Šīs maizes noslēpums slēpjas ne tikai receptēs un izejvielās, bet arī cilvēkos, kuri to rada. Viens no tiem ir Jevgeņijs LUKAŠENOKS, cilvēks ar lielu pieredzi maizes cepšanā. Šī uzņēmēja vārds mūsu valstī ir labi zināms. Savu karjeru maizes nozarē Jevgeņijs sāka 20. gadsimta 80. gados, no 1985. līdz 1991. gadam viņš bija Latvijas PSR lauksaimniecības izstrādājumu ministra pirmais vietnieks, atbildēja par maizes un miltu ražošanu republikā. Pirmajos trijos neatkarības gados viņš turpināja pārraudzīt maizes nozari, līdz ražošana nonāca privātās rokās. Viņa vadībā radās maizes ceptuves, veikali un pat kosmētikas ražotne. Arī šodien viņš tur roku uz pulsa, cepot maizi savā mazajā dzimtenē – Latgalē. Šobrīd Jevgeņijs Lukašenoks ir divu ikonisku maiznīcu – “Ludzas maiznīca” un “Vecā maiznīca” – dibinātājs un īpašnieks. Ne mazāk svarīgs ir Rēzeknes maizes kombināta vadītāja Jurija Budrevska ieguldījums. Viņš ikdienā nodrošina vienmērīgu un kvalitatīvu ražošanas darbību. Pateicoties viņa profesionalitātei, uzņēmums turpina iepriecināt klientus ar augstas kvalitātes produktiem. Tieši šo divu cilvēku mijiedarbība un pūles ļāva Rēzeknes maizes kombinātam “Vecā maiznīca” gūt panākumus un stabilitāti. Es apmeklēju Rēzeknes maizes kombinātu “Vecā maiznīca”, satiku šos divus cilvēkus – uzņēmuma vadītāju un dibinātāju, iepazinos ar maizes ražošanas un tapšanas procesu.
VIZĪTKARTE
Jevgeņijs Lukašenoks
Dzimis Pasienē, beidzis Istras vidusskolu un Voroņežas Tehnoloģisko institūtu. Ieņēmis vadošus amatus Voroņežas mašīnbūves rūpnīcā, Jelgavas un Dobeles maiznīcās un Rīgas kombinētās lopbarības kombinātā. Bijis Latvijas Republikas lauksaimniecības produktu ministra pirmais vietnieks, ražošanas apvienības “Lauksaimniecības produkti” priekšsēdētājs un Latvijas PSR Agrorūpniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Viņš veiksmīgi apvienoja darbu un neklātienes studijas aspirantūrā Odesas Industriālajā institūtā, kur 1989. gadā aizstāvēja disertāciju un saņēma tehnisko zinātņu kandidāta grādu, vēlāk kļuva par inženierzinātņu doktoru.
Bijušais Ludzas pilsētas domes deputāts.
Par ilggadēju darbu sava novada labā un tā popularizēšanu uzņēmējam Jevgeņijam Lukašenokam Ludzas novada dome piešķīra “Ludzas novada Goda pilsoņa” titulu.
Visnozīmīgākais Jevgeņija Lukašenoka devums novada dzīvē, ko izjūt daudzas ģimenes, ir darba vietu nodrošināšana. Šobrīd uzņēmumos “Ludzas maiznīca” un “Vecā maiznīca” strādā 200 cilvēku.
Es lūdzu Jevgeņijam pastāstīt par sevi un to, kā tika izveidota maiznīca.
– Man ir 78 gadi… Esmu vienā vecumā ar ASV prezidentu un miljardieri Donaldu Trampu (viņš ir desmit dienas jaunāks par mani, dzimis 14. jūnijā, es – 4.), mēs abi esam dzimuši pēc kara, 1946. gadā… Esmu inženierzinātņu doktors. Savu karjeru sāku miltu ražošanā. Biju Jelgavas graudu pārstrādes rūpnīcas galvenais inženieris, tur bija dzirnavas rudzu malšanai. Kad man palika 25 gadi, kļuvu par Liepājas ceptuves direktoru. Veidoju karjeru Dobeles graudu produktu kombinātā, 1985. gadā pārvēršot ražotni par “konfekti”. Tajā pašā laikā aizstāvēju disertāciju. Un tad bez jebkāda blata mani iecēla par ministra pirmo vietnieku. Atceros, Pugo bija atbraucis, apskatīja, novērtēja manu darbu un rūpnīcu, redzēja, kā tā attīstās. Slavēja darbu… Bet es joprojām tā strādāju, man nav brīvdienu. 1985. gadā biju atbildīgs par visu Latvijas maizi, jo biju lauksaimniecības produktu ministra pirmais vietnieks. Tad bija LR Valsts agrorūpniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieka amats, biedrības vadītājs, t. i., kā ministrs vadīju bijušo Lauksaimniecības produktu ministriju. 1985. gadā atbraucu uz Rēzekni. Maizes ceptuves direktors tolaik bija Mironovs, galvenais inženieris – Petrovs (viņš vēlāk kļuva par direktoru). 1989. gadā pabeidzām jaunas maiznīcas celtniecību, un es iznomāju šo maiznīcu Voldemāram Novokšanovam, kurš tagad jau miris. Sākumā šeit bija kooperatīvs, tad tika izveidots uzņēmums. Kad viņu 1995. gadā ievēlēja par neatkarīgās Latvijas pirmās Saeimas deputātu (viņš bija Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs), šis uzņēmums divu gadu laikā bankrotēja. 1997. gadā es izveidoju divus uzņēmumus, viens no tiem bija “Vecā maiznīca”. Pusi šīs ēkas un visu, kas tur bija, nopirkām no administratora. Jāsaka, ka ēka bija šausmīgā stāvoklī – visur pelējums. Ņemot vērā, ka līdz tam laikam, kopš 1991. gada, mums bija otrs maizes uzņēmums – “Ludzas maiznīca” (tam šogad paliks 34 gadi), tad mēs pamazām sākām maizes ražošanas apjomus pārcelt uz “Veco maiznīcu” Rēzeknē. Nav iespējams sākt maizes ražošanu no nulles. Tas ir ikdienas produkts. Pat tagad, kad ir cits realizācijas termiņš, pasūtījumus maizes piegādei mēs pieņemam katru dienu, izņemot sestdienas. Sestdienās mēs atpūšamies. Šo ražotni es uzdāvināju savam jaunākajam dēlam. Un tagad viņš – Teodors Lukašenoks – ir pilntiesīgs “Vecās maiznīcas” īpašnieks. Bet visa šī uzņēmuma pastāvēšana un darbība balstās uz Juriju Budrevski. Viņš ilgus gadus veiksmīgi vadījis maizes ceptuves darbu, sākumā bija valdes loceklis, pēc tam – valdes priekšsēdētājs. Viņš šeit strādā, var teikt, gandrīz kopš pirmās dienas. Līdz ar viņa ierašanos šī produkcija un kompānija pastāv un pastāvēs. To es vienmēr saku gan tieši acīs, gan aiz muguras. Tieši viņš kā vadītājs ir uzņēmuma stabilitātes un labklājības ķīla. Situācija, kad diviem uzņēmumiem bija viens vadītājs, bija mana kļūda. Es to atzīstu. Visus šos gadus gan šeit, gan Ludzā bija algots valdes priekšsēdētājs, un nekāda īpaša labuma no tā nebija. Uzņēmumiem, īpaši tiem, kas ražo maizi, ir jāpastāv atsevišķi. Es to norādīju arī savam dēlam. Pēdējo divarpus gadu laikā, kad par valdes priekšsēdētāju kļuva Jurijs Budrevskis, esam uzsākuši attīstību un sākuši gūt peļņu. Tagad mēs virzāmies uz priekšu un attīstāmies! Tiek atjaunināts aprīkojums, iegādāts jauns transports, arī viss pārējais tiek sakārtots. Tātad mums ir divi meitas uzņēmumi – Rēzeknē un Ludzā. “Ludzas maiznīcai” ir lielāks preču klāsts un apgrozījums. Abu maiznīcu kopējais gada apgrozījums sasniedza gandrīz 10 miljonus eiro. Pietrūka tikai 120 tūkstošu eiro. Būtu sasnieguši, ja nebūtu slēguši zaudējumus nesošo veikalu Latgales ielā 35, Rēzeknē, un vienu autoveikalu Ludzā. Uzņēmuma “Vecā maiznīca” apgrozījums 2024. gadā sasniedza gandrīz četrus miljonus eiro, kas ir par 300 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tiesa, pieaugusi arī maizes cena…
– Kur jūs ņemat spēkus? Jums tiešām ir liela slodze un atbildība.
– Pirmkārt, izvirzot mērķi un strādājot pie tā sasniegšanas, grūtības nebiedē. Čērčils ir teicis, ka katra krīze paver jaunas iespējas. Un arī man krīze ir iespēju logs. Tas liek veikt pilnu darbības analīzi, identificēt vājās vietas un meklēt risinājumus to novēršanai. Kas attiecas uz ražošanu Rēzeknē, tad varu teikt, ka šeit ir ne tikai labs vadītājs, bet arī labi speciālisti – gan tehnologi, gan cepēji… Uzlabojot iekārtu kvalitāti un atbilstību noteiktiem parametriem, piemēram, saistībā ar mīklas raudzēšanu, mēs esam sākuši cept labu un garšīgu maizi. Tādā veidā mēs ieguvām labu tēlu un patērētāju uzticību. Labas maizes pagatavošanas process ilgst 72 stundas. Ļoti svarīgi ievērot tehnoloģiskos parametrus – temperatūru, mitrumu… Tad var sasniegt tādu maizes garšu un kvalitāti, kāda mums ir šobrīd. Tajā pašā laikā esam pusotru reizi palielinājuši maizes derīguma termiņu, un tagad tas ir septiņas dienas. Rudzu maizei ir vēl ilgāks derīguma termiņš – divas nedēļas. Tiesa, daudz kas ir atkarīgs no uzglabāšanas apstākļiem.
200 darbavietas
Kopumā “Vecajā maiznīcā” Rēzeknē nodarbināti 80 cilvēki, vēl 120 strādā “Ludzas maiznīcā”.
Plašs preču klāsts un roku darbs
Vecās pilsētas maiznīcas pirmsākumi meklējami 1950. gada 1. februārī. Mūsdienās šeit tiek cepta aptuveni 50 dažādu veidu maize. Maize ir garšīga, apmierina pircēju, kurus jau izlutinājusi plašā maizes izvēle un sortiments veikalos, stingrās prasības. Galvenais, lai maizes ražošanā iesaistītas cilvēka rokas un līdz ar to dvēsele, tāpēc maize glabā šo enerģiju un roku siltumu… “Vecā maiznīca” piedāvā sešu veidu rupjmaizi (“Klaipiņš”, “Ķiploku”, “Čipolino”, “Mežkungu”, “Tautas”), trīs veidu rudzu maizi (“Rāznas”, “Rudzu”, “Jubilejas” – īpaši Latvijas Republikas simtgadei ražota maize), astoņu veidu saldskābo maizi (“Vidzemes”, “Rēzeknes saldskābā”, “Miķeļa saldskābā”, “Jubilejas saldskābā”, “Ceļa maize”, “Saules saldskābā”, “Saldskābā ar ceptiem sīpoliem”), 12 veidu baltmaizi (“Mežkungu”, “Čiabata ar rozmarīnu”, “Toskānas čiabata”, “Kliju baltmaize”, “Mēness”, “Saules”, “Latgales”, “Paniņu maize ar ķimenēm”, “Vārpa”, “Miķeļa”, “Launaga”, “Pītā ar rozīnēm”, “Pītā ar sezamu”, “Halla”, “Piena” u. c.), grauzdiņu maizi (“Graudu”, “Gard-ēžu”, “Rīta prieks”). Sortimentā ir arī bioloģiskā maize – rudzu, saldskābā un baltā ar sēkliņām. Ļoti pieprasīta ir ar rokām gatavotā maize – “Apaļā rudzu”, “Apaļā saldskābā ar sēklām”. Vairāki sausiņu veidi. Pirms mēneša Ludzā laidām klajā jaunu produktu līniju – trīs no pilngraudu rudzu miltiem ražotus produktus. Šim nolūkam nopirkām nelielas dzirnaviņas rudzu malšanai, ko pērkam no Ludzas zemniekiem. Graudus samaļ un sasmalcina, un no iegūtajiem miltiem cep trīs veidu pilngraudu rudzu cepumus: parastos, ar šokolādes skaidiņām un ar sēklām. Viens no šiem produktiem jau ir pārdošanā, pārējie ir ceļā. Vēlos uzsvērt no pilngraudu rudzu miltiem ražoto produktu lietderību. Šis ir labākais produkts cilvēkam – dod enerģiju un spēku, bet cilvēks nepieņemas svarā. To nevar teikt par kviešiem – no tiem gatavotie produkti noteikti dos papildu svaru, tāpēc jāierobežo kviešu produktu patēriņš. Vēl mums ir atsevišķa bezglutēna produktu ražotne, varam cept pat bezglutēna maizi. Ir diētiski produkti, bez cukura, vai, piemēram, čiabata uz ūdens bāzes. Veikalos ir bezglutēna cepumi un mafini. Starp citu, mēs esam vienīgie Eiropā, kas cep mafinus tikai no zirņu miltiem. Mums ir atsevišķas mazas dzirnavas, kur maļ rīsus, pupiņas un zirņus. Vēlos piebilst, ka “Ludzas maiznīca” ražo vairāk nekā 100 veidu konditorejas izstrādājumus – barankas un tortes, cepumus un dažāda veida maizi. Turklāt uzņēmuma sortimentā ir praktiski visi kulinārijas produkti, ko Latvijas iedzīvotāji pieraduši ēst ikdienā: kotletes un salāti, čebureki, virtuļi un zivju ēdieni. Produkciju piegādā 18 mašīnas, galvenokārt Latgalē. Uzņēmumam ir arī savi veikali – kopumā desmit tirdzniecības vietas un trīs mobilās tirdzniecības vietas Ludzā, Rēzeknē, Zilupē un mazākās pilsētās.
Projekti, investīcijas – kopsolī ar laiku
Daudz pūļu tika ieguldīts inovācijās, iegādājoties jaunas iekārtas un aizstājot vecās ar energoefektīvākām iekārtām. Piemēram, Ludzas ražotnē apkures katli nomainīti pret efektīvākiem un iegādātas iekārtas, kas ļauj sadedzināt virtuļu cepšanai izmantoto eļļu, lai iegūtu siltumenerģiju. Turklāt ir uzstādīti saules paneļi un parastās spuldzes nomainītas pret energotaupības spuldzēm. Paredzams, ka paneļi atmaksāsies piecu gadu laikā, bet visiem pasākumiem kopā vajadzētu nodrošināt uzņēmumam vismaz 30 % enerģijas ietaupījumu.
Plānots atvērt trīs firmas veikalus
Šogad mēs vēlamies Rēzeknē ar “Ludzas maiznīcas” zīmolu atvērt trīs veikalus, kur tiktu tirgota abu maiznīcu produkcija. Šim nolūkam esam iecerējuši piedalīties izsolē par zemes gabala pārdošanu Atmodas ielā 2A (ziemeļu rajonā, kur kādreiz bija Zaļais tirgus) 900 kv.m platībā. Gribam to iegādāties un uzstādīt tur moduli, tādu pašu, kāds ir gaļas kombinātam, un tur pārdot visu “Ludzas maiznīcas” un “Vecās maiznīcas” produkcijas klāstu. Līdzās Rēzeknes maizei pārdošanā būs arī Ludzā ražotie konditorejas un kulinārijas izstrādājumi. Pēc tam notiks zemesgabala Latgales ielā 54 (300 kv.m) nomas tiesību izsole (tur kādreiz atradās “Joriks”). Esam ieinteresēti iznomāt šo vietu uz pieciem gadiem ar apbūves tiesībām. Šeit mēs vēlamies izveidot otru mazumtirdzniecības vietu – mūsu zīmola veikalu. Trešā vieta Rēzeknē ir neliela māja Nikodema Rancāna ielā 30 (kur atrodas ziedu veikals). Vēlamies iegādāties trīs ceturtdaļas šī īpašuma. Būs arī stāvvietas automašīnām. Tādā veidā izveidosim Rēzeknē trīs jaunas mazumtirdzniecības vietas ar mūsu zīmola produkciju. Ludzā mums jau ir liels tirdzniecības centrs (universālveikalā) un divi veikali. Mums ir arī veikali Zilupē, Ciblā un Felicianovā, kā arī viens autoveikals. Piebildīšu, ka šobrīd pircēji visvairāk iecienījuši siltu un karstu maizi, un mēs vēlamies to nodrošināt saviem klientiem.
Jauns veiksmīgs bizness
Pēdējā laika spilgtākais, starptautiski atzītākais ražošanas panākums ir uzņēmuma SIA “Lat Cosmetics” produkcija, kuras dibinātājs un valdes priekšsēdētājs arī ir Jevgeņijs. Pirms vairākiem gadiem viņš pievērsa uzmanību sapropeļa ieguvei Ludzas novada ezeros. Mūsdienās sapropelis ir kļuvis par vienu no izejvielām unikālas kosmētikas ražošanā. Šos Ludzā ražotos produktus jau pazīst citviet pasaulē. Uzņēmums pamazām ienāk piesātinātajā pasaules kosmētikas tirgū. Ceļš no sap-ropeļa ieguves un izstrādes līdz kosmētikas līdzekļu radīšanai aizņēma piecus gadus. Tika iesaistīti Latvijas un Baltkrievijas zinātniskie institūti, veikts milzīgs pētījumu apjoms. Tika izveidota kosmētikas ražotne, kas atrodas Ludzā. Uzņēmums ražo unikālu kosmētiku uz Latvijas dūņu bāzes. Galvenā atšķirība no citiem tirgū esošajiem kosmētikas līdzekļiem ir tāda, ka šī kosmētika satur peloīdu jeb dūņu ekstraktu, kas labvēlīgi iedarbojas uz ādas imūnsistēmu, palēnina ādas novecošanās procesus, pasargā to no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes. Preču klāstā ar “LACO” zīmolu ir kosmētika sejas, roku, pēdu, ķermeņa un matu kopšanai, kā arī ārstnieciskās dūņas. Bet tā jau ir cita raksta tēma.
Es pateicos Jevgeņijam Lukašenokam par interviju un Jurijam Budrevskim par viesmīlību un ekskursiju maiznīcā. Veiksmi un labklājību!
Marina TETARENKO
AUTORES foto
Komentāri