Kā tad pašlaik ir ar dzīvojamo fondu? Mēs zinām, ka daudzas daudzdzīvokļu mājas tika būvētas pagājušā gadsimta 60.–80. gados, un, laikam ritot, tās ir nolietojušās, taču renovētas tiek maz. Arī jaunas daudzdzīvokļu mājas tiek maz būvētas, tāpēc par šo problēmu daudz tika runāts forumā. Forumu “Drošs mājoklis – stabila nākotne” atklāja klimata un enerģētikas ministrs
Kaspars Melnis,
teikdams: “Ja vēlamies, lai reģionos atgriežas jaunās ģimenes, ir jāsaprot, ka tās ir pieradušas pie augstāka dzīves līmeņa – modernām, siltinātām un energoefektīvām mājām. Ja mēs gribam šos cilvēkus piesaistīt reģioniem, dzīvojamais fonds ir jāsakārto, jo neviens cits to mūsu vietā neizdarīs. Tas ir jādara ne tikai tādēļ, lai šodien dzīvotu labāk, bet lai jauniešiem būtu kur atgriezties un būtu arī vēlme atgriezties, turklāt ne vien kolosālā mājoklī, bet arī vidē, jo tā ir vide mums apkārt, kurā mēs dzīvojam.” Klimata un enerģētikas ministrs arī norādīja, ka daudzdzīvokļu mājas var izmantot atbalsta iespējas, tostarp plānoto energokopienu programmu, kas ļaus uzstādīt saules paneļus, nodrošinot gan lielāku drošību elektroapgādes pārtraukumu gadījumos, gan zemākus ikmēneša rēķinus. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs un Preiļu novada pašvaldības priekšsēdētājs
Aldis Adamovičs
padalījās ar savas pašvaldības pieredzi: “Mēs esam siltinājuši un atjaunojuši skolas, bērnudārzus, kultūras namus un daudzas sabiedriskās ēkas. Bet jāsaka, ka daudzdzīvokļu nami praktiski ir pašu iedzīvotāju ziņā, un šī situācija ir diezgan bēdīga. Protams, ka liela daļa šo 70. un 80. gados būvēto namu ir diezgan nolietojusies, taču tur, kur tie tiek atjaunoti, tie sāk otru dzīvi. Atsauksmes, cik esmu dzirdējis, ir pārsvarā pozitīvas. Latgales pašvaldībās pēdējie gadi ir bijuši pasīvi mājokļu politikas attīstības jomā, tāpēc, lai aktivizētu gan pašvaldības, gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus, tika rīkots šis forums. Mēs dzirdam daudz labas praktiskas lietas, tāpēc ceru, ka pašvaldības iedrošinās iedzīvotājus, arī paši iedzīvotāji aktivizēsies, lai varētu izmantot piedāvātās iespējas. Ikviens vēlas dzīvot sakārtotā vidē. Sākotnēji tie ir lielāki ieguldījumi, taču tie rezultējas zemākās komunālo pakalpojumu izmaksās nākotnē. Šis forums ir sākums turpmākām diskusijām par mājokļu attīstību Latgalē.” Par finanšu atbalsta mehānismiem daudzdzīvokļu mājām Latgalē stāstīja ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja
Ieva Vērzemniece.
“Līdz šim pieejamais finansējums daudzdzīvokļu mājām no Eiropas Savienības fondiem ir bijis tāds ciklisks, kas rada saspringtas sajūtas ne tikai projektu iesniedzējiem un daudzdzīvokļu mājām, bet arī pašam ALTUMam un arī būvniecības segmentam. ALTUMam tas ir tāpēc, ka ir īsā periodā jāapstrādā ļoti daudz dokumentācijas un projektu pieteikumu. Principā tas slogs ir visām pusēm. Par energoefektivitātes programmas Latgales sadaļu: 9. janvārī šo programmu mēs aizvērām, jo saņēmām no Latgales nebijušu skaitu projektu! Līdz ar to šobrīd daudzdzīvokļu māju vispārējai un kompleksai atjaunošanai finansējums ALTUMā nav pieejams. Nu jau būs seši gadi, kopš esmu ALTUMā, esmu līdzās stāvējusi trijām daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmām, kas ir finansētas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Pirmajā programmā, kas bija no 2014. līdz 2023. gada beigām, bija atvēlēts 201 miljons. Ja mēs runājam tieši par Latgales reģionu, tad šajā programmā Latgales reģionā tika realizēti 24 projekti. 24 projekti, kas principā bija 3 % no kopumā programmā realizētiem projektiem. Tas ir maz, un ne velti mēs esam šeit un par to runājam. No 24 projektiem 15 bija realizēti Rēzeknē, kas izpelnījās arī Valsts kontroles uzmanību attiecībā uz izmaksu apmēru. Nākamā programma ar salīdzinoši mazāku finansējuma apmēru – 57 miljoni eiro – jāpabeidz šī gada vidū. Mēs saņēmām tikai četrus pieteikumus no Latgales reģiona. Divi, ja nemaldos, bija tieši no Rēzeknes. Un tad nāca trešā programma (174 miljoni), kas tika atvērta pagājušā gada 3. aprīlī. Šajā programmā kopā esam saņēmuši 78 pieteikumus, no tiem – 64 no Latgales. Šajā programmā Latgales plānošanas reģionam tika iedalīts finansējums – 10 miljoni eiro, kas domāti un plānoti mazāka mēroga un apjoma energoefektivitātes projekta realizācijai Latgalē. Ko nozīmē mazāks mērogs? Zemākas ambīcijas un mērķi attiecībā uz primārās enerģijas ietaupījumu. Tātad Latgales plānošanas reģionā daudzdzīvokļu mājas varēja plānot mazākus projektus, paredzot enerģijas ietaupījumu 10 % līdz 29 %. Sākumā šī programma, kad mēs to atvērām, tika apgūta ļoti lēni. Pirmajos mēnešos, no aprīļa līdz augustam, šajā programmā tika iesniegti uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi projekti. Bet tad projektu pieteikumu skaits pieauga tā, ka 9. janvārī nācās šo programmu slēgt. Visaktīvāk projektus bija iesniegusi Daugavpils pilsēta – 31 projektu. Tālāk seko Augšdaugavas novads ar 19 projektiem un arī Ludza ar septiņiem projektiem, visiem pārējiem ir mazāk. Ja tā mēs paskatāmies uz šo triju programmu kopējo finansējumu, kas ir vairāk nekā 400 miljonu eiro, tad no Latgales kopumā bija iesniegti 106 projekti, kas ir nedaudz vairāk kā 9 % no visiem kopā programmās realizētajiem projektiem. Daudz vai maz – spriest mums pašiem, bet ir rūme, kur aktivizēties, tikai jāgaida nākamās programmas. Bet mēs aicinām runāt ar dzīvokļu īpašniekiem par šādu projektu realizāciju, jo skaidrs, ka nākotnē šāds finansējums daudzdzīvokļu mājām parādīsies. Bet ja daudzdzīvokļu mājā šobrīd ir jau kāda problēma, kas jārisina, piemēram, jumts caurs vai citas problēmas, kas traucē normāli dzīvot, tad ALTUM var piedāvāt daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu. Kādiem mērķiem var saņemt šo aizdevumu un kādiem jābūt nosacījumiem? Aizdevumu var saņemt jebkādiem mērķiem, kas ir saistīti ar daudzdzīvokļu mājas iekšējām konstrukcijām, norobežojošām un koplietošanas telpām, būvdarbiem, ārsienām, logu nomaiņu, pat liftu nomaiņu vai modernizāciju. Arī daudzdzīvokļu mājas apkārtējās infrastruktūras sakārtošanai ir pieejams šis remontaizdevumu finansējums – labiekārtošanai, kas saistīta ar stāvlaukuma izbūvi vai uzlabošanu, bērnu rotaļlaukumu izveidi vai jebko, kas ir saistīts ar šo daudzdzīvokļu māju un pieguļošo teritoriju. Arī tehnisko dokumentāciju nākotnes energoefektivitātes projektam var finansēt ar šī remonta aizdevuma līdzekļu palīdzību. Kāds tad ir nosacījums šim remonta aizdevumam, lai to saņemtu ALTUMā? Vispirms ir jāsaņem komercbankas atteikums, tikai tad ALTUM var finansēt šo projektu. Minimālā aizdevuma summa ir 10 tūkstoši eiro. Maksimālā – ļoti, ļoti liela. Aizdevuma termiņš ir līdz 20 gadiem, un procentu likme ir fiksēta uz visu aizdevuma termiņu – tie ir 3,9 %, un tur nav klāt nekādi Euribor vai mainīgās likmes. Tai jābūt daudzdzīvokļu mājai, kurā ir vismaz divi dzīvokļi. Un vēl svarīgs nosacījums – mājā jābūt labai maksāšanas disciplīnai,” pastāstīja Ieva Vērzemniece. Forumā vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvijā liela daļa dzīvojamā fonda ir novecojusi, patērē daudz enerģijas un rada augstu finansiālo slogu iedzīvotājiem. Latgalē energoefektivitātes projekti virzās daudz lēnāk nekā citos reģionos, ko ietekmē gan finansiālie aspekti, gan sabiedrības piesardzība un iepriekšējā negatīvā pieredze. Tieši tādēļ šāda veida forums kalpo kā platforma pieredzes apmaiņai, skaidrojot pieejamos risinājumus un iedvesmojot rīcībai. Uz šīm problēmām norādīja arī Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja un Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece
Iveta Maļina-Tabūne:
“Pasaule attīstās ļoti strauji – arī Latgales reģionā redzam pozitīvas pārmaiņas un jaunu uzņēmumu attīstību, taču vienlaikus mēs saskaramies ar depopulāciju un darbaspēka migrāciju. Pašvaldību uzdevums ir radīt vidi, kur jaunie speciālisti vēlētos dzīvot un strādāt, un tas tiešā veidā saistīts ar mājokļu kvalitāti un pieejamību.” Forumā īpaša uzmanība tika pievērsta arī publiskās un privātās partnerības (PPP) iespējām mājokļu būvniecībā – ins-trumentam, kas Latgalē līdz šim izmantots maz, taču varētu sniegt būtisku pienesumu jauna dzīvojamā fonda attīstībā. Tika analizēti arī valsts atbalsta mehānismi, ALTUM programmas, kā arī nepieciešamība pēc mērķētām kvotām reģioniem, ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus atšķirības starp Rīgu un Latgales reģionu. Foruma vadītājs, “Būves nākotnei” dibinātājs
Jānis Uzulēns
uzsvēra, ka lielākā foruma vērtība bija dzīva un daudzpusīga diskusija: “Forumā bija laba mijiedarbība starp politikas veidotājiem, cilvēkiem, kuri rūpējas par finansēm, un uzņēmējiem, kur katrs no sava skatu punkta deva kaut kādu vīziju, kā Latgalē vismaz nedaudz uzlabot kopējo situāciju. Pasākuma mērķis bija sniegt praktisku informāciju, lai lēmumi par mājokļu atjaunošanu būtu balstīti faktos, nevis emocijās, šādi motivējot pašvaldības un iedzīvotājus spert pirmos soļus mājokļu kvalitātes un dzīves vides uzlabošanā.” Forums “Drošs mājoklis – stabila nākotne” apliecināja, ka mājokļu jautājums ir būtisks ne tikai sociālajā, bet arī ekonomiskajā un reģionālās attīstības kontekstā, un tā risināšanai nepieciešama cieša sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privāto sektoru.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri