Muzikalō dzērksts nōk nu dzymtas
– Pastōstit par sovom saknem!
Rasma:
– Muna mama Eleonora Novika nōk nu Maltas pogosta Griščatu cīma. Jei Maltas vydusskūlā mōcejōs. Kod apsaprecējōs, kliva Eleonora Teivāne. Mama nūstrōdōja vairōk nakai 40 godus Jaunstrūžānu pamatskūlā. Beja laiks, kod pylna skūla beja bārnu, beja divas plyusmas – latvīšu un krīvu. Munā klasē mōcejōs 21 skūlāns, cytōs beja pat 26 bārni. Dīmžāļ tagad šei skūla slāgta… Tāvs Jōņs Teivāns nōk nu Leiksnas, Daugavpiļs puses. Muna babeņa (tāva mama) dzīdōja Leiksnas bazneicas kōrī un beja lela gūdu saimineica. Babeņa nōce nu Kokinu dzymtas, kliva Teivāne, bet vēļōk vēļreiz apsaprecējōs un beja Aleksandra Stupiņa. Bet laukūs, nazynu par kū, jū beja īsaukuši par Oļu, un mes saucem: baba Oļa. Tāvs atbrauce uz Jaunstrūžānim pi sovas krystamōtes un palyka pi jōs, ari dorbs tī atsarodōs. Un nūskateja te jys sovu sīvu. Tāvs vysu kū dareja, beja virpōtōjs, tod taiseja bleķa vannas, spaņus. Un kam vajadzēja, vysu kū paleidzēja. Tāvam brōļu un mōsu nabeja. Vactāvu nivīnu naasu ni redzējuse, ni dzērdējuse. Par tāva tāvu jys pats eisti namōcēja pastōsteit, varbyut moz beju jautōjuse, jo vīnmār atlīkom uz vēļōku… Bet munai mamai beja divi brōli un mōsa, tod mes asam kuplōka saime. Maņ pošai ir mōsa un brōļs. Munai mōsai ir trejs bārni, brōļam – divi, maņ – trejs, stypra dzymta. Muns tāvs spēlēja uz bajana divas dzīsmes. Vīna nu tom ir “Muna sīva dzeivoj Reigā”, kuru mes asam īrakstejuši, un tei izskanēja muzikalā raidejumā “Latvijas sirdsdziesma”. Ūtra – “Ganiņ, pūt stabuli rītiņā”. Bet brōlāni un mōseicas ari visi spēlej muzikas instrumentus. Vīna mōseica ir pat muzikas skūlōtōja Zemgalē. Muna mama na vysai dzīdōja, beja kautreiga. Bet, kod bērneibā braucem uz Leiksnu pi babeņas ar “Moskviču”, tod braukdami tōs divas stuņdes ceļā visi pīci dzīdōjom. Un tod mama vīnmār nūdzīdōja divas dzīsmes – “Gōju pa mežu” un “Eima, eima, mes, mōseņas, pa upeites molu”.
Gunārs:
– Es asu vītejais. Tāvs Valerjans Igaunis ir nu Taunagas. Jys vysu myužu strōdōja kūdras purvā, ir beidzis tehnikumu kai diplomēts ekskavatorists. Dorba beja vīnmār daudz. Bet sovu leigovu Valentīnu Salinieci jys nūskateja postā. Tod tāvs sōka bīžōk staigōt uz postu nakai vajadzēja. Giminē pīdzymu es un muns brōļs Ivars Igaunis. Myusu gimine Taunagā ilgi jau nadzeivōja, jo pōrsacēlēs uz Jaunstrūžānim. Tāvs beja ryupneicas strōdnīks, tūreiz Jaunstrūžānūs ražōja briketes, īgyva kūdru. Un jam kai lobam strōdnīkam pīškeire dzeivūkli, trejs reizes tū maineja. Mama nōce nu Modyunes rajona Murmastienes pogosta Veipim. Jai beja trejs mōsas un brōļs. Nazynu, kai jū atsyuteja uz Jaunstrūžānim. Bet uz Jaunstrūžānim gluži kai uz kōzom vēlēs pat akmiņs, jo 1961. godā te cēle ryupneicu. Beja tik daudz cylvāku! Sōkumā jī dzeivōja barakōs. Atcerūs, ka vēļ pošā bērneibā ari mes paspējom padzeivōt tamōs barakōs. Kai filmōs rōda – tōs ir garas kūka mōjas, un kur divi lūdzeni, tī dzeivūkleits. Tualete beja ōrā, kaidus 30 m attōlu nu barakas. Pēc tam jau nūjauce tōs barakas. Tod cēle kīgeļu mōjas, pasarōdejōs caurstaigōjamī dzeivūkli. Dzeivūkli beja naleli, vyrtuve tik moza, ka vīnam byutu par šauru. Tod mums beja lelōks dzeivūklis. Bet tymūs laikūs daudz cyts pi cyta gōja cīmūs. Cylvāki beja sabraukuši nu vysas Padūmu savīneibas un īsamōceja vysu kū te dareit. Kotrs cyuku turēja, jo veikalā nūpērkt gaļu navarēja. Beja taidi laiki. Samogonku taiseja. Ari myusu kōzom taiseja samogonku, bet Rasmas tēte ļūti lobu olu taiseja. Ruksi nūkōve, ari teļš atdeve dzeiveibu par šim svātkim.
Rasma:
– Jā, tāvs labi taiseja olu nu sovim mīžim. Kod kam vajadzēja, tod praseja tāvam, un jys taiseja. Un vēļ tāvs vīnmār lobōja mašinu sovu, jo mes bejom centeigi ceļōtōji. Mama vīnmār izdūmōja, kur brauksim, uz kartem maršrutu pētēja. Laikam ari maņ pateik vērtīs tīši kartēs, navys izmontōt navigatoru Waze. Pa Padūmu savīneibu daudz kur varēja aizbraukt, ar teltim daudz braucem. Tōpēc tāvs garažu speciali beja uztaisejis ar bedri, lai var remonteit. Mama beja matematikas un fizikas skūlōtōja. Maņ pošai ari patyka matematika un fizika, nasaprūtu, kai aizgōju uz muziku, jo ūtrs ceļš beja matematika. Nabeja jau tai, ka beju spūžōkō muzikā.
Agri precētīs un agri ceļtīs – tū vēļ nivīns nav nūžālōjis
– Cik godu jyusu giminei?
Rasma:
– 40 godi kai precējušīs. Obi divi asam nu Jaunstrūžānim, obi divi tī mōcejamēs, braukōjom kūpā uz muzikas skūlu Rēzeknē. Muns tāvs vyzynōja jū
(smejās).
Gunārs:
– Jā, Rasmas tāvam vīnam nu pyrmajim beja “Moskvičs”, jys beja strōdeigs cylvāks. Brauču uz muzikas skūlu kūpā ar divom mōsom – Rasmu un Sandru. Bet reizem braucem ari ar reisa autobusu.
Rasma:
– Kai soku, nu smiļšu kastes vīns ūtru pazeistam. Mama vydusskūlas laikā jau tod prīcōjōs, ka Gunārs gon lobs znūteņš byutu, ari jō mama vīnmār saceja, ka patyka Rasmeņa. Obi mōcejomēs Rēzeknē Jōņa Ivanova muzikas vydusskūlā. Tai sanōce, ka es asu godu jaunōka, bet vydusskūlā beju kursu augstōk, jo Gunārs izdūmōja aizīt pasamōceitīs uz Drycānu vydusskūlu. Varbyut myusu ceļi nasakrustōtūs, bet myusus kūpā vairōk savede muzikas vydusskūla.
Gunārs:
– Rasma aizgōja uz Muzikas akademiju, kas vēļ tod beja Latvijas Vaļsts konservatorija. Tod es. 1986. gadā mes apsaprecējomēs.
Rasma:
– Beja aizsprīdumi, ka Adventa laikā navar precētīs, vajadzēja gaideit Zīmassvātkus. Mes jau gribējom oktobra beigōs, bet navarēja. Tymūs laikūs agrōk jau dzyma bārni. Myusu kursabīdrim bārni dzyma. Tagad labi, ka bārni leli. Mums trejs meitas. Vacōkō Liene. Kod gaidejom bārnu, dūmōjom, kai saukt (tod vēļ navarēja zynōt, kas dzims). Beja taids raidejums “Krustmāte Lienīte”. Izdūmōjom, ja dzims meitine, byus Lienīte, tai i īlykom Liene. Bet, ja dzims dāls, tod Gatis. Bet Gunāra baba Tekla Saliniece jautōja: “Kai sauksit, ja byus dāls?” “Gatis!” “Kai?! Gacs? Nikaids gacs.” Bet dzyma meitiņa. Pyrmū bārnu uzdōvynōju Gunāram jō dzimšonas dīnā, tei ir Leigū dīna – 23. juņs. Rēzeknē dzyma.
Gunārs:
– Mums baba Tekla saceja: “Agri precētīs un agri ceļtīs – tū vēļ nivīns nav nūžālōjis.” Un nanūžālojam, ka tik agri apsaprecējomēs. Tagad asam taidā vacumā, ka dažs lobs vēļ kļyust par tāvu voi mōti. Rasma: – Bet mums jau septeni mozbārni ir. Vysom meitom ir gimines un bārni. Jau ūtrū godu pi mums dzeivoj videjō meita Marta ar sovu gimini. Vacōkō meita dzeivoj Īdeņas pusē pi veira vacōkim. Jaunōkō meita ar veiru dzeivoj mōjā aiz Drycānim, jim dveiņu puikas.
– Kod Liene pīdzyma, jyus aizgōjot armijā?
Gunārs:
– Tai kai beju konservatorijas students, tod mani pajēme orkestrī, tī spēlēju baritonu divus godus. Tymā laikā maņ beja gūds redzēt kara ministru Jazovu. 23. februarī mums Kremlī beja uzastōšonōs, beju ticis armijas daļā, kas brauce un koncertēja pa vysu Padūmu savīneibu, un ari Gorbačovu redzēju Kremlī. Dīnēju Pīmoskovā, Padoļskas rajonā. Pēc armijas atnōču un studēju tōļōk, tik Rasma klōtīni pabeidze, bet es naklōtīni. Jo pēc goda saprotu, ka jōgōdoj par gimini.
– Beja gryutai…
Rasma:
– Jā, kod jū īsauce armijā, beja ļūti gryutai, bet kū padareit. Voi tod ir vīgli itamā dzeivē, kotram ir kaut kaids pūsms, kas jōpōrdzeivoj. Tai kai dzeivōju Strūžānūs pi mamas un tētes, tod jī paleidzēja, turpat ari veira vacōki. Es pajēmu akademiskū godu konservatorijā, beju divus kursus beiguse. Kod godu ar mozū pa Strūžānim nūbeju, tod gōju pi rektora Imanta Kokara, prorektore tod beja Laima Lasmane. Raksteju īsnāgumu, voi varu vīnā godā nūkōrtōt divus kursus konservatorijā. Teice, ka taida gadejuma nav bejis, jī ilgi dūmōja, tod pīkryta, lai mēginoju. Tai kai gribēju panōkt sovu kursu, maņ beja jōsamōca trešais un catūrtais kurss vīnā godā. Es tū izdareju un vēļ ar lobōkim rezultatim. Beju pōrcenteiga, bet vēļ kotru nedeļu brauču iz sātu, jo pi mamas auga Lienīte. Vīgli nabeja. Kod Gunārs atgōja nu armijas, tod sōkom dzeivōt Gaigalovā, bet es pīktajā kursā mōcejūs.
Gunārs:
– Mes aizgōjom uz rajona nūdaļu un sacejom ka mes asam jaunō gimine, obi asam muzikanti, un prasejom, lai īdūd dorba vītu, kur byutu dzeivūklis. Mums tod saceja, ka Gaigalovā atsabreivōjōs muzikas skūlōtōja vīta vydusskūlā un kai reize kulturas nomā ari nav kas strōdoj. Kolhozs “Gaigalava” beja plaukstūšs, ar daudz cylvāku. Mums uzreiz īdeve divustobu dzeivūkli.
Rasma:
– Bet mes jau prasejom – skūlu, bārnudōrzu, dzeivūkli un klubu.
Gunārs:
– Dorbs beja vydusskūlā, un es vēļ kulturas nomā par direktoru, un tai mums te daudzas jaukas atmiņas. Un jau uz Gaigalovu beja jauns asfalta ceļš. Tai mes te palykom.
Rasma:
– Kod agrōk reiz beju Gaigalovā, te beja pylns dubļu, nabeja golvonō ceļa. Mums beja svareigi ari, lai naasam pōrōk tōlu nu Jaunstrūžānim, nu vacōkim. Ūtrs variants beja Bērzgale, bet tī beja zemes ceļš un sarežgeitōka autobusu sistema. Mums jau nabeja mašinas, vajadzēja braukt ar autobusu. Braucem leidz Drycānim, tod pōrsasēdem. Kod Gunāram pasarōdejōs motocikls “Minsk”, tod trejatā braucem, ar Lienīti pa vydam.
Gunārs:
– Bet šamā vītā vīnmār bejuši atsauceigi cylvāki, ari tod, kod mums nabeja ar kū braukt un gōjom kōjom, vīnmār kaids pajēme pa ceļam.
– Tod pīdzyma jums meitas Marta un Laima.
Rasma:
– Tōs nōce vēļōk. Tod izlēmu – ja divas, tod pēc kōrtas. Skūlā mani Gunārs aizvītōja. 1993. goda februarī un 1994. goda decembrī pīdzyma Marta un Laima. Ari vōrdus mēginōjom meklēt. Kod Marta nabeja vēļ pīdzymuse, skatejamēs televizoru un titrūs, kaids vōrds īkriss prōtā. Tai dabōjom vōrdu Marta. Bet Laimu izdūmōt kalendars gōja paleigā.
Vyss sōcēs ar “Balticu”
– Kaids beja jyusu gimines ceļš muzikā?
Gunārs:
– Myusu gimines pyrmō kūpeigō uzastōšonōs beja, kod aizbraucem uz storptautyskū folkloras festivalu “Baltica” Reigā. Rasma spēlēja kūkli, kū jei nūpērka nu sova skūlōtōja Valda Muktupāvela. Bet Valdis Muktupāvels īprīkš tū kūkli beja nūpērcis nu sova sīvastāva Dekšōrēs Donota Vucina (tod jys nabeja tik slovons, kai tagad mes pazeistom). Donots Vucins ir vīns nu tim, kas Latvijā kūkles taiseja, pi jō visi brauce skateitīs, lai kūkle byutu pareiza. Un tai Rasma ar tū jaunū kūkli, četrgadeigō Liene un es, vēļ byudams muzikas akademijas naklōtīnes students, ar stabuli pīsadalejamēs vīnā nu pyrmajim Latvijā festivalim “Baltica” 1991. godā. Tys skaitejōs nacionalōs pašapziņas sōkums myusu vaļstī. Mes, jauna gimine, tur bejom, un kaids festivalā beja paspējis myusus nūfotografēt, pat nazynōjom. Paīt divi godi, īeju grōmotu veikalā, bet tī tautas dzīsmu krōjums, un uz vōka Igauņu gimines foto, kai sēžom visi Breivdobas muzejā, Rasma ar bizi, es ar stabuli rūkōs un Liene. Es tū grōmotu nūpērku.
Rasma:
– Mums jautōja, voi mes izdevom tū grōmotu. Nā! Tikai nūfotografēja myusus. Tys beja pōrsteigums.
Gunārs:
– Kod Lienīte moza beja, jei nagribēja uzastōtīs nikur, un tod jai kas tik nav sūleits, bet vīneigi saļdējums gōja cauri. Ja sūleja saļdējumu, tod jei pīkryta uzastōtīs. Bet cylvākam tikai četri godi beja…
Rasma:
– Tymā laikā myusu uzvōrds nabeja populars, bet visim beja breinums – Igauņu gimine. Festivalā “Baltica” pi mums nōce igauņu grupas un ar mums tik: “Tere, tere”, bet mes sokom, ka narunojam igauniski. Beja visim jōskaidroj, ka tys ir myusu uzvōrds, navys tauteiba. Tymā festivalā beja ari lela grupa nu Indijas, un Breivdobas muzeja Latgaļu sātā uzdōvynōja Lienei gredzenteņu. Cik laimeiga beja! Bet dreiži vīn jei gredzenteņu pazaudēja zōlē, un mes vairs navarējom tū atrast. Tai nu tō laika Liene pīsadalejōs, dzīdōja voi nā, bet kūceņus syta, es kūkli spēlēju, Gunārs stabuli.
Gunārs:
– Pēc tam Liene gōja skūlā, bet Rasmai skūlā rodōs folkloras kūpa “Purineņš”, tai šūgod ir 36 godi. Tamā vysas trejs meitas spēlēja. Tai kai mes asam muzikanti, mums gribējōs, lai ari meitas mōcōs muziku, laidem jōs uz muzikas skūlu. Un tod pīnōce lyuzuma laiks, kod jōs vairs nagribēja spēlēt un nagribēja īt muzikas skūlā. Sōka naīredzēt muzikas skūlu, taipat kai citi bārni. Zynom gadejumu par kaidu puiku, kurš speciali sovu vijoli atstōja autobusā, lai skūlā nabyutu jōspēlej, un tod jō mamai voi mōsai cik reižu nōcēs īt uz autoūstu pi dispečera un pajimt aizmērstū vijoli. Lai varātu meitas īinteresēt un pīturēt pi tō, ka nav švaki mōcēt spēlēt, mes izdūmōjom, ka varātu spēlēt sadzeives muziku. Mes spēlējom vysas ziņges, kas tod beja, polkas, un tod, kod beja festivals “Baltica”, mes sōcem ar gimini uzastōtīs, pat paspējom izbraukt uz Leitovu, Igauniju vairōkūs festivalūs. Un tod sanōce tai, ka pēc kōrtejō festivala myusus uz Ameriku uzaicynōja Anna Kudlāne. Jei sovulaik beja Rēzeknes Pīna konservu kombinata veiru kōra dirigente un vadeitōja, energiska sīvīte. Izarōdejōs, ka jei pamaineja sovu dzeives vītu, ar veiru amerikani dzeivoj Amerikā, un jei pyrms tam uzaicynōja vysaidas slaveneibas nu Reigas. Tod jei saceja, ka grib ari sovejūs uzaicynōt. Tai mes aizbraucem uz Ameriku, tur ostoni koncerti mums beja, koncertējom nu Sietlas leidz Santjago, tykomēs ar latvīšim īleigōšonas koncertūs un aktivitatēs. Tod jau beja myusu gimines kapela, bejom slovoni, ka visi bārni spēlēj un visi dzīd.
Rasma:
– Tys beja 2009. gods, kod izbraukōjom tū Ameriku. Atbraucem mōjōs, bet Gunāra brōļa meita soka, ka ir dzīdūšūs gimiņu sadzīdōšonōs. Mes pēc treju nedeļu braukōšonas nikō nagribējom dzērdēt. Bet atsapyutemēs, un es sōku dūmōt, kas tei ir par sasadzīdōšonūs. Izlaseju nūteikumus, ka tepat Preiļūs atlase pēc divom dīnom. Nu kū – Ameriku izbraukōjuši, voi ta navarim aizbraukt? Jōparōda, ka latgalīši kūkūs nadzeivoj, ka ari spēlejom. Tai mes aizbraucem, nūspēlējom, pat vīnu dzīsmi leitoviski. Un tikai tod mums pasaceja, ka byus šovs. Sasadzīdōšonōs ir vīns, bet šovs tys ir kas cits. Mes tod apsasprīdem giminē, kū dareit, jo Liene beja konservatorijā, Marta gimnazijā, jaunōkō – Gaigalovā. Voi mes kū varim izdareit? Lykōs, ka ar vīnu etapu pamoz, vajag kaut divas kōrtas nūsaturētīs, bet tī beja 12 gimines. Mes tod parōdejom, ka mums ir brōli un mōsas, kas spēlej. Beja jauki. Vēļ tagad myusus atsacerōs nu giminu dzīdōšonas šova. Un tod mes bīži šlagermuzikas dzīsmu aptaujōs pīsadalejomēs. Sōcem ar dzīsmi “Kādā lietainā dienā”. Tōs dzīsmes turējōs 4. vītā, bet “Aņeitis vaļss” 2021./2022. goda sezonas zīmas storpsezonā īgyva 1. vītu.
Gunārs:
– Mes tod divus mēnešus kotru svātdīnu dzīdōjom šovā, un naviļus klivom tik pazeistami, bet mums tys pīlēce tikai vēļōk. Kod mums beja uzastōšonōs Smiltenē voi Gulbenē un, īgōjuši veikalā, saprotom, ka visi uz mums skotōs, kas mums grūzā. Dūmōju, kas nav rikteigi? Šovs jau beja beidzīs, bet visi vīnolga skotōs uz tevi. Rēzeknē gon mes nabejom populari, jo nacionalais sastōvs sovaidōks te, bet ōrpus Latgolas bejom tik populari! Un vēļ arvīn.
Rasma:
– Mes ar Gunāru daudz spēlējom – kōzas, jubilejas, balleites, kur braucem, tur pa pilnu sevi atdevem.
Gunārs:
– Skūlā olgu navarēja nūpeļneit lelu, bet vajadzēja meitas audzynōt. Spēlējom, lai varātu sapeļneit ūtrū olgu. Reiz sakryta tai, ka vīnā jubilejā bejom kūpā ar “Dzigas” vadeitōjim un tai īpazynomēs ar Ilmāru un Ingu Dreļim. Tai kai mums beja aktuali pīsadaleitīs festivalūs, bet nabeja repertuara, tod savōcem nu apkōrtnes folkloras kūpom dzīsmes, poši sastōdejom un izdevem latgalīšu tautas dzīsmu krōjumu “Še, bērneņ, Tev zalta kūkle, še Tev dzīsmu komuleits”, un nu tom 156 dzīsmem vysas vysūs festivalūs dzīd. Tū grōmotu 1993. godā mes izdevem. Kur braucam uzastōtīs, visi dzīd nu tōs grōmotas.
Rasma:
– Reizem grybātūs ari kū cytu dzērdēt! (Smejās.) Bet 2001. godā asu apkūpōjuse ūtrā grōmateņā “Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” latgalīšu tautas dzīsmes.
Gunārs:
– Bet, spālādami kapelā “Dziga”, mes izbraucem vysu Eiropu. Vīns nu pyrmajim Eiropas tautu muzikas festivalim beja Holandē, un tī pīsadalejōs 64 vaļstis. Un tod tur redzēju, kaida ir aparatura, ka ir elektriskōs ērgeles. Tī mes redzējom, ka var ari krūdzeņūs spēlēt. Un tai mes sōcem ballēs spēlēt, kai redzējom Holandē festivalā.
– Mīlesteiba pret muziku jyusus vysus apvīnoj un styprynoj ari gimini.
Gunārs:
– Muns tāvs spēlēja, muna mōte spēlēja.
Rasma:
– Maņ tai sanōce, ka kristāvs, mamas brōļs Pīters Noviks, man uzdōvynōja 10 godūs akordeonu, nalelu 40-baseigu, kai man tys patyka! Es muzikas skūlā spēlēju klavīres, bet akordeonu pošmōceibas ceļā mōcejūs. Un akordeonu vairōk pateik spēlēt nakai klavīres. Vaicōju papam ar mamu, kōpēc man taids vōrds. Izarōdīs, Leiksnas pusē beja sīvīte Rasma un jei spēlēja akordeonu, tai īdeve vōrdu maņ – Rasma.
Gunārs:
– Pēc tam mes ar gimini uzastōjomēs “Gorā”. Pyrmais koncerts beja 2016. godā, un mes bejom ļūti prīceigi par itū īspēju. Leldīnēs tys beja. Tys mums beja lelōkais dorbs, snīdzem divdaļeigu koncertu. Ari “Purineņš” pīsadalejōs.
Rasma:
– Bejom pōrsteigti, ka mums sōce zvaneit tauta un saceit, ka jī navar dabōt biļetes uz koncertu “Gorā”. Divōs nedeļōs tyukstūš biletes beja pōrdūtas, vēļ tagad navarim saprast, kai tai sanōce. Bet 2015. goda decembrī mums beja izgōjis pyrmais disks. Tod pēc pusūtra goda beja koncerts Zīmassvātkūs 2017. godā. Repertuarā jau beja Zīmassvātku dzīsmes, plus vacōkajai meitai jau beja sova grupa izveidōta. Pārņ rudinī, braukdami ceļā ar Gunāru, pōrsprīdem, kaidi koncerti, kaidom grupom jubilejas, kur aizbraukt pasavērtīs. Un tod atcerējomēs, ka 1991. godā dybynōta Igauņu gimines kapela un ka tai šūgod ir 35 godu jubileja. Tai mes otkon uzastōsimēs “Gorā” 7. junijā.
Gunārs:
– Myusu darbeibas rezultatā – kur nu zamyudiņs tiksi laukā! – myusu meitas izveidōjušas sovu grupu “Muosys” pirms 10 godim. Tai kai asam poši dorbōjušīs “Dzigas” kapelā, tod koncertā ari “Dziga” nūdoncōs, un ari “Vadži”, ar kurim mes kai gimine asam sasadorbōjušīs, jo mes braucem uz Eiropas tautu festivalu. Prūtams, koncertā uzastōsīs meitu grupa “Muosys”. Jom ir kō rōdeit. Jau disku ir izdavušas.
– Kū jyus tagad dorit?
Rasma:
– Strōdoju Gaigalovas pamatskūlā, vodu pamatskūlas folkloras kūpu “Purineņš”. Bārnim mōcu spēlēt muzikas instrumentus ansambleišūs. Nu 1994. goda asu Zīmeļlatgolas nūvoda bārnu un jaunīšu folkloras kūpu koordinatore.
Gunārs:
– Es asu muzikas darbneicas vadeitōjs. Pyrms kovida bejom četri darbinīki, taisejom bungas, cimbalas, ceitaras, bet pēc kovida vīns palicis. Es remonteju akordeonus, ceitaras. Es vysmoz 150 kūkles asu sataisejs un 60 ceitaras pa vysu Latviju. Vēļ asu izveidōjis muzikas instrumentu muzeju, tam jau 20 godi. Un vēļ man ir šmakovkas muzejs, kas ir vīns nu pyrmajim Latvijā. Ir īspēja redzēt, kai tys ražōšonas process nūteik, un ari pagaršōt. Asu oficialais alkohola ražōtōjs, ir ražūtne nu 2016. goda oficiali un vītejā veikalā šmakovku tērgoju. Ražoju nu ōbeļu sulas un mada. Sīvastāvs bitinīks. Sōku tū dareit, lai byutu interesantōk, tei ir lela mōksla, radūšs process.
– Kai giminē svinēsit Leldīnes?
Gunārs:
– Ir speciali uztaiseitas šyupeles, un tys ir golvonais nūtykums Leldīnēs.
Rasma:
– Tai kai meitom kotrai sova gimineite, mes krōsojam ūlas. Kod sabrauc bārni, reikojam ūlu kaujas, vēļ varim šokolades ūlas kaut kur paslēpt.
Gunārs:
– Obligata ir bazneicā īšona. Nav jau Leldīnes, ja naaizej uz bazneicu. Tur Kristus gaismu sajem, tū ūgleiti, yudini svētej.
Rasma:
– Mes pasvētejom produktus sev un jaunōkajai paaudzei, cenšamēs tū īmōceit jaunōkajim. Meitas ar znūtim un mozbārnim sabrauc pi mums svinēt. Kūpā asam 15 cylvāki.
– Paļdis jums par sarunu! Prīceigas Leldīnes!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto un foto nu Igauņu gimines albuma
Komentāri