Šys ir jau ūtrais gods, kod, pasateicūt projekta “Latgolas sakralais montōjums” realizacijai, laseitōjus īpazeistynojam ar Rēzeknes nūvoda, Ludzas nūvoda, Augšdaugovas nūvoda un Preiļu nūvoda katōļu dīvnomim un tūs sakralū montōjumu.
Katōļu dīvnomu Latgolā ir daudz – lelōki, mozōki, kūka un myura calti. Ari sakralais montōjums ir bogōteigs, par kuru dīmžāļ laikroksta vīnā lopā var pastōsteit tikai nadaudz, tikai īpazeistynōt, ka ir taidi prīkšmati. Pīsaskartīs godusymtu bogōtajai vēsturei. Bet jōatzeist, ka, lai cik vērteigi byutu prīkšmati, golvonais tūmār ir cylvāki, kuri sagloboj šū montōjumu.
Šō projekta nūslādzūšais roksts ir par Vōrkovas Vyssvātōs Trejsvīneibas Romas katōļu bazneicu, kas atsarūn Preiļu nūvoda Upmalas pogosta Vacvōrkovā. Bazneica ir vītejōs nūzeimes arhitekturas pīmineklis.
Par Vōrkovas katōļu bazneicu vairōk pastōsteja pravests Fēlikss ŠNEVEĻS un draudzes vacōkō Aija BITINA.
Vōrkovas bazneica ir veļteita Vyssvātōs Trejsvīneibas gūdam un calta nu škaltajim akminim un sorkonajim kīgelim styurūs, dzegōs un obūs tūrņūs. Bazneica ir 25 metrus gara un 18 metrus plota. Apkōrt Vōrkovas bazneicas teritorijai ir myurāts akmiņu žūgs. Dīvnoms ir bazilikala rysynōjuma ceļtne. Zam zakristijom atsarūn pogrobi.
Nadaudz īsaskateisimēs vēsturē
Zynoms, ka pyrmō Vōrkovas kūka bazneiceņa (kapela) tyka uzcalta 1670. godā Dubnas upes krostā, natōli nu Vōrkovas muižas. Vōrkovas draudzes un bazneicas vēsture ir cīši saisteita ar lelū Daugavpiļs jezuitu centru. 1718. godā Vōrkovā sovu darbeibu uzsōka jezuiti, un, lai nūdrūšynōtu jim labvēleigus uzturēšonōs apstōkļus, Jans Dominiks fon der Borhs sovu īpašumu Vōrkovā nūdeve jezuitim. Vōrkova kai filialbazneica pīmynāta 1710. godā Livonijas veiskupa Romai syuteitajā ziņā. 1758. goda dokumentā Vōrkovas bazneica ir nūsaukta par kapelu. Jezuiti sovu pastōveigū darbeibu Vōrkovā beidze ap 1752. godu, bet vēļ kaidu laiku jezuiti īsarodōs nu Preilim te kolpōt. Pēc jezuitim Vōrkovas bazneicā dorbōjōs dominikani nu Aglyunas klūstera. Ūtrō Vōrkovas kūka bazneica tyka uzcalta 1799. godā un atsaroda augļu dōrzā natōli nu bejušōs draudzes mōjas. 1803. godā Vōrkovā kolpōt sōka pyrmais pravests Staņislavs Urbanovičs, kurs te nūstrōdōja desmit godu. Nōkamais pravests beja Antons Vičuļskis (1813–1846), kurs 1826. godā atjaunōja kūka bazneicu, un tei pastōvēja leidz pat 1882. godam. Kod 1873. godā Vōrkovā īsaroda pravests Andrejs Čegiss, jys uzreiz kērēs pi jaunas – myura bazneicas ceļšonas. 1877. godā ar pravesta A. Čegisa gōdeibu un par draudzes sazīdōtajim leidzeklim sōka ceļt dīvnomu. Dorbus pabeidze 1880. godā, un dīvnomu īsvētēja Augšdaugavpiļs un Lejasdaugavpiļs dekani, bet 1896. godā tū konsekrēja Mogiļovas veis-kups Francisks Albīns Simons. 1882. godā Vōrkovas vacū kūka bazneicu nūjauce un pōrvede uz Vonogu kopim, bet bazneicas vītā tyka uzlykts metala krysts ar uzrokstu, ka pravests A. Čegiss par sovim leidzeklim bazneicu nūjauce un pōrvede uz Vonogim. Bet par šō krysta uzstōdeišonu pravestam Čegisam un par krysta īsvēteišonu dekanam A. Simanovičam par sūdu kaids laiks beja jōpavoda dominikanu klūsterī Aglyunā, jo šōs darbeibas beja veiktas nalykumeigi. Vōrkovas myura bazneica leidz myusdīnom sasaglobōjuse bez byutiskim pōrveidōjumim. Vīneigais lelais pūstejums beja dreiži pēc īsvēteišonas, kod izacēle guņsgrāks un tyka būjōts jumts, oltors, zakristijas un 1890. godā uzlyktōs ērgeles.
Gon lustra, gon videokameras
Vyspyrms pi bazneicas sateiku Aiju Bitinu, un, gaidūt, komer atnōks pravests un atslēgs bazneicu, Aija pastōsta, ka 2027. godā bazneica svinēs sovu 150 godu jubileju un gatavōšonōs šam nūtykumam ir jau sōkusēs. Jei parōda, kur tod bejuse vacō kūka bazneica (ūtrō) un kur atsarūn draudzes mōja (vyss ir natōli nu myura bazneicas). Draudzes mōjā tagad dzeivoj pravests. Jys pasaryupējīs ari par tū, ka pi bazneicas uzlyktas videonūvārōšonas kameras. “Pi mums īprīkš beja pravests Stepiņš, kurs brauce nu Preilim, un tymā laikā es klivu par draudzes vacōkū. Tod saprotom, ka bez projektim te nikas nanūtiks. Pasateicūt projektim, izadevēs atrast restauratorus. Tai aizasōka pi mums restauracijas dorbi, mes vīnu gleznu restaurējom. Golvonō oltora obōs pusēs ir divas skulpturas – apostola Jōņa un Dīvmōtes, nu līpas kūka veidōtas un atvastas nu Grodņas. Projektā pīškērta nauda šū skulpturu restauracijai,” stōsta Aija Bitina. Bazneica īškā ļūti skaista. “Varim parōdeit, kai mainōs golvonō oltora attāls,” soka Aija, un, pasateicūt kaidam mehanismam, Jezus Sirds statujai prīškā nūsalaižās Vyssvātōkōs Trejadeibas glezna. “Taidas svātbiļdes vairs nagleznoj pēc Vatikana koncila, jo Dīvu Tāvu nadreikst gleznōt,” soka pravests Fēlikss Šneveļs, nūrōdūt šōs gleznas unikalitati. Bet sōnu oltorūs ir svātōs Teklas, svātō Andreja, svātō Jura un svātō Ontona gleznas. “Mums ir sena lustra – krūņlukturs. Nu lejas skotūtīs, tei izaver kai sakta. Taidas lustras ir trejs, vīna – Leitovā, vīna pi mums, trešō – Boltkrīvijā, vīna meistara darynōtas,” stōsta Aija. Bazneicā apskotama liturgiskūs tārpu izstōde. “Un te mes izlykom ornatus, kas draudzei ir. Ir gon jaunōki, gon vacōki, ar rūkom izšyuti. Vacōkas varātu byut kapas, sprīžūt pēc aizdarem,” stōsta pravests. Apskatei salyktas arī komžas. Uz golda apskatei nūvītōta ari vacō Misale. “Un šū auduma prīkšmatu, kuru tagad vairs nalītoj, lyka vērsā uz bikera, tū apsedze. Kotram ornatam beja tys pīskaņōts. Jū sauce veļums,” izskaidroj pravests. “Te mums feretronā ir ļūti interesanta svātbiļde. Dēļ kō Dīvmōtei ir ašņa zeime uz pīres? Šūbreid tys jautōjums teik pēteits. Taida biļde nav radzāta cytur. Nazynom, kaida goda. Dīzgon pavacs gleznōjums, izaverās, ka vacōks par itū bazneicu. Varbyut svātbiļde pōrnasta nu vacōs bazneicas?” stōsta Aija Bitina. Izarōdīs, ka bazneicā ir ari vacas biļdes nu īprīkšejōs bazneicas, tōs nav izlyktas apskatei. Gon jau ari tōs sagaideis sovu restauraciju, un tod, īspējams, var atsaklōtīs kaidi jauni fakti. Paļdis par stōstejumu pravestam Fēliksam Šneveļam un Aija Bitinai!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri