– Rita, Denis, kā jūs raksturotu viens otru trīs vārdos?
– Deniss – mans balsts, ģimenes galva, drošības sajūta. Rita – uzstājīga, ātra, jautra.
– Kādas ir jūsu ģimenes tradīcijas?
– Mūsu ģimenē visvērtīgākā tradīcija ir kopā būšana. Vienmēr cenšamies pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā. Būt par piemēru saviem bērniem. Reizēm ar vīru pieķeram sevi pie domas: cik daudz mūsu bērni jau ir piedzīvojuši kopā ar mums – cik vietās būts un cik emociju kopīgi izdzīvots. Un tas ir patiesi fantastiski, ka mums ir šī iespēja būt kopā un piedzīvot visu kā ģimenei. Mēs esam komanda.
– Cik svarīgas jums ir Latgales tradīcijas un kultūra?
– Mums ir ļoti svarīgi saglabāt un cienīt Latgales kultūras mantojumu. Dzīvojot Latgalē, mēs izjūtam lepnumu par savām saknēm, valodu un tradīcijām. Cenšamies tās nodot arī bērniem ar cieņu pret ģimeni, darbu un dzimto vietu.
– Vai ir kādi svētki, kurus svinat īpaši sirsnīgi?
– Katros svētkos cenšamies būt visi kopā. Par īpašu tradīciju kļuvusi pulcēšanās vīra vecāku mājās, kur satiekas visas trīs paaudzes. Tie ir ļoti sirsnīgi un vērtīgi brīži, jo īpašs prieks ir par to, ka mūsu bērniem ir iespēja iepazīt un piedzīvot kopā būšanu ar savu vecvecmammu, kurai šogad būs 90 gadi.
– Ko jūs darāt brīvajā laikā?
– Brīvo laiku cenšamies pavadīt aktīvi – sportojot, apmeklējot hokeja spēles, dodoties pastaigās vai izbraucienos. Mums patīk arī vienkārši būt kopā – skatīties sporta pārraides, sarunāties un plānot jaunus mērķus.
– Kā sākās jūsu ģimenes aizraušanās ar hokeju?
– Pateicoties ģimenes draugam, kuru dažreiz jokojot dēvējam par savu vecāko dēlu. Tieši ar viņu kopā devāmies uz pirmo spēli Daugavpils ledus hallē, kur spēlēja HK “Viļāni”. Vēlāk viņš pats kļuva par komandas spēlētāju, un mēs ar lepnumu braucām viņu atbalstīt. Tā soli pa solim hokejs mūs visus aizrāva un kļuva par neatņemamu ikdienas daļu.
– Ko hokejs jums māca kā ģimenei?
– Hokejs mums māca disciplīnu, mērķtiecību un neatlaidību – īpaši svarīgas vērtības, audzinot dēlus. Vīrs iegulda ļoti daudz laika un sirds dēlu audzināšanā, un viņiem tētis ir vislabākais treneris. Rita ir tā, kura tur kopā ikdienas ritmu – ar siltu vārdu iedrošina, parūpējas, lai puišiem nekā netrūktu, lai pēc treniņiem viss būtu sakārtots un nākamajai dienai sagatavots. Viņas atbalsts bieži ir kluss, bet ļoti nozīmīgs.
Rita:
– Atceros, cik nedroši bērni vēl pirms pāris gadiem pirmo reizi uzkāpa uz ledus. Ar milzīgu pacietību, ticību un iedrošinājumu vīrs viņus mācīja, soli pa solim palīdzot pārvarēt bailes. Redzot, kādi rezultāti ir tagad, saprotam, ka viss ieguldītais darbs un laiks ir bijis tā vērts.
– Vai ģimenē ir vēl kādi sporta veidi, kas jūs interesē?
– Vecākajam dēlam patīk florbols un tautas bumba, savukārt jaunākais ar prieku apmeklē deju nodarbības. Intereses ir dažādas, un mēs to ļoti atbalstām. Taču apvienot šos pulciņus ar regulāriem hokeja treniņiem ir sarežģīti, jāatstāj laiks arī mācībām un bērnībai. Tāpēc, visi kopā izrunājot mājās, pieņēmām kopīgu lēmumu šobrīd koncentrēties uz hokeju, lai bērni var pilnvērtīgi attīstīties un nepārslogot sevi.
– Kā sports ietekmē jūsu savstarpējās attiecības?
– Sports stiprina mūsu attiecības – tas saliedē, iemāca sadarboties un motivēt citam citu. Kopīgi pārvarēti izaicinājumi padara mūs stiprākus kā ģimeni.
– Ja jūsu māja būtu hokeja laukums, kurš būtu uzbrucējs, aizsargs un vārtsargs ikdienā?
– Katram noteikti būtu sava loma. Uzbrukumā dotos mamma Rita un jaunākais dēls Daņiils – ātri, enerģiski un ar lielu azartu. Aizsardzībā stāvētu tētis Deniss kopā ar vecāko dēlu Dāvidu – droši, atbildīgi un ar spēju parūpēties par komandas stabilitāti. Savukārt vārtsarga loma ikdienā pāriet no cita pie cita – tas ir tas, kurš konkrētajā brīdī spēj saglabāt mieru, pieņemt gudrus lēmumus un noturēt līdzsvaru ģimenes “spēlē”.
– Vai skatāties Olimpiskās spēles kopā? Kādi brīži visspilgtāk paliek atmiņā?
– Jā, Olimpiskās spēles skatāmies kopā. Tā ir īpaša sajūta just līdzi Latvijai. Īpaši spilgti atmiņā paliek brīži, kad skan Latvijas himna un redzam mūsu sportistus uz goda pjedestāla. Tas vienmēr rada lepnumu un aizkustinājumu.
– Kurš ir skaļākais līdzjutējs ģimenē?
– Viennozīmīgi jaunākais dēls Daņiils. Viņa emocijas ir patiesas un skaļas!
– Ja jums būtu iespēja pārstāvēt Latviju olimpiādē, kurš ģimenē būtu komandas kapteinis?
– Komandas kapteinis būtu Deniss – mierīgs, nosvērts, ar spēju saliedēt un iedrošināt citus.
– Ja jūsu ģimenei būtu sava dokumentālā filma, kāds būtu tās nosaukums? Kāpēc tāds?
– Filmas nosaukums varētu būt “Uz ledus un dzīvē – viena komanda”. Tāpēc, ka mūsu mājās viss reizēm notiek kā īstā spēlē – ar ātriem uzbrukumiem (īpaši no bērnu puses), stingru aizsardzību, taktikas sapulcēm virtuvē un skaļu līdzjutēju atbalstu. Ir gan uzvaras, gan kritieni, gan emocijas, bet pats svarīgākais – mēs vienmēr spēlējam vienā komandā. Un, lai cik saspringta būtu “spēle”, pēc finālsvilpes mēs visi satiekamies pie viena galda.
– Ko jūs vēlētos piedzīvot kopā kā ģimene?
– Pēc iespējas vairāk kopīgu brīžu – ne tikai lielus notikumus, bet arī vienkāršas, ikdienišķas dienas, kurās esam cits citam blakus. Laiks ir vislielākā vērtība, un mēs vēlamies to izdzīvot apzināti – augot, mācoties un atbalstot cits citu katrā dzīves posmā. Protams, sapņojam arī par kopīgiem ceļojumiem, jauniem sportiskiem izaicinājumiem un skaistiem notikumiem, ar kuriem varam lepoties. Taču vissvarīgākais – lai arī pēc daudziem gadiem mēs joprojām būtu tikpat vienoti kā tagad, spētu priecāties par otra panākumiem un kopā pārvarētu grūtības. Jo īstenībā lielākais piedzīvojums nav kāds konkrēts notikums – tas ir pats ceļš, kuru ejam kopā kā ģimene.
– Paldies par sarunu! Lai draudzība, ar kuru viss sākās, arī turpmāk ir jūsu attiecību stiprākais pamats, bet mīlestība – spēks, kas palīdz pārvarēt ikdienas izaicinājumus!
Novēlam jums saglabāt komandas sajūtu, lepnumu citam par citu un ticību saviem sapņiem!
Ilze SONDORE
Foto no ģimenes albuma
Komentāri