Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Projekti

Vinogradovu ģimene: laime piecos dēlos un kopīgā darbā

Publicēts: 12. septembris 2025 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 5 min Komentāri (0)
Dalies:
Vinogradovu ģimene: laime piecos dēlos un kopīgā darbā

Rēzeknē dzīvo brīnišķīga un ļoti dzīvespriecīga VINOGRADOVU ģimene. Nikolajs un Irina audzina piecus dēlus: 13 gadus veco Kirilu, 11 gadus veco Damiru, deviņgadnieku Jegoru, piecgadnieku Marku un jaunāko – Āronu, kuram seši mēneši. Viņu mājās skan bērnu balsis, smiekli un valda īpaša atmosfēra, kur mīlestība, rūpes un kopīgas aktivitātes vienmēr ir pirmajā vietā.

TĒVS, KURŠ VIENMĒR IR BLAKUS

“Būt par piecu dēlu tēvu ir liels prieks un vienlaikus ļoti liela atbildība. Galvenais – noteikt pareizās prioritātes. Man tā ir ģimene!” atzīst Nikolajs. “Es vienmēr sapņoju par lielu saimi. Galu galā es pats uzaugu lielā ģimenē – man ir četri brāļi, un manai sievai Irinai ir māsa. Domāju, ka, ja ģimenē ir tikai viens bērns, pašam bērnam ir grūti, jo pārāk daudz vecāku mīlestības, rūpju un uzmanības tiek veltīts viņam. Viņš vienmēr ir uzmanības centrā! Bet, ja ģimenē ir daudz bērnu, tad viss ir harmonijā, un bērni dzīvo mierīgi, atpūšas un attīstās.” Nikolajs atzīst: viss, izņemot ģimeni, ir atkāpies otrajā plānā, ieskaitot tādus vaļaspriekus kā makšķerēšana, – visa viņa enerģija tiek veltīta ģimenei un darbam. Bet tas viņu nenomāc: “Kad kļuvu par vīru, es uzņēmos pienākumus un atbildību. Jā, tas var būt grūti, bet, ja blakus ir gudra un mīloša sieva, viss ir pārvarams.”

ĢIMENES VĒSTURE

“Mums paveicās satikt vienam otru. Tā sakrita zvaigznes,” uzskata Nikolajs. Jaunieši satikās diskotēkā. Mīlestība uzliesmoja ar tādu spēku, ka Nikolajs, kurš pabeidza vakara vidusskolu, lai būtu kopā ar savu mīļoto, devās viņai līdzi mācīties uz Rīgu. Kopā iestājās RTU Ekonomikas fakultātē un studēja vienā grupā. Kopā absolvēja, kļūstot par ekonomistiem un speciālistiem uzņēmējdarbības jomā. Pēc pirmā dēla Kirila piedzimšanas jaunie vecāki devās uz Angliju. Viņi tur nodzīvoja trīs gadus, guva pieredzi, idejas un atgriezās mājās – dzimtajā Rēzeknē. Tieši šeit piedzima visi viņu bērni, tieši šeit viņi juta patiesu tuvinieku atbalstu un saprata, ka mājas nav sienas, bet gan ģimene. Pirms astoņiem gadiem Vinogradovi atvēra savu uzņēmumu – “Vinni centru”. Viņi sāka ar ideju par bērnu rotaļu istabu, pakāpeniski attīstot centru par telpu, kur ģimenes sanāk kopā. Te ir rotaļu laukums, kafejnīca un picērija. Vinogradovu ģimenes galva pats ir atbildīgs par virtuvi. Krīzes laikā palīdzēja ģimenes bizness, kas saistīts ar svētku dekorēšanu ar baloniem. “Sākumā domāju, ka tās ir muļķības,” atceras Nikolajs, “bet tieši baloni mums palīdzēja pārdzīvot kovida laiku un uzturēt biznesu.” Šodien “Vinni centrs” ir kļuvis par vietu, kuru cilvēki apmeklē ne tikai lai izklaidētos, te valda silta, draudzīga un iedvesmojoša atmosfēra.

AKTĪVA UN DRAUDZĪGA ĢIMENE

Vinogradovu saime vienmēr ir kustībā. Viņiem patīk ceļot, viņi aktīvi piedalās pilsētas un ģimenes pasākumos: ratiņu parādē pilsētas svētkos, sporta sacensībās un Māmiņu kluba projektos. Cenšas apmeklēt svētkus un pasākumus, kas norisinās skolā, pastaigājas ar visu ģimeni gar ezera krastmalu un vienkārši bauda laiku kopā.

BĒRNI IR GALVENAIS PRIEKS

Katram no dēliem ir savs ceļš: Kirils spēlē hokeju un jau ir kļuvis par komandas kapteini, Damirs – futbolists, Jegors izmēģina sevi sportā un radošās aktivitātēs, Marks vēl apmeklē bērnudārzu un gatavojas skolai. Savukārt Ārons tikai mācās iepriecināt ģimeni ar savu smaidu. Vecāki ir pārliecināti: galvenais ir ieklausīties bērnos. “Ja bērns saka, ka nevēlas kaut ko darīt, tad nevajag viņu piespiest, bet meklēt viņa ceļu. Galu galā laime ir ne tikai panākumi, bet arī iespēja būt pašam par sevi,” uzsver Nikolajs.

SAPNIS PAR MĀJU

Pašlaik Vinogradovi īsteno vēl vienu svarīgu sapni – būvē savu māju. Sākot ar vecas, nolaistas mājas iegādi, viņi pakāpeniski, soli pa solim, veido mājīgu ģimenes ligzdu. Irina un Nikolajs stāsta, ka Irinas māte Antoņina sniedza lielu palīdzību vissarežģītākajos brīžos: “Viņa ir laba un atsaucīga. Zelta cilvēks! Bez viņas atbalsta mēs nebūtu tikuši galā.”

ĢIMENES VĒRTĪBAS

Vinogradovu mājās svin visus svētkus: Jauno gadu, Līgo, dzimšanas dienas, vārda dienas, bērnu panākumus skolā un sportā. Nesen parādījās jauna tradīcija – svinēt uzvārda dienu. Bet svarīgākais Nikolajam un Irinai ir atbildība un cieņa vienam pret otru. Īpašu vietu ieņem pārliecība, ka stipra ģimene sākas ar māti. “Veselīgas ģimenes atslēga ir labi atpūtusies, mīlēta un labsirdīga māmiņa,” pārliecināts Nikolajs.

“TAGAD MĒS ESAM ĪSTA ĢIMENE!”

Katra bērna piedzimšana Vinogradoviem ir kļuvusi par īpašu notikumu, bet piektā dēla Ārona nākšanu pasaulē Irina raksturo kā īstus svētkus: – Pastāstīšu, kā viss noritēja. 6. marta pēcpusdienā nekas neliecināja par dzemdību sākumu, devos apciemot savas kolēģes, pat palīdzēju iekārtot fotozonu, pastaigājos pa pilsētu – bija jauka pavasara diena! Es paņēmu Marku no skolas un prātā sāku pierunāt mazuli pagaidīt divas dienas – 7. martu, vīra dzimšanas dienu, un Sieviešu dienu 8. martā, bet mazulis tomēr nolēma, ka piedzims pirms tēta dzimšanas dienas! Pirmās kontrakcijas sākās ap pulksten 18.00. Mēs piezvanījām vecmāmiņai, kopā ar vīru sagatavojāmies, atvadījāmies no bērniem un devāmies uz slimnīcu! Ap pulksten 20.00 bijām Dzemdību nodaļā, kur mūs ļoti sirsnīgi sagaidīja, iekārtojāmies ģimenes palātā. Pulksten 20.30 atnāca ārsts, mani apskatīja un aizsūtīja ar vīru uz dzemdību zāli. Tur visu sagatavoja un atstāja mūs divatā. Apmēram stundu vīrs kopā ar mani pārdzīvoja katru kontrakciju, teica, kā elpot, masēja muguru. Godīgi sakot, nedomāju, ka man viņš būs tik ļoti vajadzīgs. Pulksten 21.45 piedzima mūsu Ārons! Gan man, gan vīram tā bija neticama svētku sajūta, it kā mēs pirmo reizi būtu kļuvuši par vecākiem. Mazulis uzreiz tika uzlikts man uz krūtīm. Tik mazs, tik mīlīgs, mūsu piektais dēls! Viss jau aiz muguras! Jūtu neticamu eiforiju! Tagad mēs esam īsta ģimene! Tā ir laime!”

LAIMES NOSLĒPUMS

Nikolajs un Irina ir pārliecināti: ģimenes laimes noslēpums ir vienkāršs – tā ir liela ģimene, kurā dzirdami bērnu smiekli. Cieņa, mīlestība un spēja uzklausīt citam citu. “Laimīga ģimene ir tad, kad vīrs atceras, ka sieviete ir skaista, un biežāk viņai to saka. Un, kad mamma ir laimīga, visi ir laimīgi.” – Vai jūs var nosaukt par laimīgu cilvēku? – es jautāju ģimenes galvai. – Protams! Absolūti. Mēs visi esam laimīgi cilvēki. Es atceros, kā mans pasniedzējs RTU katru reizi sveicināja studentus: “Sveiki, laimīgie!” Mēs bijām pārsteigti. Un viņš paskaidroja: katru nakti pasaulē tūkstošiem cilvēku mirst bez iemesla. Bet tu pamodies, atnāci uz nodarbībām, esi jauns, vesels, labi paēdis… Un tā jau ir laime! (

Smaida.

)

– Ko jūs novēlētu citiem tēviem?

– Būt stipriem un piepildīt savas sievietes vēlmes. Jāieklausās tajā, ko vēlas sievietes. Veselīgas ģimenes atslēga ir labi atpūtusies, mīlēta un labestīga māmiņa. Vīriešu vēlmes tomēr nedrīkst būt prioritāte. Tu kļuvi par vīru, uzņēmies atbildību – turies! Vai tas ir grūti? Protams! Sievietes ir skaistas tādas, kādas ir, bez visādiem skaistumkopšanas saloniem, un tas viņām biežāk jāsaka. Tad tētis arī būs labs, un viss būs labi arī ģimenē.

Marina TETARENKO

Foto no ģimenes albuma

Tēmas: #SIF_MAF2025
Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.