Pēc iedzīvotāju atmiņām, kapliča šeit bija jau 1920. gadā. Pārdzīvojusi gan kara gadus, gan padomju laikus, kapliča atradās netālu no lielceļa, no kura gan nav redzama. Tagad gandrīz aizaugusi ar krūmiem, šī vieta kādreiz bijusi Lielās Medišovas centrs. Pirms 100 gadiem apkārtnē bija 46 mājas, un reizi gadā te tika rīkoti lieli svētki. Tagad Lielajā Medišovā dzīvo tikai divas ģimenes. Stāsta, kad padomju laikos ciema padomes priekšsēdētājs pavēlēja kapliču nojaukt, traktorists atbildēja: “Ne es to cēlu, ne es jaukšu.” Viena sieviete atcerējās, kā bērnībā vasarās gājusi uz kapliču ar vecmammu, lai uzturētu te kārtību. Savukārt svētdienās, ja nebija iespējas aizbraukt uz baznīcu, kapličā skaitījušas lūgšanas. Šoziem kapliču salauza nokritušais vecais koks, bet iedzīvotāji izrādīja vēlmi atjaunot šo svētvietu, un vietējā vara to atbalstīja. Kopš pavasara ir paveikts liels darbs – sakārtota teritorija, izcirsti krūmi, saviem spēkiem izgatavots un uzstādīts metāla krusts. Eversmuižas draudzes prāvests Antons Justs iesvētīja jaunuzstādīto krucifiksu un lasīja Dieva Vārdu. Pasākumā piedalījās aptuveni trīsdesmit vietējie iedzīvotāji un pagasta darbinieki, daži no viņiem dalījās atmiņās. Skanēja vijole, un pirmo reizi pie jaunā krucifiksa tika skaitītas lūgšanas. Uz jautājumu, vai šo krucifiksu nevarēja izvietot tuvāk ceļam, jo tagad tuvumā nav vairs nevienas dzīvojamās mājas, priesteris atbildēja, ka cilvēki vēlas atnākt tieši uz šejieni, jo te ir īpaša vieta, kur lūdzās viņu senči. – Svētajos Rakstos teikts, ka pasaulē viss pāriet, tikai Mani Vārdi nepāriet, – saka A. Justs. – Daudzu sen celtu ēku vairs nav, arī šis krusts pazudīs. Viss pāriet, bet Dieva Vārds, svētība, kas nāk no Dieva, nekur nezudīs, bet katram no mums palīdzēs. Klātesošie vienojās, ka nākamgad sapulcēsies šeit 13. jūnijā, lai svinētu Svētā Antona dienu.
Irina ANTONOVA
AUTORES foto
Komentāri