Rēzekniete
Valentīna LASTOVSKA
tirdziņā piedāvāja iegādāties ekskluzīvu preci – suņu vilnas zeķes. “Suņu vilnas zeķes ir ārstnieciskas. Kādreiz es pati vērpu dziju no suņa vilnas, bet to vilnu, kas nederēja vērpšanai, jo bija īsiņa, izmantoju jostu izgatavošanai. Gadījās, ka viena tantiņa man pajautāja, vai nevarētu viņai izadīt jostu. Tad ņēmu marli, saliku uz tās izsukāto vilnu un sašuvu. Šīm jostām bija liels pieprasījums, jo palīdzēja pret muguras sāpēm. Nevarēju “atkauties” no tantiņām, visām vajadzēja, uz tirgu nesu pārdot. Tad uzzināju, ka Preiļos ir dzijas apmaiņas punkts, kur, nododot vilnu, pretī var saņemt dziju. Un ne tikai aitas vilnu, bet arī suņa vilnu varēja nodot. Kopš tā laika jostas vairs neizgatavoju. Adu zeķes,” stāsta Valentīna un piebilst, ka tagad šis dzijas maiņas punkts Preiļos vairs nedarbojas. “Lai iegūtu suņu vilnu, tos ķemmēju. Vēlāk, kad cilvēki uzzināja, sāka atdot savu suņu vilnu.” Jautāju: cik tad daudz suņa vilnas jāsavāc, lai varētu izadīt zeķu pāri? “Maiņas punktā nodevu 17 kg suņa vilnas, pretī saņēmu 10 kg dzijas. Kad pati vērpu, dzijtiņa tāda nesanāk, rūpnieciski ražota ir daudz tievāka. Bet alpaka vilnu gan pati vērpju. No šīs dzijas sanāk ļoti siltas, mīkstas zeķes. Kur ņemu alpaku vilnu? Pie maniem draugiem Rēzeknes novadā, kuri sava prieka pēc tur alpakus, lamas, tajā skaitā arī briežus,” saka Valentīna. Ar suņa vilnas zeķēm Valentīna sastopama tirdziņos un gadatirgos. Cilvēki šādas zeķes labprāt pērk, kā nekā dabiskas, siltas un veselīgas.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri