Senioru klubi daudzviet Latvijā kļuvuši par siltu tikšanās vietu, kur cilvēki dalās dzīves pieredzē, atbalsta cits citu un turpina aktīvi iesaistīties sabiedrībā. Lūznavas senioru klubiņš “Rudens sonāte” ir viens no tiem, kas pierāda, ka vecums nav šķērslis radošumam un dzīvespriekam.
Piektdien, 31. oktobrī, plkst. 14.00 Lūznavas tautas namā klubiņš svinēs savu 10 gadu jubileju.
Par kluba rašanos, ikdienu, iedvesmu, aktivitātēm stāsta Marija GUDELE.
– Jūs esat klubiņa vadītāja no tā pirmsākumiem?
– Mani sauc par vadītāju, bet es drīzāk esmu izpilddirektore. Man ir ļoti laba ideju ģeneratore Lilita Urža. Viņa pasaka idejas, bet man tās atliek apstrādāt un realizēt. Pirms 10 gadiem mūsu pulks bija lielāks – ap 20 dalībnieki. Tagad esam 12, palicis kodols, kas katru ceturtdienu sanāk kopā. Esam vecumā no 66 līdz 85 gadiem. Klubiņa darbība iesākās pēc pensionāru ballēm, kā mēdzam pasmieties, ar burciņām. Rudenī sanesām savus marinējumus, skābējumus, salātus utt. Sarīkojām konkursu, kurā medaļas bija aukliņā iekārts kartupelis, ābols un kabacis. Cepām sudraba kartupeļus, t. i., folijā. Drīz vien radās dažādas intereses – notika meistarklases, kurās darbojāmies kopā ar bērniem un mazbērniem. Tās vadīja gan vietējie meistari, gan aicinājām no citurienes. Audām, darinājām rokassprādzes, filcējām, cepām pankūkas, taisījām pelmeņus. Mūsu klubiņa dalībniece Lidija Ivenkova, kura nāk no Sibīrijas, mācīja gatavot īstos pelmeņus. Viņa ar prieku piedalās visos pasākumos. Svinam dažādus svētkus – Ražas svētkus, Meteņus. Priecīgi tika svinēts Vecais Jaunais gads, jo Ziemassvētki un pats Jaungads paiet ģimenes lokā. Bija ziedu, dārzeņu izstādes. Īpaši bagāta bija rokdarbu izstāde “No vecmāmiņu pūra”. Vēl mums ir Dzejas dienas – lasām, klausāmies dzeju, dzeram tēju. Pagasta talkās u. c. pasākumos, kur aicina, vārām zupu vai biezputru. Mūsu kolektīvs ļoti draudzīgs, lai arī mums katrai dažādi raksturi, uzskati, profesijas. Bet vieno tas, ka, saejot kopā, visas paliekam veselas. Kāda saka: man šodien augsts asinsspiediens, atnākšu vienkārši pasēdēt. Sanākam, vienmēr pajokojam, izstāstām anekdotes vai gadījumus no dzīves, un pašsajūta uzlabojas. Nesen mums piebiedrojās vēl viena dalībniece – Veronika Bondare, medmāsiņa no Veczosnas. Mums visām ir kopīgas intereses, kopīgi svētki, un mēs šajā klubiņā ļoti labi jūtamies.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 28.10.2025.
Komentāri