Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināta Veronika Dundure – latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja.
Balvu Veronikai Dundurei pasniedza dzejniece, Saeimas deputāte Anna Rancāne, teikdama: “Laikam pyrmū reizi bolvu par myuža īguļdējumu sajims školōtōja voi, kai cytur Latgolā soka, skūlōtōja. Lai ari cytas izcylōs personeibas, kas īprīkšejūs godūs sajēme tū bolvu, ari var saukt par školōtōjim. Bet itei školōtōja ikdīnā strōdoj školā, ik dīnu strōdoj ar bārnim, ar lelīm burtneicu kolnim, loboj dorbus. Bet pats golvonais – jei vuica mōtes volūdu. Un na tikai vuica, bet ari kotru dīnu jau vairōk nakai 20 godus jei pōrlīcynoj gon politikus, gon ministrus, gon izgleiteibas sistemu, deļ kam ir vajadzeiga mums latgalīšu volūda. Deļ kam jū jōvuica školōs, deļ kam vajadzeigs finansejums latgalīšu volūdas stuņdem. Un ari īdvesmoj cytus. Es dūmoju, ka ite zālē ari ir daudzi latgalīšu skotuves runas konkursa “Vōlyudzāni” daleibnīki vai laureati, ari latgalīšu kulturvēstures olimpiažu daleibnīki. Un itys cylvāks mums līk naaizmērst, lai tei globalizacijas un vīnveideibas straume myusus naaiznastu, lai mes palyktu poši, lai mes saglobōtu sovu volūdu. Un tei volūda, tai kai tys palākais kačeits, tiks cauri tai straumei un izpeļdēs.” Saņemot balvu, Veronika Dundure pateicās visiem tiem cilvēkiem un iestādēm, kas ir palīdzējuši un atbalstījuši Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas darbību, – Rēzeknes novada pašvaldībai, Nautrēnu pagasta apvienībai, Nautrēnu vidusskolai un kolēģiem, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijai un direktoram Jānim Poplavskim, asociācijas biedriem un vietniekam Imantam Slišānam, valodniecei Lidijai Leikumai, Annai Vulānei, Ilgai Šuplinskai, deputātam Jurim Viļumam. “Vysus navar nūsaukt, bet lels lels paļdis, ka atbolstot. Sōkums beja ļūti gryuts. Nūslāgumā grybu pateikt monsiņjora Nikodema Rancāna vōrdus: “Nes sevī gora piļneibu, cylvāku mīlesteibu, sadarbeibu,” teica Veronika Dundure. Balva – māla statuete “Boņuks” – aizceļoja uz dažādām Latgales vietām.
“Boņuku” saņēma Amandas Anusānes un Liānas Merņakas ceļojošā izstāde “Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivōs”.
Izstādes fotogrāfijas, kuras Amanda Anusāne ir bildējusi kopš 2019. gada, atspoguļo arī laiku, kurā daudzi Latvijas seniori joprojām dzīvo. Apvienojot klasisko un laikmetīgo, šajā izstādē attēlota 75 gadus vecās Valentīnas Priževoites dzīve Latgales laukos. Izstādes ekspozīciju veidoja Liāna Merņaka, tajā ir fotogrāfijas, dažādi sadzīves priekšmeti un teksti latgaliski. Izstādes mērķis nav romantizēt šo laiku vai dzīvesveidu, taču panākt, lai apmeklētājs pēc iespējas izteiktāk izjūt šo babu ikdienu un apzinās, ka šī babu paaudze mazbērniem drīz vien būs pavisam nezināmā paaudze.
Jura Urtāna grāmata “Latgales pilskalni un to folklora”.
Šajā grāmatā apkopota informācija par visiem zināmajiem Latgales pilskalniem. Pie katra no 180 pilskalnu aprakstiem ir apkopota visa līdz šim par pilskalniem zināmā un savāktā folklora latgaliešu un latviešu valodā – gan publicēta, gan arhīvos atrasta, gan lauka ekspedīcijās iegūta, kopā ap 400 tekstiem. Latgaliskos tekstus rūpīgi ir rediģējis Valentīns Lukaševičs. Šāda pilskalnu un to folkloras apkopošana, izņemot Augšzemi, vēl nav veikta citos Latvijas novados.
Broņislavas Martuževas fonds “Rakstītāja” un Broņislavas Martuževas simtgades notikumi – dziesmu grāmata “Dzimst dziesmas tautā, dzimst…” un koncertuzvedums “Topi stipra, sirds”.
2024. gads bija Broņislavas Martuževas simtgades gads. Godinot dzejnieci simtgadē, tika izdota Martuževas dziesmu grāmata “Dzimst dziesmas tautā, dzimst…”, kurā ir 83 dziesmas, t. sk. 47 latgaliski, tautasdziesmu stilistikā sacerētas. Fonds rosināja un aktualizēja Martuževas vērtības: likteņgaitu, dzejas, dziesmu un šīs grāmatas aktua-lizēšanu. Tika rīkots koncertuzvedums “Topi stipra, sirds” u. c. notikumi par godu dzejnieces simtgadei.
Evija Maļkeviča-Grundele pēc ilgākas dzīvošanas Rīgas pusē uz dzimto Andrupeni atgriezusies vairāk nekā pirms sešiem gadiem. Evija ir Krāslavas novada muze-ja struktūrvienības “Andrupenes lauku sēta” novadpētniece, “Mozōs tradiciju školys mozajim” iniciatore un vadītāja, melnās keramikas veidotāja, augu pazinēja un pirtniece.
Jāņa Gleizda simtgadei veltīti pasākumi – Rēzeknes novada pašvaldības konkurss “Jōņa Gleizda bolva fotografijā” un fotogrāmata “Gleizda metode”.
Sagaidot fotomākslinieka Jāņa Gleizda simto gadskārtu, Rēzeknes novada pašvaldība organizēja vērienīgu jubilejas pasākumu kopumu. Sadarbībā ar Latgales Fotogrāfu biedrību tika izsludināts un organizēts pirmais un vienīgais Latvijas mēroga foto konkurss melnbaltajā fotogrāfijā “Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024”. Konkursa rezultāti tika paziņoti Jāņa Gleizda 100. jubilejai veltītajā pasākumā, kas norisinājās Latgales vēstniecībā “Gors” 2024. gada 10. maijā. Izdevniecība “Talka” (biedrība “Orbīta”) sadarbībā ar Latgales Fotogrāfu biedrību izdeva Jāņa Gleizda fotogrāmatu “Gleizda metode”, kurā blakus 133 bildēm pārskatāmi arī teksti par fotogrāfa radošo darbu, dzīvi un darba metodēm latviešu literārajā, latgaliešu un angļu valodā.
Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma.
Latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, sadarbojoties ar Nautrēnu kultūras centru, Rēzeknes novada Ozolaines pagastu, latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv, Latvijas Rakstnieku savienības festivālu “Prozas lasījumi” un Daugavpils Vienības namu, īstenoja literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programmu, kurā bija iekļauti četri pasākumi – Pēterim Jurciņam veltītais literātu konkurss, dzejas slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, muzikālais dzejas rīts “Gulguošona” un konkurss “Latgolys prozys skaitejumi 2024”.
Folkloras kopas “Upīte” projekts – kolhoza laika dziesmu atjaunošana.
Folkloras kopa “Upīte” ir veikusi vienreizīgi labu un neatkārtojamu darbu. Kopas dalībnieki savākuši vairāk nekā 200 kolhoza laikos dziedāto dziesmu. Kvalitatīvi ierakstījuši profesionālajā studijā 36 dziesmas, savukārt 12 dziesmām ir radījuši mūsdienīgu apdari, kā arī uzfilmējuši katrai no dziesmām 12 ļoti labus videoklipus, kas tika dāvināti cilvēkiem katra mēneša 21. datumā, sākot no 2023. gada novembra un beidzot ar 2024. gada oktobri.
Koncertuzvedums “Folk pasija: Francis Trasuns”.
Komponiste Laura Jēkabsone, iedvesmojoties no Baha un citu komponistu pasijām, radīja pirmo pasiju latgaliešu valodā, kas atspoguļo latgaliešu priestera un valsts-vīra Franča Trasuna dzīves gājumu. Franča Trasuna dzīves gājums cieši sasaucas ar pasijas formu. Šis pirmatskaņojums atspoguļo Latgales vēsturiskās zemes kultūras daudzveidību, apvienojot latgaliešu valodu, tradicio-nālos garīgos dziedājumus un tematisko līniju. Libreta autore ir latgaliešu dzejniece Anna Rancāne.
Vinilplate Seimaņs Putāns “Caur bolsim as eju” un koncertizrāde “Putāns. Toreiz un tagad”.
Albumā “Caur bolsim as eju” apkopoti 17 skaņdarbi, kuru pamatā ir 20. gadsimta latgaliešu dzejnieka Seimaņa Putāna darbi. Mūzikas autors ir Nikita Grapps, un albumā dzirdami tādi mākslinieki kā Ūga, ansis, Gustavo, Jānis Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapa-Slobožaņina, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, Jana Dudare, Broks, Marija Zeitmane, Rūdolfs Zeitmanis un Arnolds Zeitmanis (DJ Straume). Projekta “Putāns. Toreiz un tagad” producents ir Marģers Zeitmanis, kurš ar šo projektu atdod godu savam vecvectēvam Seimaņam Putānam.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, tika pasniegta arī simpātiju balva “Žyks”.
Latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv un Latvijas sabiedriskā medija portālā lsm.lv no 17. līdz 27. februārim ikviens varēja balsot par savu simpātiju.
Šogad sabiedrība ir lēmusi, ka 2024. gada simpātijas balvas
“Žyks” saņēmējs ir raidījumu cikls “Pazudušū pādu retrospekceja – pīrūbeža”.
Tas ir sešu raidījumu kopums, kur skatītājs var sekot līdzi divu jauniešu pārgājienam pa Latgales pierobežu maršrutā Līdumnieki–Zilupe–Ezernieki–Indra–Piedruja, iepazīt tās cilvēkus un elpu aizraujošus dabas skatus. Idejas autori un realizētāji ir Ričards Benislavskis un Edijs Strušels, kuri iepazīstina skatītājus ar kultūrvēstures faktiem, intervē vietējos iedzīvotājus un sniedz koncertus, izpildot gan Romualda Jermaka klaviermūziku, gan mūziku no Edija Strušela speciāli šim projektam radītā cikla “Pi(Rūbeža)”. Ričards un Edijs ir veidojuši šo raidījumu pašu spēkiem visa projekta garumā, sākot no vēstures faktu analīzes un maršruta izveides, turpinot ar tehnisko nodrošinājumu audio un video failu reģistrēšanai, fona mūzikas ierakstīšanu un beidzot ar video montāžu, publicēšanu un popularizēšanu sociālajos tīklos.
Daugavpils teātra izrāde latgaliski “Kaids nūteikti atīs”.
Šī izrāde, kas ir Nobela prēmijas laureāta literatūrā, norvēģu autora Juna Foses tulkojums no jaunnorvēģu valodas latgaliešu valodā, ir daudzslāņaina teātra izrāde, īsts šedevrs! Tā ir spēcīgākā un kvalitatīvākā izrāde latgaliešu valodā. Skatītājus klātienē un LTV1 translācijā priecēja Arnis Slobožaņins (“Dabasu Durovys”) un Daugavpils latviešu un latgaliešu kultūras centra “Daugavpils Sinfonietta” stīgu kvartets, “Borowa MC”, Trio ELPO (Edgars Cīrulis, Jānis Rubiks, Kalvis Sležis-Zaļkalns) un etnomūziķe Liene Skrebinska, Normunds Zušs un Agnese Rakovska, etnogrupa “Ogas” un etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”, ansis un Ūga (koncertuzveduma “Putāns. Toreiz un tagad” mūziķi), Rīgas Projektu koris, solists Jānis Strazdiņš un postfolkloras grupa “Rikši” (koncertuzvedums “Folk pasija. Francis Trasuns”).
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri