Lai toptu nōkamais roksts serijā “Latgolas sakralais montōjums”, šūreiz ceļš vede uz Vyds-muižas Svātō Gora Romas katōļu bazneicu, kas atsarūn Preiļu nūvoda Galēnu pogosta Galēnūs. Jōatgōdynoj, ka kōdreiz Galēni beja Rēzeknes rajona teritorijā, bet padūmu godūs, nūteikūt reformai, Galēni tyka pīvīnōti Preiļu rajonam. Nu Rēzeknes leidz dīvnomam ir napylni 42 km, nu Viļānim – 10 km.
Par Vydsmuižas bazneicu vairōk pastōsteja Roberta Mūka muzeja, kas atsarūn Galēnūs, bejušō vadeitōja un pensio-nētō latvīšu volūdas un literaturas skūlōtōja Marta BINDUKA.
Jōs saceitais ir aicynōjums visim: “Vydsmuižas bazneica ik dīnu nu reita ostonim leidz vokora ostonim gaida apmaklātōjus, lai jī pasalyugtūs, lai pabyutu vīnatnē ar Dīvu, lai izbaudeitu klusumu, mīru, svēteibu, kū tei dūd. Un lels prīks par tū, ka bazneicu cāluse draudze sovim spākim, sovom rūkom, ar sovu dorbu, ar sovu gudreibu, ar sirdi un dvēseli, un ari šudiņ ryupejās, lai dīvnoms byutu saglobōts ari nōkamajom paaudzem vēļ symts un vairōk godu. Prīks, ka sagloboj tū, kas radeits seņčim, un roda ari kū jaunu, atjaunoj, restaurej, lai tei vērteiba natyktu zaudēta.”
Marta Binduka vyspyrms izrōdeja teritoriju apkōrt bazneicai. Izarōdīs, pasateicūt LEADER projekta pīsaisteitajom finansem, skaistōs Vydsmuižas bazneicas prīškā izveidōts un nūbrugeits laukums. “2018. godā uz draudzi atnōce pravests Aivars Kursītis, jō pyrmais lelōkais dorbs beja bazneicas žūga pōrbyuve 2020. godā. Tys tyka lobōts pēc vacajom metodem – ar kaļki, navys cementu. Žūgam uzlykts daksteņu jumts. Itys žūgs ir vēļ nu pyrmōs bazneicas laikim, taitod – ļūti vacs. Ari vōrti tod tyka atjaunōti, jo vōrti ir kai vizitkarte, īejūt bazneicā,” stōsta Marta Binduka. Bazneicas dōrzā volda estetiska sakūpteiba, acis prīcej hortenziju snīgboltūs zīdu pykas, kai ari pōrejī apzaļumōšonas augi. Izarōdīs, ka 2022. godā Vydsmuižas bazneica konkursa “Sakūptōkais īpašums Preiļu nūvodā” kategorijā “Sabīdriskī objekti” īgyva 1. vītu.
Par bazneicas vēsturi
1710. godā Galēnūs beja nalela kūka kapela, kur Preiļu jezuiti turēja dīvkolpōjumus. 1743. godā ar grafa Jana Borha labvēleibu un leidzeklim tyka uzcalta Vydsmuižas Svātō Gora bazneica, kurai beja divi tūrni. Āka beja 18 metrus gara. Itys kūka dīvnoms pastōvēja vairōk nakai 160 godus. “Nu 1881. leidz 1902. godam par draudzes pravestu beja Sīmanis Misjuns. Jō laikā tyka uzcalts zvonu tūrnis, un pīļaunu, ka ari žūgs. Misjunu pēc tam pōrcēle uz Rykovu, un jō vītā atnōce Stanislavs Žvegzdo. Jys beja tikai 26 godus vacs. Jam izadevēs dabōt atļauju ceļt jaunu myura bazneicu, lelōku, jo cylvāki navarēja satiļpt vacajā dīvnomā. Bazneicu sōka ceļt 1910. godā. Pravests Stanislavs Žvegzdo pēc tauteibas beja leitovīts, raksturs jam beja taids, ka jam vysu vajadzēja ōtri, tōdēļ jū īsaukuši par švirkstu. Bazneicas ceļtnīceiba nūtyka ļūti smogūs apstōkļūs, jo Galēnu muižas īpašnīks Arkādijs Engelhardts beja najauks cylvāks. Jys atļōve ceļt bazneicu tikai vacōs vītā, un tū nōcēs nūjaukt un pōrnest natōlu. Vacū kūka bazneicu izmontōja tikai divus godus, komer nauzcēle jaunū myura bazneicu. Bet, lai uzcaltu myura bazneicu, vajadzēja materialu, strōdnīku, bet muižkungs Engelhardts nadeve nikō – ni kūkus nu muižas mežim, ni yudini nu dīkim voi granti un akmiņus nu teirumim. Bet Žvegzdo dabōja atbaļsteitōju – muižinīku nu Preilim, kurs bazneicai uzdōvynōja zemi, apmāram 35 ha. Vītejī zemnīki, vysas draudzes saimes pīsadaleja bazneicas ceļtnīceibā: vede nu tōlīnes akmiņus, yudini, granti, kūkmaterialus. Apkōrt bazneicai beja sataiseitas stalažas un ar vērvi tyka viļkti akmini un kīgeli augšā, lai vysu izdareitu, kai vajadzātu. Durovas un vysus īkšejūs kūka dorbus padareja vītejī galdnīki, kūka meistari. Vacōs kūka bazneicas tūrneits ar kristeņu ir uzlykts vērs plebanejas. 1914. godā bazneicu konsekrēja Mogiļevas metropolits Vincents Kļučinskis, bet vītejais pravests bazneicu īsvēteja jau 1912. godā. Vacais kūka dīvnoms kliva par katōļu jaunōtnes bīdreibas puļcēšonōs vītu. Pēc Ūtrō pasauļa kara dīvnomā īreikōja veikalu, un tys pēc tam nūdaga 50. godūs,” stōsta Marta Binduka. “Kur tys muižkungs tik skūps bejis?” navarēju napajautōt, jo parosti, kai rōda vēsture, dyžciļteigūs kōrtas pōrstōvi vīnmār atbaļsteja vītejū dīvnomu ceļšonu. “Jys beja ļūti najauks pēc sovas dobas. Jys patīseibā īsaprecējōs Galēnu muižā. Jō sīva Anna nōce nu Borhim, un Galēnu muiža jau nu pošim sōkumim pīdarēja Borhu dzymtai. Anna beja muižas īpašneica, bet Engelhardts pasludynōja, ka jei ir napīskaitama, jys pīlyka Annai uzraudzi klōt, kura naļōve Annai tiktīs ar cylvākim, ni parunōt ar kū. Pret Engelhardtu beja pat atentats, tik vīglu īvainōjumu jys dabōja. 1905. goda revolucijas laikā jys slēpēs Aleksandropolē medeibu pusmuižā un beja izsaucis nu Pīterburgas divus dragunu pulkus, kuri jū sorgōja vairōk nakai godu, jys pats naleida ōrā nu tōs muižas. Bet 1905. goda revolucijas laikā Galēnu muiža palyka naskorta, jo zemnīki ļūti cīnēja Annu un juta jai leidza. Annas dēļ jī saudzēja Galēnu muižu, un vysas ākas palyka naskortas. Engelhardts nūmyra pyrmais, un Anna palyka muižā. Tod par pōrvaļdnīku muižā beja īlykts Kore. Kod 1922. godā nūtyka zemes reforma, Anna pōrsacēle uz Gribolvas muižu,” stōsta Marta Binduka.
Par vērteibom
Bazneicā mēs īgojom caur sōnu durovom. Marta Binduka nūrōdeja, ka durovas ar visim apkolumim jūprūjom ir nu poša bazneicas ceļšonas sōkuma. Taidas pošas ir ari centralōs durovas, kuras teik atvārtas vaļā lelōku svātku laikā voi tod, kod ir bēres voi kōzas. Bet ikdīnā cylvāki dīvnomā īīt nu sōnu puses. Nalelajā koridorā – akmiņa trauks svēteitajam yudiņam, ari sens. Bet pi sīnas uzlykta plōksne ar pravestu vōrdim, kuri te kolpōjuši. Kai pats pyrmais šymā sarokstā ir Antons Bortkevičs, kurs draudzē kolpōjis nu 1837. leidz 1852. godam. “Pastōsteišu par dažim pravestim, kas te strōdōjuši. Sīmanis Misjuns (1881–1902) uzcēle zvonu tūrni. Stanislavs Žvegzdo (1902–1913) pēc bazneicas uzceļšonas tyka aizcalts uz Penzu. Laseju, ka jys dabōja strōpi, jo beja pajēmis par saimineicu kaidu sīvīti, kurai bārni un veirs dzārōjs, jys gribējis, lai jai ir vīglōk ar tim bārnim, bet kaut kas beja uzrakstejis syudzeibu veiskupam, un jū strōpēja. Cik tei taisneiba, nazynu. Kod strōdōja Antons Punculs (1913–1919), lai ari 1904. godā beja jau atcalts drukas aizlīgums, bet aizvīn nabeja grōmateņu latgalīšu volūdā, skūlā taipat turpynōja mōceit krīvyski tymā laikā. Punculs sovas kolpōšonas laikā izdevis lyugšonu grōmatenis un slepeni jōs padalejis, lai bārni mōcōs laseit dzymtajā volūdā. Tymā laikā te bejuse styngra kontrole, jo pōrkrīvōšonas politika turpynōjusēs. Punculs beja savōcis lelu gleznu kolekciju, jo sapnis beja Latgolā īkōrtōt Mōkslas galeriju. Dīmžāļ jō kolekcija Pyrmō pasaules kara laikā gōjuse būjā. Jys pats myra 1919. godā. Jū vojōja boļševiki, jys slēpēs mežā, sasaaukstējōs, beidzūt ar tifu saslyma, jo beja pi kaida sliminīka aizbraucis. Beja pošūs spāka godūs. Pravests Pēteris Bruža kolpōja vysu breivvaļsts laiku nu 1920. leidz 1940. godam, bet, lyuk, informaciju par pravestim Loginu Silinsku un Alfonu Pastaru, kuri te beja 1920. godā, nikaidu naatrodu. Interesanta personeiba bejis Dominiks Trimalnieks. Kod 1940. godā Bruža nūmyra, Trimalnieks, byudams Ostrones pravests, tod nu marta leidz junijam tymā godā vadeja te Mises. Tod Galēnu pogosta prīkšnīks Briška uzraksteja metropolitam vēstuli, lai ite Trimalnieku īceļ par patstōveigu pravestu, lai jys nabraukoj nu Ostrones. Metropolits ilgi nabeja atbiļdējis, un tod draudze aizsyuteja draudu vēstuli metrolitam: “Ja jyus mums Trimalnieku naīceļsit par pravestu, tod mes vyspōr uz bazneicu naīsim.” Prūtams, ka metropolits, taidu vēstuli sajēmis, tū Trimalnieku naapstyprynōja, bet bazneicai uzlyka sūdu – vasalu godu draudze dzeivōja bez sova pravesta. Apkolpōja pravesti nu Stērnīnes, nu Rībenim, Pīnenim, Viļānim. Un tod Trimalnieka sakarā sōcēs Galēnūs tai saucamī “bazneicu kari”. Cylvāki sasadalejōs divōs nūmetnēs: vīni saceja, ka bez Trimalnieka bazneicā kōju naspers, ūtri, kas nabeja tik kategoriski, gribēja pījimt cytu pravestu. Tymā laikā bazneica tyka izlaupeita, visi sakralī prīkšmati kaut kur iznasti. Kod brauce pravesti, kuri te beja syuteiti nūturēt Misi, jī bazneicā navarēja tikt, jo vasals bors ar dakšom bruņōjušīs stōvēja pi bazneicas un nalaide īškā. Ir stōsts, ka 1942. goda Zīmassvātku Svātō Mise nūtyka skūlā, jo bazneicā navarēja tikt īškā. Tod pravests Ontons Škels sacejis tymā Misē: cik žāļ, ka taids namīrs cylvāku vydā. Stōsta, ka Trimalnieks pats tūs cylvākus sakūdejis, jo dīz vai cylvāki poši byutu īdūmōjuši raksteit draudu vēstuli metropolitam. Tys taids nagūda traips par bazneicu karim. Te par pravestu bejis ari Valerians Zondaks (1963–1966), vēļōkais veiskups. Myusu bazneicas dōrzā apglobōts pravests Roberts Čigons (1978–1987), jys pēc Svātōs Mises uzreiz bazneicā turpat nūkryta un nūmyra. Kod es atgōju strōdōt uz Galēnim, beja pravests Jāzeps Gugāns (1987–1991). Pi jō gōju ar skūlānim uzzynōt bazneicas vēsturi, jys tai vīsmīleigi uzjēme. Tod jū uz Preilim pōrcēle. Tod beja Jāzeps Pujats (1991–2004), jau godūs. Pēc Pujata godu nu Viļānim braukōja mariaņu tāvi, bet 2006. godā atnōce Česlavs Mikšto. Jys nūmaineja bazneicas jumtu, tūrņus atjaunōja. Un pēc Mikšto mums ir Aivars Kursītis,” stōsta Marta Binduka. Kaidus tod sakralus prīkšmatus mes varim redzēt bazneicā? Tī ir apmaklātōju krāsli un biktskrāsli, visi oltori. Vōrdu sokūt, vyss, kas ir nu kūka, ir vītejūs galdnīku un amatnīku taiseits. Dīvgoldam metala režgis – kalēju dorbs. Lobajā oltorī atsarūn Aglyunas Dīvmōtes svātbiļdes kopija, tū 1940. godā uzlicis Dominiks Trimalnieks. “Mums ir laime, ka Galēnūs īsaprecējōs jauna restauratore – Inga Skrūzmane-Mičule, jei ir Mūka muzeja krōjuma globōtōja un jei ir restaurējuse myusu bazneicā gon svātbiļdi “Marijas Debesīs uzjimšona”, gon svātō Jura un Jōņa Kristeitōja svātbiļdes. Vysas trejs ir ļūti vacas, vēļ nu kūka bazneicas. Ērgeles tyka nūpērktas ari vēļ vacōs kūka bazneicas laikā brōļu Blombergu firmā Varšavā, taidas pošas ērgeles ir Viļakas bazneicā. Mes rokstom projektus, bet Vaļsts Kulturkapitala fonds kai nadūd, tai nadūd leidzekļus ērgeļu restauracijai. Jōs spēlej. Te ilgi par ērgeļnīku bejis Pēteris Čevers, jys beja Anitas Garančas onkuļs. Nu jau vairōk nakai 20 godus kori voda Anna Kupre, jei ir ari ērgeļneica. Kai sakralais montōjums ir lukturi, kas ir nu pyrmōs bazneicas. Divi lukturi pošlaik atsarūn Latgolas Kulturvēstures muzeja izstōdē kai eksponati. Ari lustras ir nu pyrmōs kūka bazneicas, tōs ir aizsorgojams kulturas montōjums,” Marta Binduka izrōda bazneicu. Kai jaunynōjums bazneicā ir bārnu styureits, kas atklōts šūgod Bazneicu nakts pasōkumā. Prūtams, pyrms tam beja uzraksteits nalels projekts un dabōts finansejums, par kū īgōdōtas spēļmontas bārnim. Vōrdu sokūt, bazneicā ir padūmōts ari par pošim mozōkajim. Ļūti skaista bazneica. Un pats golvonais, ka jei kotru dīnu ir vaļā. Svātdīnōs te Svātō Mise nūteik plkst. 13.00.
Paļdis Martai Bindukai par stōstejumu!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri