Latgolā ir daudz dīvnomu, un kotram ir sovs stōsts – par arhitekturu, par bazneicā radzamim sakralīm prīkšmetim, par cylvākim, kuri sorgōjuši un kūpuši šū goreigū montōjumu. Dīvnomi vīnmār bejuši goreigōs dzeives centri, tautas vēstures līcinīki, kas globoj atmiņas par īprīkšejom paaudzem. Bazneicas cylvākus vīnoj na tikai kūpeigōs lyugšonōs un ticeibā, bet ari dūd goreigu spāku.
Šūreiz rokstu serijā “Latgolas sakralais montōjums” stōsteisim par Styglovas Svātō Krysta pagūdynōšonas Romas katōļu bazneicu, kas atsarūn Ludzas nūvoda Mērdzenes pogosta Latvīšu Styglovā.
Par Styglovas bazneicu vairōk pastōsteja Veronika NOVIKA, kura dīvnomu uzkūp nu jau četrus godus. Klōt sarunā pīsadalejōs ari katehete Antoņina Lipska.
Sena, ai, cik sena ir Styglovas bazneicas vēsture! Bazneicas pamati tyka lykti 1706. godā ar Livonijas veiskupa Mikeļa Poplavska paleidzeibu. Treju godu laikā kūka dīvnoms tyka uzcalts un īsvēteits 1709. godā. Tod tys atsarodōs Mērdzines pusē un tyka saukts par Mihailovas jeb Pudinovas bazneicu. 1769. godā veiskups Jans Stefans Gedroics pōrcēle šū kūka bazneicu uz Latvīšu Styglovu. Kūka byuve nimoz namaineja sovu ōrejū veidūlu. Taitod var tikai apjaust, cik lyugšonu ir izskanējis šō dīvnoma telpōs 316 godu laikā! Cik paaudžu ir nūsamainejīs šūs treju godusymtu laikā – cik prīka ir bejis draudzes cylvākim, kuri te laulōjōs, kristeja bārnus, ar prīcu sirdī te dzīdōja Zīmassvātku un Leldīnu laika dzīsmes, un cik sāru nūpyutu ir izskanējis, kaidu pavodūt myužeibas ceļā… Cik daudz vacais dīvnoms ir redzējis treju godusymtu laikā, kod vēstures rotu ir grīzuši kari, dažaidas vaļstiskas pōrmaiņas, cylvāku liktini… 1929. godā tyka pōrbyuvāti bazneicas tūrni tai, kai mes jūs redzim tagad. Bet 1956. godā prīsters Donats Locis gōdōja par bazneicas dēļu jumta pōrklōšonu ar skōrdu. Styglovas bazneicas izmāri ir 27x17x17 m. Āka, kas nūvītōta uz augstim laukakmiņa pamatim, ir ar kūka dēlim apšyuta guļbyuve. Apšyvumam izmontōtas koltōs noglas. Ari bazneicas īškejā apdarē dominej kūks. Īeja bazneicas dōrzā ir caur zvonu tūrni voi pa golvonajim vōrtim.
Bazneicas prīkštelpā pi durovom pa labi atsarūn krucifikss un svēteitō yudiņa trauks, bet pa kreisi – ari svātō Benedikta medaļjons. “Kōdreiz vīna vacmāmeņa stōsteja tai. Kod īejam bazneicā, sevi pōrkrystom ar svēteitū yudini, nūbučojam krucifiksu, atdūdam jam gūdu, jo tys cylvāku atteirej, un pādejais, kas atteirej, ir svātō Benedikta medaļjons. Ari jū nūbučojam, pōrmatam krystu. Un, kod nu bazneicas ejam ōrā, tod ūtraižōk dorom – pajemam svēteibu nu svātō Benedikta medaļjona, tod krucifiksa, un tod aiznes uz mōjom svēteibu tim, kas nav bejuši bazneicā, voi tim cylvākim, kurus satiks ceļā. Svātō Benedikta medaļjonā vōrdi raksteiti pūliski, bet tō vydā radzami burti. Kotrs burts nūzeimej kaida vōrda sōkumu – lyugšonu svātajam Benediktam. Svātais Benedikts aizstōv cylvākus nu ļaunō gora,” pastōsteja katehete Antoņina Lipska. Sovukōrt Veronika Novika izrōda bazneicas sakralū montōjumu.
Izarōdōs, bazneicā atsarūn vairōki nūzeimeigi 18.–19. godusymta gleznīceibas un dekorativōs mōkslas prīkšmati. Tys ir feretrons ar divom gleznom – nu vīnas puses radzama Dīvmōtes gimines biļde, bet ūtrā pusē – Kungs Jezus. Feretronu rūtoj apbreinojami kūkgrīzumi. Gleznas ļūti, ļūti vacas, var ilgi tōs pēteit un apbreinōt tō laika mōkslinīku dorbu. Taipat pi sakralō montōjuma pīskaitamas gleznas “Karmelas Dīvmōte” un “Svātais Antonijs”, monstrance, relikvarijs. Styglovas bazneicas draudzes svātki ir Svātō Jura dīna un Eņgeļu Karalīnes dīna, kū atzeimej augusta pyrmajā svātdīnā. Veronika aicynoj uzkōpt ūtrajā stōvā, uz kuru vad kōpneites nu zakristijas. Tī jau salykti visi procesijas karūgi. “Pyrms Leldīnem karūgus nūnasam bazneicā, bet, kod nūsvynam jau Eņgeļu Karalīnes dīnu, tod karūgus te nūlīkam uz zīmu,” stōsta Veronika. Jei izrōda vysus deveņus karūgus, tī ir pōrsteidzūši mōkslas dorbi – cik daudz dorba īguļdeits, lai tūs izveidōtu. Te ir Dīvmōtes karūgs, svātō Jura, svātō Jezupa, svātō Franciska un citi karūgi.
Interesanti ir tys, ka dažaidōs bazneicōs vīni un tī poši svātī atsaškir vizuali, pīmāram, tys pats svātais Jurs. Styglovas bazneicas svātais Jurs attālōts kai ļūti jauns. Ūtrō stōva nalelajā telpā kōdreiz dzeivōjis prīsters, Veronika gon nazyna nūsaukt jō uzvōrdu, bet dūmoj, ka tys varātu byut Locis. Te vēļ stōv prīstera gulta, apsagta ar austū, tautiskū sagu, te nalels gaļdeņš, bļūda, kur nūmozgōt muti, spūguļs ar kemmi… Ļūti asketiski te sadzeives apstōkli bejuši. Bet, lyuk, ar bazneicas ērgelem gon ir rodušōs problemas – pārņ bazneicā ticis putneņš, it kai bezdeleiga, kas sabūjōja ērgeles. Pi bazneicas lūgu apmalem nu ōrpuses radzama na vīna vīn bezdeleigas ligzda, šī putneni patīšam īmīļōjuši itū bazneicu. Pagōjušō godusymta 80. godūs Styglovas draudzi apkolpōja pravests Donats Punculis, un jō vadeibā 1986.–1988. godā bazneicā nūtyka remonts – tyka atjaunōts sīnu apšyvums, nūmaineiti grīsti, nūstyprynōti pilari, uz kurim bolstōs lukta un grīsti. “Draudze mums nav lela, parostā dīvkolpōjumā atnōk 20–25 cylvāki. Dīvkolpōjums nūteik reizi mēnesī. Leldīnēs un Zīmassvātkūs ir pylna bazneica,” stōsta Veronika. Tagadejais pravests Andrejs Jonāns bazneicu apkolpoj nu 2000. goda un vīnmār rūn pašvaļdeibas un draudzes atbolstu, kod napīcīšama kaida paleidzeiba dīvnoma uzturēšonai. 2005. godā dīvnomā tyka reikōts Eiropas kulturas montōjuma dīnu pasōkums, jo Styglovas bazneica beja 100 sakūptōkū kulturas pīminekļu skaitā. Un vēļ Styglovas bazneica ir vītejōs nūzeimes vaļsts aizsorgojamais kulturas pīmineklis.
Paļdis Veronikai Novikai par bazneicas izrōdeišonu un stōstejumu!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri