Cilvēka dzīve nav iedomājama bez dziesmas, tā vijas cauri visam tā mūžam. Cilvēks dziesmā rod gan prieku, gan spēku, gan mierinājumu, reizēm pat kādu padomu. Un ja dziesmā savijas daudzu balsis? Kad Dziesmu un deju svētkos skan koru izpildītās dziesmas, tā ir enerģijas jūra, kas liek cilvēku sirdīm uzgavilēt.
Garš un bagātīgs radošais mūžs ir Rēzeknes novada jauktajam korim “Ezerzeme”.
Un par godu tam 2. maijā plkst. 17.00 Latgales vēstniecības “Gors” Lielajā zālē notiks Rēzeknes novada jauktā kora “Ezerzeme” 70 gadu jubilejas koncerts “Kas mēs esam mūžībai?”. Koncerts klausītājus izvedīs cauri kora darbības cikliem:
1947–1949, Klements Mediņš;
1957– 1981, Uldis Balodis;
1981–2004, jauniešu koris “Ezerzeme”;
2004–2011, “Trejkola”;
2011–2025, “Ezerzeme”.
Par kora “Ezerzeme” darbības gadiem sarunājos ar kora diriģentiem – Rotu SALMIŅU, Andu LIPSKU un Ēriku ČUDARU.
Paši pirmsākumi
Savulaik Rainis ir teicis: “Pastāvēs, kas mainīsies”, un šo teicienu var attiecināt uz jebkuru dzīves jomu. Arī kora “Ezerzeme” 70 pastāvēšanas gadi ir bijuši izaicinājumu un pārmaiņu pilni.
Kad tieši un kurš korim ir devis šo skaisto vārdu “Ezerzeme”, nav zināms, un te būtu darbs vēsturniekiem. Iespējams, kādā arhīvā iegūlis kāds dokuments, kas sniegtu vairāk informācijas par kora vēstures pirmsākumiem.
“Šajos 70 gados korim “Ezerzeme” ir bijuši tikai septiņi diriģenti – Klements Mediņš, Antoņina Mežinska, Uldis Balodis, Vitolds Milaševičs, Rota Salmiņa, Anda Lipska un Ēriks Čudars. Un mūsu korim vienmēr ir bijuši izcili koncertmeistari – cepuri nost – tie ir Ilga Viļuma, Bernadete Everse, Žanete Solovjeva, Irina Kigitoviča, tagad Svetlana Sergejeva. Viņi ir diriģenta vislielākais palīgs un atbalsts. Nav zināms, kad “Ezerzemes” nosaukums ir radies, nekur nav fiksēts, bet domājam, ka tas ir Ulda Baloža laikā,” teic Rota Salmiņa.
Pie kora šūpuļa ir stāvējis diriģents Klements Mediņš (1907. gada 1. oktobris –1987. gada 12. novembris).
Klements Mediņš dzimis Kār-savas (tagadējā Mežvidus) pagasta Rančos. 1929. gadā pabeidzis Rēzeknes Valsts skolotāju institūtu, tad 1935. gadā – Rīgas Konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļu.
Strādājis Rīgas 43. pamatskolā, Rēzeknes sešu klašu pamatskolā, Rēzeknes Skolotāju institūta mēģinājumu pamatskolā, vadījis vairākus korus pilsētā un tās apkaimē, bijis Rēzeknes Mūzikas skolas direktors, strādājis Mākslas lietu pārvaldē Rīgā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, bijis docents Latvijas Valsts konservatorijā, kā arī Latvijas valsts konservatorijas diriģēšanas pedagogs un Kordiriģēšanas katedras vadītājs.
“Klementam Mediņam, strādājot Rēzeknē, ir bijuši septiņi kori. Kori “Ezerzeme” viņš vadīja divus gadus – no 1947. līdz 1949. gadam. Tad 1949. gadā viņu uzaicināja uz Rīgu, bet Rēzeknē viņš strādāja vēl līdz 1951. gadam. Tad korim bija daži gadi tukšuma. Ja palasa dažādus atmiņu stāstus, tad tajos teikts, ka korim ir bijuši dažādi nosaukumi un dažādi panākumi. Tad šo kolektīvu atdeva diriģentei Antoņinai Mežinskai, kura kori vadīja divus gadus, tad nāca Ulda Baloža laiks.
Klements Mediņš bija daudzu diriģentu skolotājs, tostarp Ulda Baloža skolotājs.
Arī manā dzīvē Klementam Mediņam bija liela loma.
1960. gadā viņš bija Latvijas valsts konservatorijas Kordiriģēšanas katedras vadītājs, un paldies Mediņam, ka es arī kļuvu par kordiriģenti!
Viņš bija sirsnīgs, labestīgs, par visiem rūpējās. Ja nebūtu bijis Klementa Mediņa, es nezinu, par ko es būtu kļuvusi dzīvē. Mēs – Anta Milaševiča, es no Dienvidkurzemes un Jānis Beitiks no Madonas – stājāmies konservatorijā. Visi iestājeksāmeni bija nokārtoti, bija palicis tikai sacerējums. Eksāmena komisija “piesējās”, kāpēc Anta raksta par kosmosu, ka ir nošpikojusi no avīzes, bet mēs ar Jāni bijām no vienas grāmatas špikojuši, un mūs visus trīs izlidināja ārā, dabūjām divniekus sacerējumā. Tad Klements Mediņš nokārtoja tā, lai mums ieliek trijniekus, jo mums laba specialitāte – kordiriģenti būsim,” savas atmiņas šķetina Rota Salmiņa.
Ulda Baloža laiks
Uldis Balodis dzimis 1930. gada 9. augustā Valkas apriņķa Trikātas pagasta Lašos. 1952. gadā viņš uzsāka studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā. Diriģēšanas pedagoga Klementa Mediņa personība un draudzīgā attieksme veicināja talantīgā studenta izaugsmi, izraisīja interesi par Latgales novada brīnišķīgo dabu un tās ezeriem (viņš bija kaislīgs makšķernieks) un tautas mūziku. 1957. gadā Uldis Balodis absolvēja konservatoriju un devās uz Rēzekni, kur uzsāka diriģenta un mūzikas pedagoga darbu. Kādu laiku viņš bija arī Mūzikas vidusskolas direktors (1959–1964). Viņa skolēnu vidū ir daudz pazīstamu kordiriģentu un mūzikas pedagogu, piemēram, Emīlija Slišāne, Jānis Garančs, Jānis Grudulis u. c. 1957. gadā Uldis Balodis pārņēma Rēzeknes KN jaukto kori “Ezerzeme”, īsā laikā ar to gūstot panākumus un popularitāti. 1958. gadā koris “Ezerzeme” piedalījās Latgales kultūras nedēļas sarīkojumos Rīgā, nākamajā gadā – Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī. Bija arī koncertturneja ārpus Latvijas – uz Ukrainas Aizkarpatiju un Baltkrieviju (1963) un Moldāviju (1968). “Mežinska kori bija jau nostiprinājusi, bet Balodis panāca tā strauju izrāvienu. Pāris gadu laikā Uldis Balodis ar kori “Ezerzeme” kļuva pazīstams Rīgā un visā Latvijā. Un atkal man ir savas personīgās atmiņas. Kad 1960. gadā beidzu Mūzikas vidusskolu, tad pirmoreiz nokļuvu Lielajā aulā dziesmu karos, Uldis Balodis atstāja ļoti lielu iespaidu. Joprojām manā atmiņā jauktā kora “Ezerzeme” lielais dalībnieku skaits un skaistās rozā villaines sieviešu plecos. Pats diriģents – frakā. Viņš diriģēja “Lauztās priedes”, un es tad domāju, ka diriģents pacelsies un aizlidos. Tāds man bija pirmais iespaids par Uldi Balodi. Tajā pašā laikā Daugavpilī Staņislavs Broks vadīja kori “Daugava”, un ilgu laiku abi šie kori pastāvēja līdzās un centās pierādīt, kurš ir labākais. U. Balodis un S. Broks bija slavenākie diriģenti Latgalē. Bet pamazām uzplaukums gāja mazumā, atceros, ka beigās abiem koriem jau bija 15.–16. vieta. “Ezerzemei” ļoti mainījās kormeistari – bija Slišāni, Vitolds Milaševičs, Jānis Grudulis, pēdējā – Astrīda Dreiblate. 1983. gada nogalē izsīka darbība. “Ezerzemes” dziedātājiem jau bija arī cienījams vecums. Turklāt Uldis Balodis vēl vadīja Rēzeknes rajona skolotāju kori “Rāzna”, ko bija dibinājis 1968. gadā,” stāsta Rota Salmiņa. Uldis Balodis veicināja arī citu Rēzeknes koru izaugsmi, viņš palīdzēja izveidot arī sieviešu kori “Medicus”. 1992. gada 23. maijā Uldis Balodis aizgāja mūžībā.
Jaunieši grib dziedāt!
Kordiriģente Rota Salmiņa strādāt uz Rēzekni atnāca 1967. gadā. Rēzeknes Mūzikas vidusskolā sāka strādāt par diriģentu pasniedzēju, līdztekus vijās arī kora darbs. No 1972. līdz 1981. gadam viņa bija Rēzeknes Piena konservu kombināta jauktā kora “Saskaņa” diriģente.
“Toreiz ar kori “Saskaņa” uzstājāmies, šķiet, Lietuvā. Vakarā sekoja ballīte mednieku pilī, visi dziedātāji bija apmierināti. Tad mēs izgājām pastaigāties pa pils parku, atceros, tur vēl bija tiltiņš, un tad viena dziedātāja ierosināja, ka varētu būt jauniešu koris. Tā šī ideja aizgāja, jaunieši pa kluso vasarā sūtīja cits citam ziņu,” stāsta Rota Salmiņa.
Ēriks Čudars papildina: “Jā, atceros, pastkastē atradu ielūgumu nākt dziedāt uz kori. Ielūgums bija ar roku rakstīts. Mēģinājumā, šķiet, pirmā dziesma bija “Pūt, vējiņi”, ko sākām dziedāt.”
Anda Lipska turpina: “Jā, mēs visu noorganizējām, uzrakstījām ielūgumus, aizsūtījām visiem. Kad vajadzēja būt pirmajam mēģinājumam, mūsu kursam bija jābrauc nedēļu strādāt uz kolhozu. Vēl no rīta gudrojām, kā gan no tās Radopoles varētu atkulties uz Rēzekni, bet tad autobusā iekāpa Mūzikas vidusskolas direktors Belasovs un pateica: “Ja es kaut vienu no jums šovakar redzēšu kultūras namā… Jūs atvadīsieties no skolas!” Un sanāca tā, ka mēs noorganizējām to pirmo mēģinājumu, bet paši netikām uz to. Protams, mēs nobijāmies un neaizbraucām uz Rēzekni.”
Vārdu sakot, Rēzeknes kultūras nama jauniešu koris tika nodibināts 1981. gadā pēc Rēzeknes Mūzikas vidusskolā un Rēzeknes Mākslas vidusskolā studējošo audzēkņu ierosinājuma.
Pašiem jauniešiem kolektīvu organizējot, par tā vadītājiem tika uzaicināti Rēzeknes koru dzīvē pieredzējušie kordiriģenti – Rota Salmiņa un Vitolds Milaševičs, par koncertmeistari – Ilga Viļuma. Korī tolaik pārsvarā pulcējās skolu jaunatne, bet bija arī strādājoši dziedātāji.
Stāsta Rota Salmiņa: “Jā, un mūs uzaicināja vadīt jau dziedāt gatavu kolektīvu! Līdzās pastāvēja gan jauniešu jauktais koris, gan Ulda Baloža vadītā “Ezerzeme”.”
“Anda Lipska jauniešu jauktajā korī bija no pašas pirmās dienas. Anda bija visaktīvākā, apkārt viņai bija saliedēts dziedātgribošu cilvēku pulciņš, bet es tikai divus mēnešus laikam nodziedāju, man aizliedza. Man pateica, ka jāiet uz to kori, kur ir mana skolotāja Anta Milaševiča, viņa vadīja Rēzeknes Piena konservu kombināta kori,” atmiņas stāsta Ēriks Čudars.
“Jā, jauniešu koris ne visiem bija pa prātam. Jā, tā bija konkurence. Ko es iedomājos, vadot šo kori?! Bet, pateicoties jauniešu korim, skolā tika celtas sekmes: uz kori drīkstēja iet tad, kad nav kavējumu, kad nav nesekmīgu atzīmju. Un jaunieši gribēja dziedāt! Tas bija vienīgais jauniešu koris pilsētā un viens no retajiem Latvijā.
Un tad 1983. gada beigās darbību beidza Ulda Baloža Tautas koris “Ezerzeme”. Tad pilsētas vadība atjēdzās, ka vairs nav Tautas kora, tā nedrīkstēja būt. Mums mēģināja uzspiest, lai pieņemam Tautas kora “Ezerzeme” statusu.
Tā kā jauniešu koris bija spēcīgs un ātri bija guvis atpazīstamību, nolēmām, ka mums jāpierāda, ka esam Tautas kora līmenī. Līdz maijam sagatavojām divdaļīgu programmu, 1984. gadā pēc veiksmīga koncerta LU Lielajā aulā sākotnēji kolektīvam, kas tika saukts par jauniešu kori, tiek piešķirts Tautas kora “Ezerzeme” statuss.
Tajā pašā laikā pilsētā runāja, ka mēs esam “izēduši” veco “Ezerzemi”, bet to, ka mums gribēja mākslīgi uzspiest Tautas kora statusu, nezināja.
Un tad 1985. gadā bija kora pirmie Dziesmu svētki Rīgā, kur ieguvām 3. vietu jaukto koru konkursā.
Turpmākajos gados koris piedalījās dažādos Latvijas un starptautiska mēroga koru konkursos un festivālos, visos Dziesmu svētkos.
1988. gadā jaunas vēsmas kora darbībā ienesa diriģente, agrāk aktīvā kora dalībniece Anda Lipska. Vienlaikus tas bija ļoti sarežģīts periods kora dzīvē, jo samazinājās kora sastāvs – vidusskolu beigušie aizgāja mācīties uz citām pilsētām. Sekoja 1990. gada Dziesmu svētki, tad korim iestājās krīze. Tad tika uzrunāts jaunais diriģents, Mūzikas akadēmiju absolvējušais Ēriks Čudars, kurš 1992. gada rudenī uzsāka darbu ar jauniešu kori “Ezerzeme”.
Stāsta Ēriks Čudars: “Mums bija grūti, jo pilsēta jauniešu kori neatbalstīja. Mēs gatavojāmies konkursiem, festivāliem, pilsētas vadība no sākuma solīja, ka atbalstīs mūsu dalību, bet, kā pienāk konkurss, visu nogriež. Mums bija vajadzīgs lielāks pilsētas domes un kultūras dzīves vadītāju atbalsts un sapratne, bet tās nebija.
Radās sajūta, ka nav nekādas jēgas dziedāt, jo nekur koncertos nepiedalījāmies, visur tika likts spieķis. Un tad deviņdesmitajos gados korī palika mazāk puišu. Anda tad pateica, ka mums vajag pieaugušākus cilvēkus.”
“Trejkola”
Nozīmīgs pavērsiens kora vēsturē notika 2004. gada rudenī, kad tas kļuva par a/s “Latvijas Finieris” un “Verems” RSEZ SIA Rēzeknē jaukto kori. Turpmākajās kora darba sezonās koris saņēma lielu a/s “Latvijas Finieris” finansiā-lu atbalstu (algas diriģentiem, jaunus tērpus korim, koncertbraucienus) un “Verems” RSEZ SIA Rēzeknē vadības un dziedošo darbinieku palīdzību kora darbības organizēšanā. “Toreiz Jānis Staris piezvanīja Andai, ierosinādams, lai viņa noorganizē “Latvijas Finiera” kori, bet to nav tik vienkārši izdarīt. Anda zvana Ērikam: “Ko darīt?” Tad beigās vienojāmies, ka “Latvijas Finieris” ņems “Ezerzemi” savā paspārnē, bet pilsētas vadība pateica: nekādā gadījumā! Mums aizliedza izmantot “Ezerzemes” nosaukumu, vajadzēja citu izdomāt. Pilsēta neparko negribēja sadarboties ar “Latvijas Finieri”. Tad nu mēs izdomājām nosaukumu “Trejkola” un pārcēlāmies uz mēģinājumiem novada pašvaldības zālē,” stāsta Rota Salmiņa. Jaunais kora nosaukums “Trejkola” no latgaliešu valodas nozīmē – zvārgulis. Ēriks Čudars turpina: ““Latvijas Finieris” novada pašvaldības zālei sataisīja podestus un uzšuva mums tautastērpus! Ieguvām 2. vietu tautastērpu skatē – par skaistajiem Dienvidlatgales novada tautastērpiem. Jau pēc gada mēs piedalījāmies dažādos konkursos. 2005. gada rudenī, balstoties uz iepriekšējo gadu sasniegumiem, “Trejkola” tika uzaicināta piedalīties Emīla Dārziņa koru konkursā Rīgā, 22 jaukto koru konkurencē iegūstot 1. vietu. Mēs atdzimām kā putns fēnikss no pelniem: visur braucām uzstāties, piedalījāmies koku stādīšanas akcijās, koncertējām ārzemēs – Polijā, Austrijā, Čehijā, Beļģijā, Francijā un Igaunijā. Par šo iespēju vislielākais paldies jāsaka a/s “Latvijas Finieris” pārstāvim Jurim Biķim un “Verems” RSEZ SIA Rēzeknē – Jānim Starim. Mums no “Latvijas Finiera” bija nosacījums, ka obligāti jāpiedalās kādā starptautiskā festivālā vai konkursā. Tas bija kolosāli, mēs pamatīgi iepazinām pasauli. Un tad 2008. gadā iesākās pasaules krīze. Latvijas ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, a/s “Latvijas Finieris” pārtrauca kora finansēšanu, zaudētas bija arī valsts dotācijas diriģentu atalgojumam. “Latvijas Finierim” bija jādomā par saviem darbiniekiem, bija jāsatur sava ražotne. Un tad atkal notika sarunas ar Rēzeknes novada pašvaldību. Novads paņēma mūs savā paspārnē. Turpinājām uzstāties un piedalīties konkursos kā “Trejkola”, bet mums visur teica: “Nu kāda “Trejkola”? Mēs jūs zinām kā “Ezerzemi”! Sejas taču tās pašas. Kas jūs esat? “Trejkola”? Kokakola! Kā tik mūs nedēvēja, bet visi virsdiriģenti teica, ka esam taču “Ezerzeme”. Un tad 2011. gadā nolēmām – viss, pietiek, mainām nosaukumu atpakaļ! Jāsaka, gods kam gods, visu laiku Rēzeknes novads mūs atbalsta!”
Stiprais kods
“Tas “Ezerzemes” nosaukums mūs satur, tam nosaukumam ir stiprs kods. Pašlaik Rēzeknes novada jauktajā korī “Ezerzeme” dzied kādi 45–47 cilvēki. No Rēzeknes novada ir divas trešdaļas – dzied no Lendžiem, Verēmiem, Dricāniem. Ir atnākuši fantastiski cilvēki, ir tik silts kolektīvs. Bet kovida laikā gan bija grūti, knapi kolektīvs noturējāmies. Pēc kovida sākām rīkot kora nometnes, mēs piedalāmies visās aktivitātēs, Dziesmu svētkos u. c. Pērn bija kolosāls brauciens uz Oslo pie kora “Laipas”. Nesen Dricānos notika kora nometne. Vienu dienu cītīgi strādājām, tad sekoja koncerts. 26. un 27. aprīlī Lendžos būs vēl viena kora nometne. Mums bija lieliska kora nometne Sarkaņu draudzes rekolekciju mājā, kur mūs uzaicināja bīskaps Andris Kravalis. Kolosāli bija, jo tur vokālais pedagogs un koncertmeistare bija līdzi, visi diriģenti, strādājām ar katru balsi. Dziedam, dziedam, tad – pauze, un mēs ejam vārīt zupu. Tad turpinām dziedāt, arī naktī. Un rītā koncertā gribam nodziedāt, bet balss nav vairs…” smaida Ēriks Čudars. “Tādas koru nometnes ir vajadzīgas, lai mēs uztrenētu savu noturību. Jo jubilejas koncertā mums jāizpilda 21 skaņdarbs, mums pašiem bail, jo parasti nodziedam septiņas astoņas dziesmiņas, nu reizēm 10, bet tagad… Koncertā piedalīsies “Dzigas” dejotāji, horeogrāfe Inga Žirgule, palīgā nāks mūsu bijušie “Ezerzemes” dziedātāji, postfolkloras grupa “Rikši”. Kā solisti uzstāsies arī mūsu Mūzikas vidusskolas bijušie audzēkņi. Koncertprogramma ir raiba – gribam gan vecos laikus parādīt, gan jaunos, ir arī kora mīļdziesmiņas. Un vēl atklāšu jums vienu fenomenu, kas ir “Ezerzemes” korim, – koncertā atdeve vienmēr ir uz visiem simts. Jā, mēs varam ārdīties mēģinājumā, varam negulēt, bet koncertā viss būs ideāli. Tas ir mūsu ieguldītais darbs. Mūsu korī dzied vienkārši cilvēki,” saka Ēriks Čudars. Tātad nāciet uz Rēzeknes novada jauktā kora “Ezerzeme” jubilejas koncertu “Gorā” un izbaudiet to! Un paldies par sarunu “Ezerzemes” diriģentiem!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto, foto no kolektīva arhīva un digitalabiblioteka.lv
Komentāri