No ārpuses šķietami noplukusī ēka labi apmeklēta
Rehabilitācijas centrs “Rāzna”, ko daudzi joprojām dēvē par sanatoriju, atrodas gleznainā Rāznas Nacionālā parka teritorijā Veczosnā, Sauču kalnā. Pie centra ēkas novietoti vairāki desmiti automašīnu, ar kurām pacienti uz procedūrām vai nu brauc paši, vai tiek atvesti. Lejā paveras skats uz Zosnas ezeru. Šaipusē pazīstamā inženiera un mākslas cienītāja Kerbedza ģimenes celtajā Zosnas jeb Rāznas pilī, kas sākotnēji bijusi domāta kā atpūtas vieta mazturīgiem mākslas akadēmijas jaunajiem māksliniekiem, pagājušā gadsimta 40. gados tika ierīkots viens no tolaik pazīstamākajiem tuberkulozes ārst-niecības centriem Latvijas PSR teritorijā. Šobrīd simtgadīgo priežu ieskautā 1909. gadā celtā trīsstāvu ēka no ārpuses ir gana noplukusi – remontu tā nav redzējusi sen, jumts vecs, sienas aplupušas. Ēkas iekšpusē, kur arī prasītos pēc kārtīga remonta, iespaids rodas tīrs un sakopts. 1989. gadā medicīnas iestāde mainīja savu specializāciju – no tuberkulozes sanatorijas tā kļuva par pēcārstēšanās slimnīcu, bet līdz ar Latvijas valstiskuma atgūšanu – par rehabilitācijas slimnīcu.
Pacienti par procedūrām izsakās atzinīgi
Kopš tā laika šobrīd nu jau rehabilitācijas centru vada ārste
Diāna Gavare-Karpova.
Ar viņu tikāmies centra pirmajā stāvā. Ēkas trīs stāvos pacienti var saņemt diezgan plašu rehabilitācijai nepieciešamo procedūru klāstu. “Ūdens procedūras mums 1. stāvā. Te mums ir trīs kabinetiņi. Te mums ir pērļu vanna, burbuļvanna un var veikt zem-ūdens masāžu. Tās ir virpuļvannas rokām, kājām un četru kameru elektriskās vannas. Tās ir vēsturiskās kāpnes, jau nodilušas, bet tādas nu ir. Šīs durvis arī vēsturiskas. Tās nav restaurētas, mēs nevaram tās bez saskaņošanas mainīt, jo ēka ir vietējās nozīmes vēstures piemineklis.” Rehabilitācijas centrā “Rāzna” pacienti saņem valsts apmaksātus ambulatoros un dienas stacionāra pakalpojumus. Pašlaik centrā atrodas ap 50 pacientu, kuri rehabilitologu un medicīnas māsu uzraudzībā ārstējas un darbojas pēc individuāli izstrādātas programmas. Ēriks, gados jauns cilvēks no Rēzeknes novada, atzina, ka centrā var ievērojami uzlabot veselību. Uz procedūrām viņš ierodas no rīta, bet uz mājām dodas pēcpusdienā. “Sēdošs darbs, līdz ar to mazkustīgs dzīvesveids. Vajag sevi palutināt. Tepat netālu dzīvoju. Protams, jūtos daudz labāk. Ja dienā pie automašīnas stūres pavadu vairākas stundas un šeit var izvingroties, es to ļoti novērtēju.” “Ļoti labi. Man šeit patīk. Es jau otro reizi šeit. Ļoti labs personāls, labas procedūras, attieksme laba, un arī daba skaista, blakus ezers,” atzina kāda pensionāre.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 04.11.2025.
Komentāri