“Bez kaklasaites” – Kristīne Kokoreviča
Uz mūsu avīzes anketas jautājumiem atbild pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” direktore Kristīne KOKOREVIČA.
– Par ko jūs sapņojāt kļūt?
– Atceros, ka skolas laikā vēlējos kļūt par psihologu, neatceros, kāpēc, bet man bija tāds sapnis. Pēc tam sapņoju, ka būšu juriste, bet beigās mana pirmā izglītība bija skolotāja.
– Spilgtākais un neaizmirstamākais bērnības notikums.
– Man bērnība asociējas ar Viļaku, tieši ar Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu. Tā kā nāku no Balvu novada, tad bērnībā regulāri kopā ar vecomāti braucām uz turieni. Tās ir tādas visspēcīgākās atmiņas. Tagad arī bieži, kad gribas izvēdināt galvu vai vienkārši atjaunot spēkus, kāpju mašīnā un braucu uz Viļaku. Man ļoti patīk tas ceļa posms Rēzekne–Kārsava–Baltinava–Rekova–Medņeva–Viļaka–Balvi. Mani bērnības un jaunības gadi.
– Kādas rakstura īpašības jūs vērtējat cilvēkos un sevī?
– Labsirdīgumu, strādīgumu, draudzīgumu.
– Vai jums ir kādi vaļasprieki? Kādi tie ir?
– Ceļošana, tikšanās ar dažādiem cilvēkiem. Kopš skolas laikiem man ļoti patīk rokdarbi, bet diemžēl tagad tiem neatliek daudz laika, bet ļoti vēlētos atsākt izšūt.
– Bez kā nav iespējama laime?
– Bez cilvēkiem un bez veselības.
Komentāri