dārgie kolēģi! Lai Dievs dod jums labu veselību, labklājību un ilgu mūžu!
Tamāra STAHEJEVA
Foto no autores personīgā albuma
Komentāri