Nupat nosvinējām Latvijas 107. dzimšanas dienu. Mēs zinām, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laiks ilga no 1918. līdz 1940. gadam. Pašā sākumā valsts stāvoklis bija smags, jo tai bija jāatkopjas no 1. pasaules kara postījumiem. Taču divdesmit gadu laikā Latvija lauksaimniecisko ražošanu attīstīja tā, ka tā kļuva par labības, piena un gaļas eksportētāju. Ar sviesta eksportu Latvija 1938. gadā ieņēma 4. vietu Eiropā un 6. vietu pasaulē. Tas vien jau raksturoja labklājības līmeni. Plaši tika attīstīta arī rūpniecība. Uzplauka tādi slaveni uzņēmumi kā Liepājas drāšu fabrika, Rīgas “Vairogs” (vagonu, auto un lidmašīnu ražošana), VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika), kas ražoja radiouztvērējus, optiskos instrumentus u. c.
Uzplauka māksla un kultūra, tika pacelts izglītības līmenis. Latvijas brīvvalsts laikā iznāca ap 22 tūkstošiem grāmatu 60 miljonu eksemplāros. Izdoto grāmatu ziņā Latvija šajā laikā ieņēma 2. vietu Eiropā aiz Dānijas.
Bet cik daudz tagad mēs zinām par Latvijas brīvvalsts laikā ražoto?
Jau četrus gadus Rēzeknē pilskalna pakājē darbojas izstāžu nams “Brīvvalsts dārgumu nams”.
Pirmajā stāvā atrodas pamat-ekspozīcija, kurā skatāmi priekšmeti no desmit Latvijas un ārvalstu kolekcionāru privātajām kolekcijām, kas raksturo periodu no 1918. līdz 1940. gadam. Ekspozīcijā apskatāmi Latvijas Valsts apbalvojumi (ordeņi, medaļas, goda zīmes), militāro organizāciju, ugunsdzēsēju biedrību, policijas, Sarkanā Krusta u. c. apbalvojumi, militārās un civilās krūšu nozīmes, dokumenti, kultūras un sporta pasākumu afišas, fotogrāfijas, zobeni, militārie formastērpi un citas retas vēstures liecības. Ekspozīcija izveidota, ņemot vērā aktuālākās mūsdienu tendences, – te iespējams gan virtuāli piemērīt medaļas, gan darboties digitālos stendos. Savukārt otrajā stāvā, Baltajā zālē, atvēlēta vieta mainīgām ekspozīcijām. Pirms nedēļas Baltajā zālē atklāta izstāde “Ražots Latvijā”, kas ļauj ielūkoties mūsu valsts attīstības ceļā caur tās ražošanas un uzņēmējdarbības sasniegumiem 1918.–1940. gadā. Stiklotajās vitrīnās un zālē izvietoti vairāk nekā 300 priekšmeti, ko apskatei atvēlējuši 15 privātie kolekcionāri. Šī izstāde ir jāpēta ļoti uzmanīgi. Katram priekšmetam ir savs stāsts, kas atklāj, kādi Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bijuši lielākie ražotāji, kādas fabrikas darbojās un ko tās ražoja, kādi bijuši izcilākie amatnieki un rūpnieki. Piemēram, varēsiet apskatīt VEFā ražotās gāzmaskas, Latvijas armijas artilērijas lauka telefonus, velosipēdu “Ērenpreis”. Kā unikāls eksponāts ir rakstāmmašīna “Ideal Polyglott”, kas tiek uzskatīta par vienu no retākajām rakstāmmašīnām pasaulē. Tā saglabājusies tikai nedaudzos eksemplāros. Šeit savas zināšanas bija pielicis latviešu (poļu izcelsmes) izgudrotājs, inženieris Makss Kļačko, kurš rakstāmmašīnu modernizēja tā, lai, pateicoties pārslēgšanas mehānismam, taustiņi ļautu rakstīt vairākās valodās – latīņu alfabētā, kirilicā. Izstādē varam vairāk uzzināt arī par Benjamiņiem. Antons Benjamiņš (1860. gada 13. jūlijs–1939. gada 14. jūnijs) bija latviešu uzņēmējs un žurnālists, kurš kopā ar sievu Emīliju Benjamiņu (1881. gada 10. septembris–1941. gada 23. septembris) starpkaru Latvijā bija ietekmīgi izdevēji. 1911. gadā Emīlija kopā ar žurnālistu Antonu Benjamiņu nodibināja laikrakstu “Jaunākās Ziņas”, bija dažādu žurnālu un laikrakstu līdzizdevēja un redaktore (1912–1916). 1917. gadā atvēra tolaik lielāko rakstāmlietu veikalu Rīgā. 1922. gadā Emīlija apprecējās ar Antonu Benjamiņu un 1924. gadā sāka izdot nedēļas žurnālu “Atpūta”. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā tika nacionalizēti visi Benjamiņas īpašumi (mājas Rīgā un Valdeķos, vasarnīca Rīgas Jūrmalā, izdevniecība un veikals). 1941. gada jūnija deportāciju laikā Latvijā Benjamiņu aizveda uz Krieviju un ieslodzīja Usoļlaga soda nometnē, kur viņa gāja bojā. Izdevējas miljonāres dzīve aprāvās Sibīrijā bada dēļ… Izstādē apskatāma arī pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Staņislava Žukovska darinātā vijole un cītars. Viņš dzimis 1905. gada 26. jūlijā Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Gajovas ciema “Upeņu mājās”, tolaik – Rēzeknes apriņķa Rēznas pagasta Gajovas sādžā kā vecākais dēls Zuzannas un Jāzepa Žukovsku ģimenē. Ieguvis triju klašu izglītību Taudejānu pamatskolā un no tēva pārņēmis senču gudrības. 20. gadsimta divdesmito gadu sākumā viņš dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulka 1. rotā. Pēc dienesta armijā Staņislavs Žukovskis atgriezās dzimtajās “Upeņu mājās”, kur kopā ar tēvu Jāzepu strādāja pie palīgēku būvniecības un teritorijas labiekārtošanas, kā arī katru mirkli pavadīja savā darbnīcā, kur izgatavoja dažādus koka izstrādājumus – mēbeles, mūzikas instrumentus, bišu stropus, pat stelles. S. Žukovskis prata arī labot lauksaimniecības rīkus un mūrēt. 1940. gada 13. aprīļa izdevumā “Daugavas Vēstnesis” (Nr. 84, 3. lpp.) tika publicēts O. Ozoliņa raksts “Latgales zemkopis ir mājamātnieks. Pie Rēznas pagasta mūzikas instrumentu lielmeistara”, kur par Staņislavu rakstīts tā: “Rēznas pagastā viens no izcilākajiem mājamatiniekiem – mūzikas instrumentu pagatavotājiem, jāsaka – pat lielmeistariem, ir Gajovas ciema zemkopis, 35. g. vecais Staņislavs Žukovskis.” “Upeņu mājās” bija izveidota ģimenes kapela. Pats Staņislavs spēlēja vijoli un cītaru, brālis Edvarts un māsa Jūlija – vijoli, bet māte Zuzanna un māsa Tekla bija galvenās dziedātājas. Kapela pārsvarā muzicēja mājās, taču piedalījās arī Taudejānu pamatskolas sarīkojumos un vietējās zaļumballēs. Talantīgais mājamatnieks Staņislavs Žukovskis mira 1993. gada 26. augustā (87 gadu vecumā) Rēzeknes slimnīcā. Grāmatas, žurnāli, dažādas etiķetes, plakāti, stikla un porcelāna priekšmeti, tekstils, saldumu, tējas, kafijas kārbiņas… Pat sieviešu garās zīda zeķes! Un vēl, un vēl… Izstādi papildina retas fotogrāfijas no izstādēm un ražotnēm, dažādi diplomi, eksporta statistikas dati.
Izstāžu nama “Brīvvalsts dārgumu nams” vadītāja
Jolanta Leitāne
izstādes atklāšanā teica: “Šodien mūsu namā ir svētku diena, jo mums katras jaunas izstādes atklāšana ir svētku diena. Jāatzīst, bet diemžēl vidējam latvietim mūsdienās lielākoties ir diezgan vājas zināšanas par to, kā tad ir bijis Latvijā pirms 100 gadiem. Mēs esam vairāk pārņemti ar domām par mūsdienām, kā dzīvot un izdzīvot šodien Latvijā, un maz kas padziļināti zina par mūsu valsts vēsturi, kas bijis. Un šī izstāde ir atskats uz pagājušā gadsimta sākuma Latvijas rūpniecību un amatniecību, kas veidoja mūsu valsts ekonomisko mugurkaulu.”
Izstādi ar savu klātbūtni pagodināja arī divi kolekcionāri –
Jānis Vigups
un
Jānis Žugovs
. Ar lustīgiem muzikāliem priekšnesumiem visus priecēja saviesīgās biedrības dziedošā grupa “Tik un tā” no Ķekavas (diriģentes Daigas Kalējas vadībā). Izstāde “Ražots Latvijā” būs apskatāma
līdz 2026. gada novembrim.
Jāatgādina izstāžu nama “Brīvvalsts dārgumu nams” (Krasta ielā 35A) darba laiks:
pirmdienās, otrdienās – slēgts;
trešdienās, ceturtdienās pieņem apmeklētāju grupas (sākot no pieciem cilvēkiem) tikai pēc iepriekšēja pieraksta;
piektdienās – no plkst. 12.00 līdz 18.00;
sestdienās – no plkst. 12.00 līdz 16.00;
svētdienās – no plkst. 12.00 līdz 15.00.
Tālr. uzziņām un grupu pieteikumiem – 25575555.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri