Atsevišķos reģionālajos muzejos, sevišķi etnogrāfiskajos muzejos, Lieldienu laikā tiek rīkotas īpašas izstādes par Lieldienu ieražām un tradīcijām, kas pastāv konkrētā reģiona kultūrā. Tur var aplūkot skaistus amatniecības izstrādājumus: krāsainas Lieldienu olas, rotājumus un kultūras elementus, ko iedvesmojis Kunga augšāmcelšanās noslēpums… Tas ir ļoti labi, jo tā ir acīmredzama kultūras mantojuma daļa, ko gadsimtiem ilgi veidojusi kristīgā ticība. Bet, ja Lieldienu svinēšana aprobežojas tikai ar tradīciju un paražu kopšanu, piemēram, pūpolu zariem vai pasvētītu Lieldienu sveci, ūdeni un pārtikas produktiem, tad, piedodiet par salīdzinājumu, tāda ticība der tikai muzejam. Lieldienu svinēšana nav saistīta ar tradīcijām. Ārzemēs kalpojošie priesteri dažkārt stāsta, ka tikai Klusajā Sestdienā viņiem ir iespēja redzēt savus draudzes locekļus, kuri drūzmējas viņu baznīcās. Savukārt gada laikā svētdienas Svēto Misi apmeklē tikai 5 %. Tāda ir ticība, kas der tikai muzejam. Katoliskās reliģiozitātes pētījumi sniedz mums interesantus datus. Tie liecina, ka tikai 62 % ticīgo deklarē ticību mirušo augšāmcelšanai, tostarp tikai 34 % patiešām tic tai. Citiem vārdiem sakot, vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku, kuri sevi dēvē par katoļiem, netic tam, kas ir kristietības pati būtība. Ja nav mirušo augšāmcelšanās, tad Kristus nav augšāmcēlies! Un,
ja Kristus nav augšāmcēlies,
(…)
veltīga ir mūsu ticība
(1 Kor 15:14-15), raksta sv. Pāvils pirmajā vēstulē korintiešiem. Saprotams, ka nav nolūka šajā svinību dienā žēloties par dažu savu tautiešu vājo ticību. Galu galā jūs, kuri šodien atnācāt uz baznīcu, liecināt par dzīvu ticību, kas dziļi sakņojas Jēzus augšāmcelšanās noslēpumā. Mums ir tiesības, pat, varētu sacīt, pienākums šodien būt priecīgiem. Šī ir Kristus uzvaras diena! Viņa uzvara ir arī mūsu uzvara. Vai var būt kas lielāks par izglābšanos no nāves un grēka! Mēs līdz ar Jēzu esam pieredzējuši pāreju no nāves dzīvībā, jo īpaši pateicoties Izlīgšanas sakramenta pieredzei un Lielajā Sestdienā atjaunojot kristības solījumus – kristībā tikām iegremdēti līdz ar Kristu viņa nāvē, lai kopā ar viņu augšāmceltos… Lai patiesība par Jēzus augšāmcelšanos mūs šodien atkal no jauna aizkustina un šokē. Šodien saskaramies ar patiesību par tukšo kapu, ko Magdalēna atrada agri no rīta. Pēteris un Jānis dodas paši pārbaudīt Magdalēnas sacīto. Pēteris redzēja un ieticēja (Jāņa 20:8). Svētajos Rakstos un šo apustuļu liecībā mēs pamatojam savu ticību Jēzus augšāmcelšanai. Mūsu ticība Jēzus augšāmcelšanai nav balstīta leģendās, tautas pasakās, bet gan konkrētu cilvēku liecībās, kuri par to atdeva savu dzīvību. Šodien augšāmcēlies Kungs Jēzus ir mūsu vidū un jautā: “Vai jūs ticat miesas augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei? Es esmu dzīvs. Esmu augšāmcēlies jūsu dēļ, lai jūs ticētu, ka Dievam nekas nav neiespējams.” Un mēs taču ik svētdienu atzīstam Mises laikā savu ticību Kunga augšāmcelšanai, mūžīgajai dzīvei un arī mūsu pašu augšāmcelšanai laiku beigās. Ir vēl viena svarīga lieta, kas jāapzinās. Augšāmcēlies Kungs dzīvo savā Baznīcā – tā ir Viņa mistiskā Miesa. Caur Baznīcu Viņš atklāj sevi pasaulei. Svētais Jānis Pāvils II apustuliskajā vēstulē Nuovo Millenio Ineunte rakstīja:
“Mūsu laiku cilvēki, kaut ne vienmēr apzināti, lūdz mūsdienu kristiešus ne tikai runāt par Kristu, bet savā ziņā arī ļaut tiem Viņu ieraudzīt.”
Bet pāvests Francisks adhortācijā Gaudete et exsultate saka:
“Kopiena ir aicināta radīt šo teoloģisko telpu, kurā var piedzīvot Augšāmceltā Kunga mistisko klātbūtni.”
Lai piedzīvotu Augšāmceltā Jēzus klātbūtni, mums jārūpējas par savām attiecībām – draudzē, ģimenē, sabiedrībā. Jo vairāk tās caurstrāvo nesavtīgas mīlestības, brālības, kopības un kalpošanas gars, jo vairāk tās pasaulei atklāj Augšāmcēlušos Jēzu, jo
“kur valda mīlestība un labestība, tur atradīsi dzīvo Dievu”.
Lai patiesība par Jēzus augšāmcelšanos šodien mūs atkal no jauna aizkustina, neizsakāmi pārsteidz un ielīksmo, jo viņš ir augšāmcēlies, patiesi augšāmcēlies! Alleluja!
Jānis BULIS,
Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps
Komentāri