CALTA SVĀTŌ JŌŅA KRISTEITŌJA GŪDAM
“Beja cylvāks, Dīva syuteits, vōrdā Jōņs. Jys gōja dēļ līceibas, lai līcynōtu par gaismu un lai visi tycātu caur jū.” (Jņ, 1, 6-7) Nagļu pyrmō kūka bazneica, taipat kai tagadejō laukakmiņu myura bazneica, calta sv. Jōņa Kristeitōja gūdam. Jei atsaroda kop-sātā pretim tagadejai bazneicai. Vīneigais, kas nu vacōs bazneicas sasaglobōjīs leidz myusdīnom, ir sv. Jōņa Kristeitōja svātglezna. “Sv. Jōņs Kristeitōjs sovas dzeives laikā vīnmār teice: “Maņ jōkļyust mozōkam, bet Kristum – lelōkam. Es naasu nikas, es naasu cīneigs jam pat kūrpu syksnas atraiseit.” Un interesanti ir tys, ka, kaut Nagļu bazneica calta sv. Jōņa Kristeitōja gūdam, bazneicā šū svātgleznu navar redzēt vysu godu. Gleznu atnas iz sōnu oltora tikai reizi godā – Sv. Jōņa Kristeitōja dzimšonas svātkūs 24. junijā. Ūtrī svātki, kas teik svinēti sv. Jōņa Kristeitōja gūdam, ir jō nōves dīna. Ap tū laiku, augusta beigōs, Nagļu jaunajā un vacajā kop-sātā nūteik ari kopusvātki,” stōsta tāvs Rinalds MIC.
CĪTUSE NU ZAGLIM
Deveņdasmytajūs godūs Nagļu bazneica tyka apzogta un zaudēja vairōkas vērteigas lītas nu sova sakralō montōjuma. Tāvs Rinalds stōsta: “Lelajā centralajā oltorā pyrms bazneicas apzagšonas beja trejs svātgleznas. Centralajā attālōta Dīvmōte, kura apmeklej svātū Elizabetu, lobajā pusē – sv. Jōņa Kristeitōja tāvs Zaharijs, kreisajā – sv. Elizabetas, Jōņa Kristeitōja mamas, glezna. Nagļu bazneicas centralajā oltorā ītvarta skaista teologiska dūma – Dīvmōte, kura apmeklej Elizabetas un Zaharija gimini. Šōs gleznas kūpā veidoj triptihu. Un ar tū Nagļu bazneica ir unikala. Dīmžāļ, kod bazneicu apzoga, nūzoga ari sv. Elizabetas, Jōņa Kristeitōja mōtes, svātgleznu. Pošlaik teik maklāti materiali, kai tei svātglezna izaskateja, lai lyugtu mōkslinīkim tū atjaunōt. Šamā vītā nūvītōta cyta vītejō mōkslinīka pagaidu glezna, lai oltorā nabyutu tukšuma. Pagaidu variants turpynojās jau vairōkas godu desmites. Myusu reiceibā jau ir nūnōkušas dažas fotografijas, kaida beja šei glezna. Bet jōs uzjimtas nu sōnim, ari arhivā nikur navar atrast foto līceibas. Ja izadūtūs, mōkslinīki varātu uzgleznōt pēc vacajom fotografijom. Kōdreiz bazneicā asūt bejuse ļūti skaista sv. evangelista Lukasa skulptura, kas ari pazuda zādzeibas laikā. Gon šei skulptura, gon sv. Elizabetas glezna beja unikali mōkslas dorbi. Runojūt par vērteigom lītom, jōsoka, ka bazneicas kreisajā pusē ir breiniškeiga krystā sisšonas svātglezna, kas ari ir unikala, taipat kai Dīvmōtes svātglezna centralajā oltorā. Un vēļ bazneicā sasaglobōjušōs 1873. goda ērgeles.”
GLEZNAS NŌKUŠAS NU PĪTERBURGAS
Nagļūs jau ilgōku laiku beja informacija, ka bazneicas oltora svātgleznu triptiha dorbi nōkuši nu Pīterburgas. “Kod šom gleznom naseņ tyka veikts vīns nu restauracijas procesa pūsmim, atsaklōjās, kas ir jūs autors. Tys ir pūļu mōkslinīks Jozefs Oleskovičs. Dzims 1777. godā Pūlijā, tagadejōs Leitovas teritorijā – Šyluvā. Gleznōjis vēsturiskas, religiskas gleznas un portretus. Ari cara gimini asūt gleznōjis. Nu 1810. goda mōkslinīks dzeivōjis un strōdōjis Pīterburgā. Nagļu bazneicas svātbiļdes varātu byut gleznōtas 1830. godā. Salīkūt kūpā šūs faktus un vēsturiskū atmiņu, kas ir Nagļūs, patīšam svātgleznas vai pat vyss oltors vysdreižōk nōcis nu Pīterburgas, un tys ir ļūti interesanti,” stōsta tāvs Imants Medveckis MIC.
DRAUDZE ARI UNIKALA
“Nagļu draudze ir unikala cytu draudžu storpā, jo draudzes lūcekli puļcejās na tikai uz kūpeigom lyugšonom voi dīvkolpōjumim. Draudze īpašā veidā sviņ Sv. Jura dīnu, Sv. Jōņa Kristeitōja dīnu un Sōpu Dīvmōtes svātkus, kod pēc Sv. Mises vīnmār sanōk pi klōtim goldim. Reti kurā draudzē tai nūteik, bet Nagļu draudzē tai ir jau daudzus godus,” stōsta draudzes prāvests Rinalds Stankēvičs MIC.
RESTAUREJ UN TURPYNOJ MAINEIT
Lelōkais remonts Nagļu bazneicā nūtyka 2011. godā, kod veikta oltora zeļteišona un restauracija, pōrkrōsōta īkšīne. Sōkūtneji jei beja dryumūs tūņūs – sīnas tymsi bryunas, grīsti – zylā krōsā. Pēc restauracijas dorbim, kurūs pīsadalejōs mōkslinīks Staņislavs Astičs, bazneica īgyva gaišu krōsōjumu un nūskaņu. Vālōk padareiti ari dažaidi ōra dorbi – nūmaineits bazneicas jumts, izbyuvāta zibiņsaizsardzeiba, šūgod restaurēti pret bazneicu asūšī kopu vōrti. Nagļu bazneicas ilggadejais zakristians un ministrants Jeronims Orenīts stōsta: “Šei ir muna bazneica jau gondreiž 100 godu, šūgod maņ palyka 95. Itymā laikā te vyss ir ļūti mainejīs – oltori pōrkrōsōti, gleznom jauni rāmi, nūmaineiti sūli… Dīvmōtes glezna tagad gondreiž vai mirdz. Un tik smuku greidu kai myu-su bazneicā pi oltora es asu redzējis tikai vīnā cytā bazneicā. Pasaverit, cik gudri flīzes salyktas. It kai tu kōptu pa pakōpīnim. Tai jau symts godu un vēļ nav jōremontej.” Tyvōkajā nōkūtnē plānots nūmaineit bazneicas lūgus. Dīvnoms atmirdzējis vysā sovā krōšņumā un turpynoj maineitīs, lai varātu pulcynōt iz lyugšonom vēļ daudzu paaudžu ticeigūs.
Ilze SONDORE
AUTORES foto
Komentāri