“Vacī Drycāni izavītōjōs uz trejim pakolnim: uz vīna nu pakolnim, kur tagad atsarūn skūla, kas uzcalta 1955. godā un ir taida poša kai Kaunatas skūla, agrōk beja muiža. Tei tyka sabombardeita 1944. godā. Uz ūtra pakolna atsarūn bazneica, bet trešais pakolns ir tī, kur tagad ir mobilais tūrnis. Te, kur bejuši vacī Drycāni, kur īlas golā veikals, ir bejis krūgs, bet līpas gar īlu īstōdeitas trejsdasmytajūs godūs par gūdu veiskupa J. Rancāna vizitacijai,” tai sovu stōstejumu uzsōk Diāna Saksone, gluži kai mōkslineica īskicejūt dīvnoma apkōrtnē radzamū. Drycānu bazneicas vēsture aizsōkusēs 18. godusymtā. Šeit kūka bazneica calta 1770. godā, pēc taida poša “modeļa” uzcalta ari Piļcines bazneica un muižas kapela. Piļcines bazneica ir sasaglobōjusēs leidz myusdīnom taidā pošā izskotā, kū navar saceit par Drycānu kūka dīvnomu – 1849. goda dokumentūs teikts, ka dīvnomam draud sabrukšona. Pyrms tam 1832. goda dokumentūs saceits, ka Feliciana Rika īpašumā asūšō Drycānu bazneica beja kūka ceļtne ar vīna tūrņa fasadi, kīgeļu klona greidu un dēļu grīstim. Bazneicai beja trejs oltori, kur izacēlīs teiši centralais oltors ar kūkgrīzumā veidōtū retablu (konstrukciju), kur atsarodušōs gleznas – Kristus un Simona un Judas atveidi. Tai kai vacō kūka bazneica natyka remonteita, sōka dūmōt par jaunas myura bazneicas byuvnīceibu. “1856. godā ir tapis myura dīvnoma plans. Bet kai Arhitektoniskōs izpētes grupas specialisti ir izpētejuši vacūs zeimējumus, tod myura bazneicai vajadzēja byut sovaidōkai. Myura bazneicu cēle Feliciana Rika meitas – baronese Marija, kura beja izpracynōta Jakubam Manteifeļam nu Bēržgales, un jōs mōsa Katrīna Uļjanovska, Taunagas muižineica. Bazneicu īsvetej 1859. godā. Bet žūga centralajūs vōrtūs ir uzroksts 1860, tys nūzeimej, ka žūgs vēļōk uzcalts,” stōsta Diāna Saksone.
Un kaidu sakralū montōjumu varim redzēt, apmeklejūt šū bazneicu?
Pyrmom kōrtom tī ir rūkturi uz bazneicas golvonajom durovom, uz tim ir uzroksts vōcu volūdā – “Kod maņ slōpst, es eimu” un “Mīrs ar jums”. Šys vōcyskais uzroksts līk dūmōt, ka, īspējams, rūkturi nōk nu muižas kapelas. Vōcu volūda, prūtams, vairōk rakstureiga Livonijas laikam, pēc tam jau nōce pūļu volūda, jo beja Inflantijas laiki. Storp cytu, par bazneicas vēsturi daudz var uzzynōt ari nu bīdreibas “Maziča” video rulleišim YouTube kanalā, nu vītejōs vēsturneicas, pedagoges Silvijas Laizānes stōsteitō. Ari svēteitō yudiņs trauki pi īejas ir seneji – jī lepojās ar 1858. godā īcērstim 51. psalma vōrdim latiniski: “Apslacynōsi mani ar izopu, un es byušu boltōks par snīgu.” Bazneicas divūs tūrņūs ir trejs zvoni, kurim dūti nūsaukumi – lelōkais ir “Stanislavs”, videjais “Leons”, bet vysmozōkais palicis bez vōrda. “Par golvonū oltori. Interesanti ir tys, ka centralō glezna bejuse sovaidōka – agrōk tys beja bareljefā darynōtais Jezus. Īspējams, tys ari ir senōks par 1860. godu. Īspējams, tys atnasts nu muižas kapelas voi ir nu kūka bazneicas laikim. Un tod pagōjušō godusymta trejsdasmytajūs godūs nōce mūdē Jezus Sirds biļdes. Īvēreibas cīneiga ari Sv. Jōņa Nepamuka skulptura, kas ir 19. godusymta vydus montōjums. Jei atsarūn pi Svātō Gora oltora. Kod bazneicu reiz beja apmeklējuši svātcelinīki mōkslinīki, tod jī saceja, ka Pūlijā sv. Jōņs Nepamuks ir ļūti populars svātais. Jōjem vārā, ka te beja Inflantija un vōcu izceļsmes baroni beja pōrsapūļōjuši. Te īnōce pūļu kultura. Mums ir ari Jaunovas Marijas oltors. Ari par Jaunovas Marijas skulpturu jōsoka, ka šys Jaunovas Marijas tāls ir taids narakstureigs, jo jei ir ar plyku golvu, izlaistim motim. Taitod skulptura, dūmojams, ari nōk nu senejōkim laikim, jo jau 19. godusymtā nav nikaidu izlaistu motu, vysur Dīvmōte radzama ar lakateni. Bazneicā ir ari balkons, kurā dīvkolpōjuma laikā sēdējuši muižas kungi. Autentiski ir bazneicas sūli, tī ir nu pyrmsōkumim. Drycānu bazneica nav pīdzeivōjuse nikaidas īpašas interjera atjaunynōšonas, vīneigi, kai jau saceju, pagōjušajā godusymtā pyrms kara prīsteri īlykuši oltorī Jezus Sirds gleznu, jo beja taida mūde sōkusēs. Cylvāki tod sacejuši, ka tys ir dusmeigais Jezus, par tū ka dūmōjuši, ka jys ar pērkstim krota. Sasītais Jezus beja vairōk žālobas izraisūšs. Procesijas karūgi gon ir atjaunōti. Vēļ interesanti ir tys, ka kōra balkons ir sleips, lai dzīdōtōji byutu tai kai uz paaugstynōjuma. Vacōs ērgeles nav dorba kōrteibā jau seņ. Sovulaik Drycānu bazneica ap 1918.–1920. godu tōs atpērka nu Viļakas bazneicas, byuveitas tōs beja 19. godusymta vydā. Jau tod, kod beja Ontons Matvejāns, jys spēlēja uz sintezatora. Tagadejōs ērgeles ir digitalas, īsagōdōjom, pasateicūtīs saraksteitajam projektam. Ērgeles spēlej drycānīts Jōņs Veličko. Lai atjaunōtu vacōs ērgeles, byutu jōīgulda daudz leidzekļu. Bet taipat finansejums byutu napīcīšams cytom vajadzeibom – bazneicai problemas ar fasadi, problema taida, ka yudiņs nūvadeišona ir napareiza un tod mytrums īt pa pamatim uz augšu un vyss peļej. Bet draudze nateik pi naudas šim remontdorbim… Agrōk bazneicu cēle baroni. Voi tagad 20 babeņas var atjaunōt bazneicu? Patīseibā nu vaļsts puses byutu jōdūd daudz vairōk leidzekļu taidim mērkim. Agrōk bazneicai beja vaļsts nūzeimes arhitekturas pīminekļa statuss, tagad jū pazamynōja leidz regiona-las nūzeimes statusam. Bet naudu mums napīškir, tys vyss aizīt lelajom bazneicom. Kai pošim taidu naudu sakrōt? Vajag 100 tyukstūšu, šū summu sarēkinōjom pyrms četrim godim. Cylvāku moz, kotru dīnu uz dīvkolpōjumu atnōk kaidas pīcas sešas tantes. Drusku kovids pajauce, beja vairōk. Svātdīnōs agrōk beja kaidi 40 cylvāki, iz svātkim pylna bazneica. Tagad ari uz svātkim kaidi 60, bet kod moza beju, bazneicā nabeja vītas kur stōvēt,” stōsta Diāna Saksone. Bazneicas dōrzā apglobōts prīsters Pīters Tumāns. Jō pīminekļa ūtrā pusē losami vōrdi: “Svēteigi taisneibas dēļ vojōtī, jo jim pīdar dabasu vaļsteiba.” Jys ir bejis Ludzas dekans kara laikā, kod jys gribēja atjaunōt nūdadzynōtū Ludzas kūka bazneicu, sanōce problemas ar varas īstōdem un jam vajadzējis atstōt Ludzu. Bazneicas dōrzā apglobōts ari Gustavs Manteifeļs – gaismas nesējs, grōmotu izdevējs, jurists un vēsturnīks. 1937. godā Latgalīšu skūlōtōju centralō bīdreiba ir uzlykuse jam plōksni, tod te vēļ pedagoge Valērija Seile ir pīsadalejusēs itōs plōksnes uzstōdeišonā. Turpat apglobōti ari Gustava Manteifeļa vacōki – mōte Marija un tāvs Jākobs. Ari citi šōs dzymtas pīdareigī. “Te jūs ir daudz, te ir kapenes apakšā. Kod jau Gustavu vajadzējis globōt, kapenēs vairs navarējis tikt, jū vīnkōrši apglobōja,” stōsta Diāna Saksone. Golvonais ir na tikai apzynōt īprīkšejūs paaudžu atstōtū montōjumu, bet ari tū saglobōt un vajadzeibas gadejumā atjaunōt, jo kaut kas dryup voi sasabūjōjīs. Bet Diānai Saksonei paļdis par stōstejumu!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri