– Esmu dzimusi nelielā Ludzas novada ciemā Ķīseļi. Nosaukums bija pamatots, jo visas mūsu ciema saimnieces vārīja ļoti garšīgus ķīseļus: dzērveņu, auzu, augļu. Jāsaka, ka auzu ķīseli es jau ļoti sen neesmu ēdusi. Man bija trīs brāļi un divas māsas. Tolaik tāds bērnu skaits bija pierasta lieta. Mūsu ciemā gandrīz katrā mājā bija tik daudz bērnu. Es biju jaunākais bērns ne tikai ģimenē, bet visā ciemā. Visi mani lutināja. Kopš bērnības biju ļoti mīlēta, es atceros savu bērnību kā ļoti saulainu un jauku laiku. Man liekas, ka toreiz apmākušos dienu vispār nebija.
MANA VISLIELĀKĀ MĪLESTĪBA – SKOLA UN BĒRNI
Ar šo mīļo, labsirdīgo un dzīvespriecīgo sievieti es iepazinos korī “Beregiņi”, kurā mēs abas dziedam. Marija Golubcova jeb Mašeņķa, kā mēs visi viņu mīļi saucam par jautro un draudzīgo dabu, dzied korī gandrīz no paša tā dibināšanas brīža, jau vairāk nekā 25 gadus. Ar viņu ir patīkami komunicēt, viņa ir dzīvespriecīga, smaidoša un dedzīga. Un vēl viņa prot tik interesanti un aizrautīgi stāstīt, ka nevar vien beigt klausīties… Es lūdzu Mašai pastāstīt mūsu avīzes lasītājiem par sevi un savu dzīvi.
Komentāri