Marija un Oleksandrs, māte un dēls, Ukrainas pilsoņi, abi divi ir atraduši patvērumu pie mums Rēzeknē. Karš ir izpostījis Kovaļu ģimenes (tāpat kā daudzu citu Ukrainas iedzīvotāju) mājas un pierasto ikdienas dzīvi dzimtenē, liekot meklēt patvērumu citur pasaulē. Izstāde “Tā redz mana dvēsele” ir pirmā un līdz šim lielākā abu autoru darbu kolekcijas izstāde. Marija Kovaļa gleznošanu ir apguvusi pašmācības ceļā, pētot eļļas glezniecības tehniku un iedvesmojoties no profesionālajiem māksliniekiem. Sevi par mākslinieci viņa nesauc, bet saka – “esmu parasts cilvēks”. “Latvijā mēs esam jau trīs gadus, mēs bēgām no kara šausmām, jo vecākajam dēlam bija nāves draudi, viņu spīdzināja. Mēs meklējām mirkli, kā izbēgt, jo mūsu pilsēta Izjuma bija okupēta. Katru dienu viņi nāca uz pagalmu un pārbaudīja. No kara mēs bēgām prom caur Krieviju, jo savādāk nevarējām, un Krievijā mēs divas dienas pavadījām viesnīcā, pateicoties volontieriem. Kamēr tur bijām, mūs simtreiz pārbaudīja. Tās bija šausmas. Latvijā nokļuvām 14. jūnijā, todien lija spēcīgs lietus un bija auksti. Mēs nezinājām, ko darīt tālāk, mums nekā nebija, jo viss bija atņemts. Mūs norīkoja uz Maltu, kur nodzīvojām divus gadus. Jau no 2022. gada septembra es strādāju, par ko esmu ļoti pateicīga Rēzeknes slimnīcas administrācijai. Pēc profesijas esmu stomatoloģe, tagad rauju zobus. Labi, ka ir tāds darbs, jo ģimenē strādāju viena pati. Kad ir īpaši smagi, atnākot mājās, es gleznoju. No bērnības zīmēju. Esmu piedalījusies dažādās tematiskās izstādēs Ukrainā, ne tik daudz ar zīmējumiem, bet vairāk ar izšuvumiem. Bet Latvijā man ir pirmā personālizstāde! Esmu pateicīga visiem, kas pret mani ir atvērtu sirdi! Ukrainā palikušas divas manas māsas. Viena bija aizbraukusi uz Poliju, bet, tā kā viņa ir valsts ierēdne, nācās atgriezties. Vidējā māsa nekur prom nebrauca, jo viņas rajonā nav nekādu bojājumu, kā mūsu Harkivas apgabalā. Mūsu Izjumas pilsētā bija ļoti šausmīgi. Negribas to visu atcerēties. Negribas… Tagad dzīvojam Rēzeknē, īrējam dzīvokli. Tagad viss labi,” teica
Marija Kovaļa
. Marijas Kovaļas eļļas tehnikā tapušajos darbos attēlotas gan dabas ainavas, gan fantāzijas tēli, gan klusās dabas kompozīcijas. Savukārt Oleksandrs Kovaļs savus darbus izpilda grafiski, uz melni tonēta papīra zīmējot ar baltu zīmuli vai marķieri. Darbu tēmas ir balstītas uz autora pārdomām un pārdzīvojumiem. Te ir gan kara tēma, gan amulets kā sargātājs, gan tēlos ietverti filozofiski jēdzieni, kā šķīstītava, liktenis vai lāsts. Pasākumu ar muzikāliem priekšnesumiem kuplināja Latgales ukraiņu biedrības “Druzi” ansamblis “Vesņanka”. Kā tulki bija paaicināti Daiga un Valērijs Stavski.
Nāciet uz muzeju – izstāde “Tā redz mana dvēsele” būs apskatāma līdz 28. martam.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri