“Bez kaklasaites” – Juris Tučs
Šonedēļ sarunā “Bez kaklasaites” aicinām ieskatīties cilvēkā, kurš ilgus gadus bija neatņemama Viļānu pilsētas sabiedriskās dzīves daļa. Juris TUČS – bijušais Viļānu pilsētas domes priekšsēdētājs, šo amatu ieņēma 15 gadus, atstājot paliekošu nospiedumu vietējo iedzīvotāju atmiņās.
Jau 15 gadus esot pelnītā atpūtā, viņš turpina aktīvi iesaistīties Viļānu sabiedriskajā dzīvē.
– Par ko jūs sapņojāt kļūt?
– Mācoties pamatskolā sapnis bija kļūt par jūrnieku, jo ļoti patika jūrnieka formas tērps. Diemžēl Rīgas jūrskolā mācības notika krievu valodā, bet tajā vidē, kurā es izaugu, krievu tautības cilvēku nebija un skolā iemācītās valodas zināšanas bija par vājām. Izmācījos par elektromontieri, pēc tam iestājos studēt Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā par agronomu. Bet, tā kā aizrāvos ar sportu, tad Rīgas Fiziskās kultūras un sporta institūtā ieguvu sporta skolotāja diplomu. Rezultātā strādāju par sporta skolotāju, arī par Rēzeknes rajona sporta biedrības “Vārpa” priekšsēdētāju, un pēdējā darba vieta bija pašvaldībā par Viļānu domes priekšsēdētāju.
– Spilgtākais un neaizmirstamākais bērnības notikums.
– Man ļoti garšoja saldējums. Piedaloties Dziesmu un deju svētkos, pēc koncerta stāvēju rindā pēc saldējuma. Tikmēr autobuss aizbrauca un nācās 25 km naktī mērot kājām uz mājām, kur no vecākiem vēl saņēmu brāzienu. Otrs notikums, kas palicis atmiņā, – rajona sacensības pavasara krosā, kad pirmo reizi izcīnīju pirmo vietu. Līdz ar to iepatikās sports.
– Kādas rakstura īpašības jums patīk cilvēkos un sevī?
– Paldies Dievam, ka mēs esam tik dažādi. Līdz ar to patīk visas rakstura īpašības, galvenais, izprast un saprast otru cilvēku, kurš ir dabas brīnums – gan stiprs, gan trausls. Protams, neatbalstu tos, kas dara kaut ko sliktu, bet tur jau lemj tiesas.
– Vai jums ir kādi vaļasprieki? Kādi tie ir?
– Ir labi, ja tavs vaļasprieks ir arī tavs darbs. Pārsvarā tā tas ir bijis. Katrs darbs man ir licies interesants, un nevienu darbu neesmu darījis kā pret kalnu. 70. gados biju aizrāvies ceļot ar velosipēdu. Esmu izbraucis Karpatus, Aizkarpatus, Moldāviju, Krimas pussalu, Ukrainu, Aizkaukāza republikas, Krievijas rietumu pusi, arī apkārt Latvijai gar robežu. Esmu piedalījies dažādās sacensībās riteņbraukšanā, slēpošanā, svara bumbu celšanā, kā arī esmu dejojis dažāda vecuma deju kolektīvos un piedalījies vairākos Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Aizejot pensijā, patika skaldīt malku, jo uzreiz bija redzams rezultāts.
– Bez kā nav iespējama laime?
– Man ir septiņi mazbērni, un tā ir mana laime.
Komentāri