Latgolā ir na tikai daudz dīvnomu, bet pastōv ari dažaidas kristeigōs konfesijas. Vīna nu taidom ir vacticeibnīki jeb, kai Latgolā jī teik saukti, staroveri.
Latvijā vacticeibnīki īsarodōs 17. godu-symta ūtrajā pusē nu Krīvijas, bāgūt nu vojōšonom sovā dzimtinē. Vacticeibnīki kai religiska grupa ir krīvu pareizticeigī, kuri 17. godusymta ūtrajā pusē napījēme Krīvijas patriarha Nikona atbaļsteitōs dīvkolpōjumu reformas un bazneicas grōmotu “uzlobōšonu”. Pret vacōs ticeibas pōrstōvim sōkōs represijas, kas ari beja par īmesli bēgšonai uz Krīvijas vaļsts nūmalem un ōrpus vaļsts. Vacticeibnīku Svātī Roksti ir senslavu volūdā, kas teik lītōta lyugšonom.
Vacticeibnīku lyugšonu nomi na vīnmār pīejami plašai publiskai apskatei. Bet 18. oktobrī, apmeklejūt Pokrova tērgu, kas atsarodōs laukumā pi Puderovas vacticeibnīku lyugšonu noma, beja īspēja apskateit gon dīvnomu, gon uzkōpt zvonu tūrnī, kai ari apsavērt vacticeibnīku kūpīnas draudzes mōju. Vīneigais nūteikums beja, ka nadreikst fotografēt sakralūs prīkšmatus, lai pēc tam presē voi internetā publiceitōs fotografijas napīsaisteitu garnadžu uzmaneibu, jo dīmžāļ bīži vīn ikonas teik zogtas.
Puderovas vacticeibnīku lyugšonu noms atsarūn Rēzeknes nūvoda Audriņu pogosta Puderovā. Puderovas vacticeibnīku kūpīna ir bejuse vīna nu vacōkajom un lelōkajom Rēzeknes nūvodā.
Puderovas vacticeibnīku kūpīnai ir jauns mōceitōjs – Deniss MOLČANOVS.
Jys pīkryta nalelai intervijai.
– Kaida nūzeime ir Pokrova svātkim?
– Pokrova svātkim ir sena vēsture. 10. godusymtā Konstantinopolei uzbruka saraceni. Tymā laikā vysūs Konstantinopoles dīvnomūs cylvāki lyudzēs par piļsātas izglōbšonu. Bet nu piļsātas centra tōlajā Vlaherinskas dīvnomā dīvkolpōjumi nūtyka dīnu un nakti. Reita pusē svēteigais Andrejs īraudzeja, ka uz mōkūņa kūpā ar citim svātajim stōv Dīvmōte un ari lyudzās sovam dālam Jezum Kristum, lai jys izglōbtu Konstantinopoli nu saracenim. Tai itī svātki īnōce Krīvijā. Latvijā jūs sōka svinēt, kod vacticeibnīki bāga nu vojōšonas Krīvijā Pītera I laikā. Tai kai svātki ir par gūdu tam, ka Konstantinopole tyka izglōbta nu saracenim, mes lyudzamēs Dīvmōtei, lai jei myusus vysod glōbtu, aizsorgōtu un naļautu pōri nūdareit.
– Maņ saceja, ka Pokrovs ir ražas svātki…
– Nu, mes svātkus pīlāgōjom tai, lai varātu godatērgu sareikōt. Godatērgu mes reikojam, lai kaut kai pīsaisteitu cylvākus dīvnomam, jo tys daudzus godus ir stōvējis gondreiž tukšs, un dīvkolpōjumi gondreiž nanūtyka. Lai pīsaisteitu cylvākus, mes nūlēmem reizi godā sareikōt kaut kaidu pasōkumu. Sanōce tai, ka Pokrova svātki rudinī ir na cīši agri un na cīši vālai, bet tīši rudiņs vydā, kod dōrzūs raža nūvōkta, tōdēļ mes nūlēmem sareikōt godatērgu par gūdu ražas svātkim. Apvīnōjom divas lītas.
– Cik godus jyus jau te kolpojat?
– Šymā dīvnomā – trešū godu, bet vyspōr Rēzeknē – nu 2019. goda. Asu dzimis Rēzeknē. Sīva Anastasija ari kolpoj dīvnomā. Mes dīvnomā ari īpazynomēs. Bārnu vēļ nav. Anastasija ir nu Audrinim, tōpēc mes ari sōcem dorbōtīs šymā dīvnomā. Kod es brauču pi sīvas uz Audrinim, cylvāki nōce maņ klōt, jo zynōja, ka es kolpoju Rēzeknes vacticeibnīku dīvnomā. Cylvāki sōce praseit, lai mes pajamom jūs sovā paspōrnē. Tod Rēzeknes vacticeibnīku kūpīna pajēme Puderovu sovā apryupē. Mani nūzeimēja piļdeit te goreigō tāva pīnōkumus. Muna sīva ir dzīdōtōja bazneicā.
– Jyus kolpojat ari vēļ kaut kur cytur?
– Centralō kūpīna ir Rēzeknē. Piļsātas dīvnoms atbiļd par Puderovu, Tiskadim, Rečenim, Lipuškim un Ruduškim. Sanōk, ka mes apkolpojam pīcas kūpīnas. Cylvāki ir, bet dzīdōtōju lauku kūpīnōs gon vairs nav. Bet mes cenšamēs paleidzēt un apkolpōt, lai cylvākim byutu svātki un jī byutu prīceigi.
– Pastōstit par Puderovas vacticeibnīku draudzes mōceitōja mōju.
– Kod mes te atnōcem, ākas dzeivojamajā pusē beja īkrytuši grīsti, bet tamā pusē, kuru pošlaik izmontojam kai mozū zīmas dīvnomu, beja aiznoglōti lūgi un sapyvuse greida. Mes sovim spākim vysu daudzmoz sakōrtōjom, lai varātu tū izmontōt. Planojam atjaunōt mōju piļneibā.
– Rokstot projektus?
– Projektus raksteja īprīkšejais kūpīnas prīkšsādātōjs ar pogosta paleidzeibu. Tyka atjaunōta un pōrkrōsōta dīvnoma fasada, dīnvydu pusē saremonteiti lūgi, kai ari pōrlyktas krōsnes. Mes pagaidam narokstom nikaidus projektus, paļdis Dīvam, teikam golā pošu spākim. Nikaidi kapitalī dorbi nanūteik. Prūtams, planojam uzraksteit dažus projektus – voi nu nūmaineit jumtu, voi uzlobōt apkuri. Kod dīvkolpōjumi nūteik dažas reizes mēnesī, ir gryuts dīvnomu pīkurynōt un sasiļdeit. Mes meklejam lobōkus variantus.
– Cik vacs ir dīvnoms?
– Vacticeibnīku kūpīna Puderovā pasarōdējōs 1716. godā. Itys dīvnoms, kū jyus redzit, calts ap vacū dīvnomu. Vacais dīvnoms beja īkšā. Tikai tod, kod pabeidze jaunō dīvnoma byuvnīceibu, vacū nūjauce. Itū āku pabeidze ceļt 1927. godā. Pēc divim godim svinēsim dīvnoma 100 godu jubileju. Byus leli svātki. Ceru, ka mums tys byus pa spākam. Prūtams, par gūdu jubilejai gribīs lobīkōrtōt gon īkšpusi, gon fasadu. Īkšā jau atsaleimējīs preskartons, lūbōs nūst krōsa.
– Cik lela te ir kūpīna?
– Kūpīnu skaitom pec tim, kuri nōk uz grāksyudzi, – tī ir apmāram 100 cylvāki, bet uz dīvkolpōjumu videji atnōk 18. Mums ir taida problema: kai dīvnoms aizataisa, tai tī nikas, izjemūt bēres, nanūteik. Bēres ir skumeigs dzeives breidis. Tōpēc es nūlēmu, ka jōreikoj kaut kas prīceigs. Mums izadevēs. Natōli pīdzyma bārns, vacōki gribēja jū nūkristeit. Es pīdōvōju izdareit tū myusu dīvnomā, jī pī-kryta. Tod gribēja nūsakristeit vēļ vīna gimine. Mes vysu sareikōjom. Kristejom Puderovas azarā, jo mums pēc nūteikumim kotram, kuru krysta, jōbyut sovam yudiņam. Tik daudz kristejamū trauku mums nav, tōdēļ mes kristejom azarā. Tī yudiņs ir caurtakūšs, tai var dareit. Pasaucem mōceitōju nu Rēzeknes, jo maņ pošam nav tīseibu kristeit. Mes varim drūši teikt, ka itō goda laikā nūkristejom ostoņus – vīnu jaundzymušū un septeņus lelōkus bārnus.
– Kōpēc jyus navarit kristeit?
– Maņ vēļ nav atbylstūšs vacums, nav muna goreigō tāva atļaujas. Maņ ir tikai 26 godi, bet dūt svēteibu var nu 30 godu vacuma. Vēļ vyss atkareigs nu tō, kod muns goreigais tāvs pasaceis, ka es jau asu tam gotovs.
– Paļdis par sarunu!
Dīvnoma zvonu tūrnī kōpem kūpā ar Puderovas dīvnoma draudzes prīkšsādātōju Taisiju PUTINU.
Jei pastōsteja, ka dažaidūs svātkūs ir atškireigas zvona skaņas. Pīmāram, bēru laikā, kod nu dīvnoma vad prūm nalaiki, tod zvonu īsyt vīnu reizi un gaida, kamer piļneibā nū-klust skaņa, tod otkon īsyt zvonā… Bet ja prīceigi svātki, tod zvonu skaņu ritms ir 30–30–30, un nūslādz trejs zvona sitīni. Zvons dīvnoma tūrnī ir atlīts Līpōjas drōšu fabrikā un uzlykts 1939. godā. Taids pats zvons atsarūn ari Tiskadu vacticeibnīku dīvnoma tūrnī. Apskateju ari Puderovas vacticeibnīku kūpīnas mōceitōju mōju, kas ir draudzes īpašums. Āka ir vaca, bet ari radzams, ka te jau pīlykts daudz pyuļu, lai tū savastu kōrteibā.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri