RADA DROŠĪBAS SAJŪTU
Katrai ielai ir savs ritms un savs stāsts, bet Viļānu Lauku ielas īpašo noskaņu radījusi Vija PIZIČA, kura ar sirsnību un degsmi aizsāka savas ielas svētku tradīciju. Viņa ne tikai iededza ideju, bet arī palīdzēja atklāt, ka aiz katrām durvīm dzīvo cilvēki, ar kuriem prieks dalīt gan svētkus, gan ikdienu.
Pateicoties viņas entuziasmam un vēlmei satuvināt kaimiņus, ikgadējie ielas svētki kļuvuši par gaidītu tradīciju, kur satikties, svinēt un atklāt, ka blakus mājo ne tikai kaimiņi, bet arī draugi. – Vai var teikt, ka Lauku ielā sākas jūsu Latvija?
– Nešaubīgi, tā tas arī ir. Te ir mūsu mājas, kaimiņi, kuri pārtapuši par draugiem. Te mēs jūtamies piederīgi. Te arī sākas mūsu Latvija.
– Kāpēc svarīgi svinēt svētkus kopā ar kaimiņiem un apkārtējo kopienu?
– Lai justos, ka neesi viens, ka vajadzības gadījumā ir kur vērsties pēc atbalsta, jo esi daļa no kopienas. Tas rada drošības sajūtu.
– Kā iedzīvotāji var paši veidot savu Latviju caur ikdienas rīcībām?
– Darot to, ko vēlamies redzēt savā Latvijā. Gribu skaistumu un tīrību sev apkārt – stādu puķes un padaru par ieradumu salasīt gružus, ko citi nometuši. Turklāt daru to ar dedzību, jo būs sakoptāks. Gribu laipnāku un maigāku savstarpējo komunikāciju – laipni pasveicinu pretimnācēju, pat ja viņu nepazīstu. Novēlu labu dienu veikala pārdevējai, jo viņai bieži ir jāpacieš mūsu nīgrā attieksme. Pasaku paldies skolotājam, kurš pacietīgi audzina un māca manu bērnu, tādējādi radot pamatu gudrākai sabiedrībai. Pamanu un pasaku paldies apvienībā strādājošajiem, jo viņi tur rūpi, lai mums būtu labi. Un tas nekas, ja viss neizdodas uzreiz. Arī pašiem jau viss neizdodas izcili, vai ne? Un tā soli pa solim, paldies pie paldies, mūsu Viļāni kļūs par kopienu, kas iedvesmos citas kopienas.
– Kādu vēstījumu gribētu atstāt nākamajām paaudzēm ar šiem svētkiem?
– Es bieži esmu domājusi par to, ko arheologi secinās par mūsu laikmetu. Ceru, ka Lauku iela atstās nākotnei vēsti par to, ka te dzīvoja ļaudis, kuri kopa savus dārzus un pulcējās tajos, lai svinētu dzīvi; ka te dzīvoja ļaudis, kuri nešķiroja cits citu pēc nacionālās piederības un mantiskā stāvokļa; ka te dzīvoja ļaudis, kuri prata garšīgi gatavot un priecāties. Un prieks, kā zināms, ir Dieva klātbūtnes zīme.
CITAS IELAS ARĪ GRIB SVĒTKUS
Lauku ielas svētkos piedalās ne tikai šīs ielas iedzīvotāji, bet arī kaimiņi no citām pilsētas un arī pagasta ielām. Plašāks dalībnieku loks svētkiem piešķir vēl dzīvīgāku un draudzīgāku noskaņu, pārvēršot tos par īstiem apkaimes svētkiem.
Iveta KEIŠA (Rēzeknes iela):
– Ļoti jauka kopības sajūta, prieks iepazīt cilvēkus, kuri uztur draudzību ar kaimiņiem. Mūsu iela ir neaptverama, tālu stiepjas, tāpēc organizēt ielas svētkus diez vai izdotos. Dažreiz pat nezinu, kas blakus mājā dzīvo. Bieži vien īrē dzīvokļus, un, o, ieraugi – atkal jauns kaimiņš! Bet savas daudzstāvu mājas pagalmā, jā, varētu mēģināt. Bija idejas par Līgo, bet kaut kā pamazām izzuda. Agrāk, atceros, bija kopīgi svētki. Es vēl biju maza meitene, kad kaimiņi kopā organizēja līgošanu un citas svinēšanas vasarā. Bet tagad vairāk katrs dzīvo savā aliņā.
Regīna JERMAKA (Raiņa iela):
– Laiks ir jauks, arī izjūtas ir tikpat jaukas. Atmosfēra ļoti brīnišķīga, cilvēki brīnišķīgi. Pat nedomāju, ka būs tik labi. Paldies saimniecei par uzaicinājumu! Pirmo reizi piedalos šajos svētkos, un ļoti gribētos tādus arī savā ielā. Vajag tikai organizēt, kas, protams, nav viegli.
Felicija LEŠČINSKA (Nākotnes iela):
– Šeit valda tik sirsnīga gaisotne! Satikos ar cilvēkiem, kurus sen nebiju sastapusi, parunājāmies. Paldies Vijai par uzaicinājumu un svētku organizēšanu! Man šķiet, ka tieši šādās ielās, kur privātmājas, cilvēki cits citam tomēr ir tuvāki. Daudzstāvu mājās mēs vienā kāpņu telpā varam neredzēties mēnešiem. Ja mājā būtu kāds ļoti aktīvs organizators, tad jau varētu ideju par saviem svētkiem izkustināt no vietas. Tie, kuri jaunāki, enerģiski, ir aizņemti ar saviem darbiem, ģimeni… Kaut gan, ja organizētos aktīva grupa, protams, kopā varētu pagalmā sarīkot skaistu kaimiņu kopā sanākšanas pasākumu. Vajadzēs par to padomāt.
JAUNI KAIMIŅI
Lauku ielas svētkos īpaša uzmanība tika veltīta jaunajiem kaimiņiem. Viņi tika sirsnīgi sveikti ar aplausiem, laba vēlējumiem un nelielām dāvanām, lai justos gaidīti un piederīgi šai ielai.
Vairākus gadus viena no Lauku ielas mājām stāvēja tukša un klusa, taču tagad tā atguvusi savu siltumu, un tajā atkal iemājojusi dzīvība – tai ir jauni iemītnieki
Iveta
Vickopa
un
Andrejs
Lukjanovs
. Iveta dzimusi un 20 gadus dzīvojusi Dobelē, vēlāk Tukumā. Andrejs dzimis Rēzeknē, dzīvojis Balvu pusē. Abi satikušies, strādājot Anglijā. Iemīlējušies no pirmā acu skatiena, ātri vien apprecējušies un kopā ir jau 20 gadus. Viņu savienība svētīta ar četriem dēliem. Arī savu jauno mājvietu Viļānus iemīlējuši jau no pirmā mirkļa.
Ielas svētku dalībnieki teic sirsnīgu paldies svinību vietas saimniecei un organizatorei Vijai Pizičai, muzikantiem, gardās zupas vārītājai Līgai Pelsei un viņas ģimenei, visiem ciemiņiem par kopīgi uzklāto svētku galdu, jautrajām atrakcijām, dziesmām un dejām!
Ilze SONDORE
AUTORES foto
Komentāri