Vairōk par bataļjonu aicynōju pastōsteit komandiru Oskaru OMUĻU.
– Pastōstit, lyudzu, kū dora Zemessardzes 36. kaujas atbolsta bataļjons?
– Jebkuras militarōs vīneibas uzdavums ir aizsorgōt sovu vaļsti, tōpēc mes trenejamēs un pyldom sovus uzdavumus, sōkūt nu karaveiru un zemessorgu apmōceibom, beidzūt ar kolektivōm, lelōm mōceibom ōrpus bazes. Ari sadarbeiba ar sabīdrōtajim ir ļūti svareiga. Tys salīdēšonas process, kū mes trenejom mīra laikā, eistineibā ir vīns nu svareigōkajim. Kaut vai tōs proceduras – kas ziņoj, kai ziņoj; vai saprūtam, ja mes asam cytā vidē; ja nasatrenej angliski dūmōt, sarunōtīs, tys ari ir izaicynōjums nastandarta situacijā. Tys ari ir vīns nu treniņu momentim – salīdēt un byut uz vīna viļņa ar sabīdrōtajim. Un na tikai ar sabīdrōtajim, ari ar rūbežsardzi, policiju, pašvaļdeibu. Mums ar Maltas pogosta apvīneibu ir ļūti loba sadarbeiba, ari ar Kaunatas pogosta apvīneibu. Mes dūdamēs ari mežūs, pļovōs treneitīs, vītejī īdzeivōtōji pīroduši. Mes jūs gon informejam, pirms kotrom mōceibom saskaņojam ar Rēzeknes nūvoda dūmi, ka nūtiks mōceibas, lai nav satraukuma, lai nav panikas. Lels paļdis jōsoka gon Rēzeknes nūvoda pašvaļdeibai, gon pašvaļdeibu vadeitōjim. Bet principā pamatnūdarbeibas nūteik NBS poligonūs – tyvōkais mums ir Daugavpiļs, tod Preili. Rūbežsorgi mums paleidz ar šautuvi un vysu pōrejū. Vosorā nadaudz aktivōk mes izmontojam vītejūs mežus, bet nav tai, ka vysūs styurūs ir karaveiri, kur vīn spersi kōju mežā. Ar privatajim mes sasadorbojamēs minimali, jo tūmār tehnika, braucūt pa celim, var tūs sabūjōt, tōpēc mes vairōk sasadorbojamēs ar “Latvijas vaļsts mežim”. Mums mōceibu vide ir jōmaina, jo, vīnā vītā trenejūtīs, pīmāram, Meža Mackeviču poligonu myusu karaveiri var ar aiztaiseitom acim izstaigōt, un tod jau mōceibu efekts zyud. Tōpēc mums jōpamaina teritorijas, lai spātu dažaidōs vītōs un apstōkļūs dorbōtīs. Un pārņ nōcis klōt lels uzdavums – Lūznavā ir vaļsts aizsardzeibas dīnasta karaveiri. Jūs apmōceit – tys ir myusu pyrmais un golvonais uzdavums. Tys mums beja sova veida nazynomais, sova veida izaicynōjums, jo sōcem nu nulles. Pyrms vaļsts aizsardzeibas dīnasta (VAD) uzsōkšonas Lūznavā beja lels dorbs sagatavōt spēceigus instruktorus. Jim beja gon psihologiskōs nūdarbeibas, gon instruktažas, kai sasarunōtīs, kai uzavestīs, kai vadeit nūdarbeibas. Ļūti svareiga beja nūstōja, ka mes asam kai vīna komanda, ka mes nadaleisim, ka ir jī un mes. Pyrmōs divas nedeļas VAD karaveirim beja adaptacija, tod sekōja pamatapmōceibas – sūļōšona, Latvijas vēsture. Patriotiskōs audzynōšonas ītvorūs vedem jūs ekskursijōs. Tod jau īrūči, šaušona, dažaidas inžinerlītas. Principā tūs treju mēnešu laikā jī nu skūlānim pōrsavērtēs par karaveirim. Tagad jī ir integrējušīs apakšvīneibōs, jau strōdoj ar tehniku, brauc ar tehniku, šaun.
– Kaidas ir apakšvīneibas?
– Tōs ir štaba apgōdes rota, kas nūsadorbojās ar apgōdi, sōkūt nu pōrtykas leidz municijai, degvīlas jeb logistikas vīneiba (pīmāram, telšu uzstōdeišona), prettanku vīneiba, pretgaisa vīneiba, artilerija, mīnmetēji un izlūki. Prūtams, pyrms sadaleišonas apakšvīneibōs tyka skateitas karaveiru spējas, jūs jau īprīkš apgyutōs specialitates.
– Kai jaunōtnei ir ar fiziskū sagatavōteibu?
– Runojūt par VAD karaveiru fiziskū sagatavōteibu, jim atnōkūt uz dīnastu: vīni ir ļūti sportiski jaunīši, un ir taidi, kurim beja tikai gadžeti, vīdīreices un nikas cyts. Ir lels disbalanss. Mums ir normativi, kū kōrtoj sōkumā, un periodiski jim nūteik sporta nūdarbeibas, reita rūsmes. Pēc tam testejam, kai laika gaitā izamainōs fiziskō sagatavōteiba. Brigades komandirs vīnā reizē saceja, ka fiziskō sagatavōteiba ir uzalobōjusēs uz pusi. Beja taidi, kuri sōkumā pat vīnu reizi navarēja izpiļdeit nūteiktus vyngrynōjumus. Bet pēc laika jī palīk sportiskōki, slaidōki augumā, fiziskō iztureiba pīaug.
– Kas dīnej bataļjonā?
– Bataļjona sastōvu veidoj četras kategorijas. Pyrmais pamatsastōva veids ir profesionalō dīnasta karaveiri (tei ir lelōkō daļa), jī slādz leigumus ik pa pīci godi un dīnej kotru dīnu, par tū sajem olgu. Ja vajag, ir nūreikōjumi, dežuras, mōceibas. Profesionalō dīnasta karaveirs nav tikai darbinīks nu plkst. 8.30 leidz 17.30. Mums ir dīnasta laiks un dorba laiks. Dīnasta laiks ir 24/7/365 godā – ja vajag. Un tod kotras vīneibas komandirs nūsoka dorba laiku. Ja mums nav nikaidu mōceibu, kaut kaidu specifisku uzdavumu, tod dorba laiks ir nu 8.30 leidz 17.30 ar pušdīnu pōrtraukumu. Tōs ir normali pīcas dīnas nedeļā, bet, ja vajag vairōk, – jautōjumu nav. Profesionalais dīnasts ir na tikai profesija, tei ir misija, un tu navari pateikt, ka šudiņ es naasu karaveirs. Mes nabraucam uz dorbu, bet uz dīnastu. Ūtrō lelōkō kategorija ir VAD karaveiri, jī dīnej 11 mēnešus. Jim pamatapmōceibu laiks trejs mēnešus ir ar plašu mōceibu programu leidz pat vakariņom, tod vēļ plkst. 20.00 jī skotōs “Panorāmu”. Kod VAD karaveiri teik sadaleiti pa apakšvīneibom, tod jūs dorba laiks jau sasamazynoj. Trešō kategorija ir zemessorgi. Jūs te ir leidz 20 %, jūs te nav tik daudz kai Rēzeknē voi Preiļūs. Zemessorgi vysvairōk nūdarbynōti apsardzē, logistikā, militarōs specifiskōs lītōs, kai artilerija utt. Catūrtō kategorija ir civilī darbinīki (grōmotvedeiba, uzskaite, IT sadaļa, sakari), jim dorbalaiks ir nu plkst. 8.30 leidz 17.30 un pīcas dīnas nedeļā. Mums ir ari civilī mediki, jo karaveiram, lai varātu piļdeit uzdavumus, jōbyut vasalam. VAD karaveiri pēc 11 mēnešu dīnasta aizīt rezervē.
– Kod sovulaik beja izsludynōta ōrkōrtas situacija uz Latvijas–Boltkrīvijas rūbežas sakarā ar migrantu nalegalū rūbežas škērsōšonu, voi bataļjons gōja paleigā?
– Braucem rūbežsardzei paleigā. Myusu karaveiri paleidzēja nūsegt plašōkas teritorijas. Vīnu breidi beja ļūti daudz resursu tī īsaisteits, pēc tam sasakōrtōjōs, jo rūbežsardze ari nastōv uz vītas. Mēs atsagrīzem pi sovim tīšajim uzdavumim, atbolsts rūbežsardzei ir svareigs, bet nav galeigi primars. Myusu uzdavums ir treneitīs, gatavōtīs lelōkom napatikšonom.
– Un kai ar hibridkaru, ar hibriduzbrukumim?
– Hibridkarš jau nūteik tagad. Mes mōcomēs, ari paredzim potencialūs hibridscenarijus un tam gatavojamēs gon teoretiski, gon ir lītas, kū mes te praktiski mōcom profesionalō dīnasta un vaļsts aizsardzeibas dīnasta karaveirim. Par kiberaizsardzeibu runojūt, NBS sevi kiberjūmā aizsorgoj. Agresors meklej jau vōjōs vītas. Ir cylvāki, kas soka, ka pastōvēšu molā, ka mani tys naskar un naskars. Myusdīnōs ļūti svareiga ir kritiskō dūmōšona, spēja informacijā atškērt palovas nu gryudim. Cylvākam pošam sev byutu jōuzdūd vīnkōršs jautōjums: kas tū soka un kōpēc tū soka? Un josōk dziļōk dūmōt, par kū maņ tū stōsta šamā breidī, un tod jau pošam sōks rastīs atbiļdes, ka mani grib apmōneit, munu dūmōšonu pagrīzt cytā vērzīnī. Asu vīnmār sacejis, ka kritiski vajag uztvert jebkuru informaciju, īpaši myusdīnōs. Vajag analizēt. Tei ir ari informativō ceiņa, tys ir hibridkarš. Karš par cylvāku prōtim.
– Pastōstit par sevi!
– Asu tepat nu Rēzeknes. Kod pabeidžu Rēzeknes 5. vydusskūlu, aizgōju studēt uz Latvijas Sporta pedagogiskū augstskūlu. Pēc profesijas asu sporta skūlōtōjs un handbola treners. Maņ sports dzeivē lykōs svareigs, bet es aizgōju dīnēt uz NBS. Militarū izgleiteibu īgyvu Nacionalajā aizsardzeibas akademijā, Viļņas Kara akademijā, Baltijas aizsardzeibas koledžā Tartu, dažaidūs ōrvaļstu kursūs ASV (pamatkursu un kapteiņa kursu), Dānijā, Zvīdrijā. Storptautyskō militarō pīredze gyuta Afganistanā, Bosnijā un Hercegovinā. Hercegovinā beju 2007. godā. Lai ari tī karš beja nūticis deveņdasmytajūs godūs, arvīn vēļ kara palīkas varēja redzēt. Pi golvaspiļsātas natōli beja sašautas mōjas. Vēļ pēc tik daudzim godim beja sasaglobōjušōs minas, tōpēc ceļu molōs nadreikstēja apsastōtīs. Pavasarūs, kod snīgs kusa un yudiņs nu kolnim gōja lejā, ari tod minas atsaklōjōs. Tī beistami dzeives apstōkli beja. Kara ītekme jyutās godu desmitem.
– Paļdis par sarunu!
Aija MIKELE-STRUŠELE
FOTO nu Zemessardzes 36. kaujas atbolsta bataļjona albuma
Komentāri