Ģimene ir maza pasaule, kurā ikviens var saņemt siltumu un rūpes. Kad mājās ir četri bērni, dzīve ir piepildīta ar īpašu enerģiju: smiekliem, raizēm un laimīgiem brīžiem.
Tā dzīvo arī Jevgeņijas un Oļega KŅAZEVU ģimene Rēzeknē. Viņiem ir četri bērni: Viktorija (13) un Marija (11), piecus gadus vecā Anastasija – “saulainais bērns” – un jaunākais Ivans, kuram ir divarpus gadi.
Saruna ar šo ģimeni rada prieku un iedvesmu: viņi prot mīlēt tā, lai visiem pietiktu siltuma. “Mūsu ģimenē mīlestība starp visiem tiek nevis dalīta, bet reizināta,” saka pāris. Skatoties uz viņiem, es ticu, ka tā arī ir.
“MĒS IEPAZINĀMIES DEJĀS”
Ģimenes stāsts sākās romantiski. – Es atbraucu no Ludzas uz Rēzekni padejot, – atceras Oļegs. – Dejās ieraudzīju Jevgeņiju, uzaicināju viņu uz deju, un viss sākās. Pēc gada mēs jau svinējām kāzas. Jevgeņija atceras: – Tas bija pirms sešiem gadiem, 24. augustā. Līdz tam laikam mums katram bija pa vienam bērnam no iepriekšējās laulības, un tad mums kopā piedzima vēl divi bērni. Un tagad mums ir četri brīnišķīgi bērni – trīs meitas un dēls.
“NASTJA IR MŪSU SAULES STARIŅŠ”
Par savas īpašās meitiņas piedzimšanu pāris stāsta mierīgi un sirsnīgi. – Neviens negaidīja, ka mums būs bērns ar Dauna sindromu, – stāsta Jevgeņija. – Grūtniecības laikā veica pārbaudes, pārbaudīja ģenētiku, mēs braucām uz Rīgu pie speciālistiem. Neviens neko nepamanīja. Varbūtība, ka piedzims bērns ar Dauna sindromu, bija viena no 838. Bet tieši mēs izrādījāmies vieni no tiem 838. Tā nebija traģēdija. Tobrīd Jevgeņija jau desmit gadus strādāja ar bērniem ar īpašām vajadzībām, tāpēc diagnoze viņu nebiedēja. – Es to uztvēru kā pašsaprotamu, – saka Oļegs. – Šādi bērni nāk pie tiem, kuri ir gatavi mīlēt bez nosacījumiem. Jā, viņa attīstās lēnāk nekā vienaudži, bet Nastja ir laipna, smaidīga, dzīvespriecīga. Mums viņa ir pilnvērtīga ģimenes locekle. Lai atbalstītu citus vecākus, Jevgeņijai ir “Instagram” lapa, kurā viņa dalās ar Nastjas stāstiem un panākumiem. – Man raksta māmiņas no dažādām pilsētām un valstīm. Viņas pateicas mums par to, ka rādām, ka dzīve ar īpašu bērnu nav spriedums, bet vienkārši cits ceļš, – saka Jevgeņija. – Svarīgi, lai vecāki ar īpašiem bērniem neieslēdzas četrās sienās, nejūtas izolēti no sabiedrības, bet gan audzina un attīsta savus īpašos bērnus, komunicējot un daloties jaunās metodēs, zināšanās un pieredzē savā starpā. Tas veicina integrāciju. Un ziniet, daudziem cilvēkiem tas ir vajadzīgs! Man raksta ģimenes no Bulgārijas, Ukrainas un citām valstīm, kurās dzimuši tādi paši bērni. Tās pateicas man par šo lapu. To lasot, arī citas ģimenes saprot, ka mēs dzīvojam normālu dzīvi un tā ar šo diagnozi nebeidzas. Kņazevu ģimene pateicas biedrībai “Eņģeļi ar mums”, kur atrada draugus un domubiedrus: kopā apmeklē pasākumus, piedalās meistarklasēs, dalās pieredzē.
GALVENAIS – BŪT KOPĀ
Četri bērni ir prieks, bet arī rūpes. Brīvā laika organizēšana, ja ģimenē ir pusaudži un mazi bērni, var būt sarežģīta. Taču Kņazevi ir atraduši savus noslēpumus: galda spēles, pastaigas, dejas, apskāvieni. – Katram savas intereses, – saka Oļegs. – Pusaudžiem vienas, mazajiem – citas. Tāpēc mēs domājam un rīkojamies divās frontēs vienlaikus. Jevgeņija piebilst: – Vissvarīgākais mums ir tas, lai neviens nejustos atstumts. Mēs cenšamies pavadīt laiku kopā. Un mēs dejojam kopā! – Mums ir noteikums: pie galda vienmēr sēžamies kopā, – uzsver Oļegs. – Ja kāda nav klāt, mēs gaidām un nesākam ēst bez viņa. Mūs atbalsta arī vecmāmiņas un vectēvi: pieskata bērnus, spēlējas un pat dejo kopā ar viņiem.
TĒJA TORNĪ UN CITAS SILTAS ATMIŅAS
Kad Oļegam lūdzu atcerēties aizraujošāko brīdi pirms kāzām, viņš atbildēja: – Mēs dzērām tēju kalnā pie torņa Ančupānu mežā… Toreiz mēs tur bieži tikāmies. Kopš tā laika “Tess Flirt” ir mūsu mīļākā tēja, mēs to atpazīstam uzreiz. Jevgeņija piebilst: – Jau no pirmās tikšanās reizes bija sajūta, ka esam pazīstami sen. Un, kad iepazināmies ar radiniekiem, sajūta bija tāda pati – it kā es visus būtu pazinusi visu mūžu.
PROFESIJAS UN IKDIENA
Oļegs ir Robežsardzes inspektors, majors. Jevgeņija – pirmsskolas skolotāja. Viņu ikdienas rutīna ir saplānota līdz minūtei: – Kuram dejas, kuram angļu valoda… Ir daudz darāmā, viss ir jāplāno. Ir jāpatur galvā daudz informācijas, lai neko neaizmirstu, – saka Jevgeņija. Vecākās meitenes nodarbojas deju studijā “Dynamic Hit” un piedalās sacensībās. Līdzi dodas arī vecāki ar jaunākajiem bērniem. Nastjai nepieciešama īpaša uzmanība un nodarbības, tāpēc Jevgeņija vēl nevar strādāt pilnu slodzi. Taču laulātie ir pārliecināti, ka visas grūtības var pārvarēt, ja mājās valda savstarpēja sapratne un mīlestība.
APSKĀVIENI IR TIK AIZKUSTINOŠI
Oļegs atzīst, ka spēku viņam dod vienkāršas lietas: – Mūsu apskāvieni ir visaizkustinošākie. Tādu brīžu dēļ gribas dzīvot un strādāt.
ZIEMASSVĒTKU EGLĪTE PREZIDENTA PILĪ
Viena no spilgtākajām atmiņām Kņazeviem bija brauciens uz Rīgu, uz Ziemassvētku eglīti Valsts prezidenta pilī. Ģimene savos skaistajos zilajos tērpos izskatījās svinīgi, taču svinības pārvērtās par īstu piedzīvojumu: divus gadus vecais Vaņa neļāva garlaikoties ne vecākiem, ne apsardzei, ne pašam prezidentam. – Galvenais, ka bija jautri! – smejas Oļegs. – Mēs saģērbāmies vienādās krāsās: meitenēm bija zilas kleitas, tētim un Vaņam – zils uzvalks un kaklasaite, – stāsta Jevgeņija. Oļegs: – Bet izbaudīt svinības neizdevās – es skraidīju pa zāli pakaļ savam dēlam. Vaņa te pie prezidenta skrien, tad zem eglītes palien, te kaklasaiti novelk…
MAZI UN LIELI SAPŅI
Kņazevu sapnis ir liela māja. Pirms četriem gadiem viņi iegādājās Oļega ģimenes māju Slobodā, ko savulaik uzcēla viņa vecvectēvs. – Šī ir brīnišķīga vieta. Mēs to sakārtojam un jau esam novākuši pirmo kartupeļu ražu, – saka ģimenes galva. Jevgeņija sapņaini piebilst: – Es vēlos, lai mūsu mājas kļūtu par ģimenes ligzdu, kur vienmēr būs silti, mājīgi un skanēs bērnu smiekli.
Atvadoties no šīs ģimenes, saproti: viņu galvenais noslēpums ir vienkāršā spējā būt tuviem, un viņu galvenā vērtība ir mīlestība, kas netiek dalīta, bet palielinās. Kņazevu ģimenē katram bērnam pietiek uzmanības un rūpju, viņi prot priecāties par vienkāršām lietām un kopā pārvarēt grūtības.
Šīs ģimenes stāsts ir iedvesmojošs: laime mīt tur, kur cilvēki atver savas sirdis cits citam un prot baudīt katru dienu.
Marina TETARENKO
Foto no ģimenes albuma
Komentāri