Visa Eiropa vienā Ziemassvētku eglītē
Ziemassvētku gaidīšanas laiku pārsteigumiem bagātāku sev sagādāja Viļānu vidusskola, Maltas vidusskola un Rēzeknes sākumskola, kas vienīgās no visas Latvijas piedalījās starptautiskā Ziemassvētku rotājumu apmaiņas projektā. Projektu Latvijā organizēja Europe Direct Austrumlatgalē. Kopumā akcijā šogad iesaistījās 470 skolas ar vairāk nekā 36 tūkstošiem bērnu no 20 Eiropas valstīm. Projekta ideja ir vienkārša – skolēni izgatavo Ziemassvētku rotājumus, pievieno apsveikuma vēstules vai īsus stāstus par sevi, savu skolu, valsti un Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām un nosūta tos skolām citās valstīs. Pretī tiek saņemti rotājumi un vēstules no dažādām Eiropas skolām. No Viļānu vidusskolas akcijā iesaistījās 4.a, 4.b un 4.c klase. Angļu valodas skolotāja Iveta Stabulniece pastāstīja, ka interese un entuziasms bērnu vidū bija jūtams jau no pirmās dienas: “Skolēniem ļoti patika. Viņi gatavoja papīra eglītes ar Latvijas karoga lentīti, paši rotājumus saiņoja aploksnēs. Mums arī ļoti palīdzēja skolotāja Sarma Delvere un klašu audzinātājas.” Visspilgtāk 4.a klase atceras sūtījumu saņemšanu. “Kad skolas bibliotekāre atnesa vēstules, mums uzreiz tās vajadzēja vērt vaļā, izlasīt un izpētīt rotājumus,” atklāj skolēni. Sūtījumi pienāca no Polijas, Čehijas, Vācijas, Austrijas, Horvātijas un citām valstīm. Eņģelītis ar kaltētu apelsīnu spārniem no Spānijas, Ziemassvētku vecīša figūriņa no Itālijas, mirtes zariņš ar kaltētu apelsīnu no Portugāles – katrs rotājums vēstīja konkrētās valsts noskaņu. Arī pievienotās vēstules bija ļoti atšķirīgas. “No Rumānijas – tik garš apraksts kā referāts, no Francijas – vēstule franču valodā, kur bērni tikai varēja izpētīt pievienotās fotogrāfijas. Ļoti īpašs bija sūtījums no slimnīcas skolas Portugālē. Šajā vēstulē bērni rakstīja, ka apsveikumus gatavojuši, kamēr ilgstoši ārstējas slimnīcā. Tas arī mūsu skolēniem lika aizdomāties, cik dažādi var būt apstākļi, kuros dzīvo un mācās viņu vienaudži citās valstīs,” pastāstīja skolotāja. Līdzās saņemtajiem apsveikumiem skolēni salika arī pašu izgrieztus un izkrāsotus attiecīgo valstu karogus. “Tas palīdzēja atcerēties valstu nosaukumus un saprast, cik daudz valstu ir Eiropas Savienībā,” teic 4.a klases skolēni Iluta un Sandis. Savukārt Madara iemācījusies valstu nosaukumus angļu valodā. Skolotāja Iveta Stabulniece uzsver, ka šāds projekts rada piederības sajūtu Eiropai un sniedz daudz vairāk nekā tradicionāla mācību stunda: “Ģeogrāfija, angļu valoda, vizuālā māksla un sociālās zinības saplūda vienā veselumā.”
Mēs katrs esam daļiņa no Eiropas
ir Viļānu Mūzikas un mākslas skolas direktore, Rēzeknes novada domes deputāte (ievēlēta no “JV/PAR/ JKP/LP”) un ES vietējo pašvaldību deputātu tīkla (BELC) pārstāve no Rēzeknes novada. Inta ir pārliecināta – Eiropa nav kaut kur tālu prom, bet tepat blakus – renovētās ēkās, sakārtotos ceļos un īstenotos projektos. “Mēs katrs esam daļiņa no Eiropas,” pārliecināta Inta Brence.
– Vai mēs kā iedzīvotāji varam ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienībā?
– Varam, bet ir jādomā, ko mēs ievēlam Eiropas Parlamentā, ko sūtām strādāt uz Reģionu komiteju. Patiesībā šie cilvēki ir spējīgi daudz ko mainīt. Piemēram, Latvijai Reģionu komitejā ir septiņi pārstāvji, savukārt Vācijai – tikai 24, ja salīdzina, ka Vācijā dzīvo aptuveni 83 miljoni cilvēku, bet Latvijā tikai 1,8 miljoni. Tas nozīmē, ka mums ir liela ietekme. Turklāt, neraugoties uz to, ka esam ES robežvalsts, mums ir tādas pašas iespējas līdzdarboties projektos kā citiem.


Komentāri