STARP OZOLIEM, LIEPĀM UN LAPEGLĒM
Šogad Kultūras darbinieku parkam apritēja jau 47 gadi. Un par tradīciju kļuvusi arī Leonarda Vinceviča darbu izstāde, kas ir veltījums kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem jubilāriem šajā gadā. 24. augustā parkā starp ozoliem, kļavām un lapeglēm – dabas izstāžu zālē – acis priecēja Leonarda Vinceviča keramika un gleznas. Bet kā tad tapa šis parks?
Leonards Vincevičs
stāsta: “Tas bija 1978. gadā uz rudens pusi. Tā kā mana darbnīca atradās netālu pilsētas robežās, tad pie manis bieži vien tika atvesti ciemiņi: aktieri, mākslinieki, dzejnieki. Toreiz bija sabraucis daudz aktieru, un viņu vidū arī aktieri Kāris Sebris un Velta Skurstene. Es biju nolicis visu piekalnīti pie darbnīcas ar svečturiem. Sebris, tos ieraudzījis, iesaucās, ka mani svečturi saauguši kā ozoli. Man uzreiz iešāvās galvā ideja. Es paņēmu lāpstu, un mēs ar Sebri turpat netālu atradām skaistu pusotru metru garu lapeglīti, kuru izrakām, ar ķerru atvedām un iestādījām kalniņā. Tajā pašā dienā par godu Veltai Skurstenei iestādījām četras ieviņas. Tā lieta aizgāja. Tagad parkā jau ir vairāk nekā 100 dažādu koku, kas veltīti kultūras darbiniekiem, aktieriem, dziedātājiem, māksliniekiem un dzejniekiem. Aug kociņi, kas veltīti krievu kino aktieriem Mihailam Bojarskim un Jevgeņijam Ļeonovam, kuri bija pie manis ciemos. Ir man Raimondam Paulam veltīts koks…” Starp citu, arī “Rēzeknes Vēstu” kolektīvs šajā parkā ir iestādījis savu kociņu – valriekstu. Par pirmo parkā iestādīto kociņu Leonards Vincevičs stāsta: “Sebra lapegle – liela un skaista. Pirms dažiem gadiem bija atbraukusi kāda dārzniece. Es parādīju to lap-egli, un viņa neticēja, ka koks šajā laikā varēja izaugt tik liels. Vēlāk mežniecībā man iedeva grāmatiņu, kur rakstīts, ka lapegles ātri aug, it sevišķi tām patīk smilšaina zeme, kāda ir manis izveidotajā parkā.” Visa Kultūras darbinieku parka teritorija aizņem nepilnu hektāru. “Man tā zeme nepieder – tā ir pilsētas zaļā zona. Kādreiz man tika piedāvāts privatizēt šo zemes gabalu, bet es nebiju ar mieru, jo parks taču ir sabiedriska lieta,” teic keramiķis. Parku apskatīt brauc daudz cilvēku. “Ar cilvēka mūžu koka mūžs nav salīdzināms, bet mūsu iestādītie koki priecēs nākamās paaudzes,” saka Rēzeknes Kultūras darbinieku parka veidotājs Leonards Vincevičs.
VELTĪTS JUBILĀRIEM
Par tradīciju kļuvusi izstādes rīkošana parkā, eksponējot Leonarda Vinceviča gleznas un keramiku. Un izstāde parasti tiek veltīta tiem kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem, kuriem tajā gadā jubileja. Kam tad 2025. ir jubilejas gads?
Rēzeknes Goda pilsoņi jubilāri 2025. gadā:
A/s “Rebir” valdes priekšsēdētājs
Jānis Zudāns
(1945) – 80; Rēzeknes PII “Auseklītis” vadītāja
Monika Eisaka
(1940) – 85; Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps
Jānis Bulis
(1950) – 75; Rēzeknes Vecticībnieku kapu draudzes priekšsēdētājs, novadpētnieks
Vladimirs Nikonovs
(1955) – 70; bijušais Rēzeknes dekanāta draudzes dekāns
Pāvils Zeiļa
(1945) – 80; Rēzeknes Vecticībnieku kapu draudzes garīgais tēvs
Vasīlijs Bistrovs
(1930–2021) – 95; pedagogs, Rēzeknes Logopēdiskās internātskolas bijušais direktors
Jānis Laimonis Rožukalns
(1940) – 85; bijušais Rēzeknes domes deputāts, LR Saeimas deputāts
Ivans Ribakovs
(1960) – 65; vieglatlēte
Gunta Latiševa-Čudare
(1995) – 30; apavu ražošanas uzņēmuma “Kristāla kurpīte” vadītājs
Andris Kačkāns
(1965) – 60.
Kultūras darbinieki jubilāri 2025. gadā:
Latgales Kultūrvēstures muzeja (LKM) direktore
Anastasija Strauta
(1960) – 65; LKM lasītavas speciāliste
Anna Tihomirova
(1960) – 65; pētnieks, speciālists kultūrvēsturiskajos jautājumos
Vladislavs Malahovskis
(1965) – 60; LKM Mākslas nodaļas vadītāja
Inese Dundure
(1965) – 60; keramiķe
Ilona Šauša
(1965) – 60; keramiķis
Vladislavs Vincevičs
(1945) – 80; keramiķis
Juris Krompāns
(1950) – 75; keramiķis
Andrejs Kolesnikovs
(1955) – 70; keramiķis
Jānis Saikovskis
(1955) – 70; keramiķis
Vitālijs Krivošejs
(1950) – 75; keramiķis
Valdis Dundenieks
(1965) – 60; keramiķe
Mairita Folkmane
(1970) – 55; pianists, pedagogs, komponists
Aivars Broks
(1955) – 70; mūzikas pedagogs, uzņēmējs
Gunārs Igaunis
(1965) – 60; gleznotājs
Oskars Jansons
(1950) – 75; kordiriģents, mūzikas pedagogs
Harijs Kraulis
(1935) – 90; dzejniece, skolotāja
Līvija Liepdruviete
(1955) – 70; gleznotāja, grafiķe
Ella Maslovska
(1960) – 65; sabiedriskais darbinieks, žurnālists
Dainis Mjartāns
(1965) – 60; grafiķe
Evita Skrebinska
(1975) – 50; literatūrzinātniece
Ilga Šuplinska
(1970) – 55; koktēlnieks
Arnis Začests
(1980) – 45; gleznotāja
Agra Ritiņa
(1975) – 50; dzejniece
Līga Rundāne
(1970) – 55; literatūras vēsturniece
Ilona Salceviča
(1940) – 85; orķestra diriģents
Egons Salmanis
(1965) – 60.
Piemiņas jubilejas 2025. gadā:
keramiķe
Janīna Gribuste
(1940–2025) – 85; kordiriģente, mūzikas pedagoģe
Dzidra Baiža
(1935–2010) – 90; vēsturniece
Genovefa Barkovska
(1935–2021) – 90; dzejnieks, skolotājs
Romons Spaitāns
(1925–2023) – 100; kordiriģents, mūzikas pedagogs
Pēteris Sudarovs
(1930–2024) – 95; grafiķis, gleznotājs
Jānis Svenčs
(1935–2023) – 90; mākslas zinātnieks, Latgales keramikas teorētiķis
Jānis Pujāts
(1925–1988) – 100; keramiķis
Jānis Backāns
(1925–2004) – 100; keramiķis
Vaclavs Babris
(1925–1992) – 100; keramiķis
Meikuls Reidzāns
(1935–2011) – 90; keramiķis
Pēteris Kise
(1950–1980 ) – 75; keramiķis
Pēteris Ušpelis
(1950–2003) – 75; katoļu garīdznieks, literāts
Tomass Kosovskis
(1790–1856) – 235; rakstnieks
Vaclavs Krops
(1885–1929) – 140; dzejnieks, mākslinieks un režisors
Antons Kūkojs
(1940–2007) – 85; katoļu garīdznieks
Jānis Kurmins
(1790–1860) – 235; rakstnieks
Jezups Laganovskis
(1920–1987) – 105; rakstniece
Antonija Čivle
(Latgalīte) (1905–1994) – 120; rakstnieks, etnogrāfs, folklorists
Leonards Latkovskis sen.
(1905–1991) – 120; garīdznieks, publicists
Jezups Macilevičs
(1805–1872) – 220; dziesminieks, publicists
Pīters Miglinīks
(1850–1883) – 175; mākslinieks
Jakovs Beketovs
(1900–1990) – 125; katoļu garīdznieks
Kazimirs Skrinda
(1875–1919) – 150; rakstniece
Marta Skuja
(1915–1946) – 110; dzejnieks
Augusts Smagars
(1910–1985) – 115; grafiķis, gleznotājs
Juris Soikāns
(1920–1995) – 115; vēsturnieks
Heinrihs Strods
(1925– 2012) – 100; rakstnieks, žurnālists, vēsturnieks
Vladislavs Strods
(1905–1942) – 120; publicists, kultūrvēsturnieks
Viktors Trojanovskis
(1940–2006) – 85; katoļu garīdznieks
Julijans Vaivods
(1895–1990) – 130; diriģents, mūzikas pedagogs
Nikolajs Vidulejs
(1890–1949) – 135; literatūrzinātnieks
Viktors Vonogs
(1920–1995) – 105; rakstnieks
Francis Murāns
(1915–2001) – 110; rakstniece
Naaizmērstule
(1890–1965) – 135; gleznotājs
Vladislavs Paurs
(1945–2019) – 80; gleznotājs
Broņislavs Pavlovskis
(1925–2016) – 100; valodnieks, redaktors
Juris Placinskis
(1905–1971) – 120; rakstnieks
Povuls Prikuļs
(1910–1966) – 115; garīdznieks, sabiedriskais darbinieks, literāts
Nikodems Rancāns
(1870–1933) – 155; kordiriģents, komponists
Jūlijs Rozītis
(1880–1952) – 145; keramiķis
Ādams Kāpostiņš
(1905–1987) – 120; gleznotājs, grafiķis
Leonīds Bauļins
(1945–2002) – 80; kordiriģents, mūzikas pedagogs
Eduards Belasovs
(1925–1994) – 100; kordiriģente, mūzikas pedagoģe
Terēze Broka
(1925–2018) – 100; garīdznieks, publicists
Alberts Budže
(1930–2017) – 95; orķestra diriģents, pedagogs
Staņislavs Deinis
(1905–1977) – 120; grāmatnieks, publicists
Ontons Dzeņs
(1890–1974) – 135; gleznotājs
Arvīds Egle
(1905–1977) – 120; dziedātāja, vokālā pedagoģe
Helēna Ersa-Kozlovska
(1895–1949) – 130; komponists, mūzikas pedagogs
Henriks Gaļickis
(1930–2013) – 95; gleznotājs
Pāvels Glaudāns
(1915–1968) – 110; gleznotājs, grafiķis
Jānis Gorsvāns
(1930–2000) – 95; ērģelnieks
Boļeslavs Jermaks
(1890–1970) – 135; dziesminieks
Andrivs Jūrdžs
(1845–1925) – 180; rakstnieks, publicists
Antons Rubins
(1885–1944) – 140; kordiriģents, mūzikas pedagogs
Jāzeps Seņka
(1940–2010) – 85.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri