Pasākumu atklāja LRPA valdes locekle
Aina Jaunzeme
, vēstot to, ka diena būs ļoti piesātināta, jo tikties ar senioriem bija ieradusies virkne valsts amatpersonu – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, 14. Saeimas deputāte Alīna Gendele, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis u. c. Savukārt blakus mazajā zālē seniori varēja pārbaudīt savu dzirdi, bet vēlāk arī noklausīties “VISION Express dzirdes centra” aprūpes un audiologopēdijas vadītājas Daigas Lagzdiņas lekciju par dzirdes problēmām senioriem. Seniorus apsveica gan Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra, gan Preiļu novada domes priekšsēdētājs un Latgales plānošanas reģiona vadītājs Aldis Adamovičs. Pirmām kārtām tika apsveikta
Veneranda Kuzmina
, kura ir kļuvusi par Bērzgales pensionāru biedrības “Vālodzīte” jauno priekšsēdētāju. Lai viņai veicas darbi! Katru reizi LRPA padomes sēdes laikā tiek arī apsveikti jubilāri (šoreiz sveica tos, kuriem bija jubileja no pērnā gada rudens līdz šī pasākuma dienai). Ziedus saņēma
Irēna Švarce
(70 gadi, Preiļu novada Aizkalnes pagasts),
Regīna Bogdanova
(75 gadi, Daugavpils) un
Ingrīda Briede
(70 gadi, Baltinava). Jubilāres apsveica arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. LRPA valdes locekle
Apolonija Škuškavniece
sniedza finanšu pārskatu par 2025. gadu: “Kopējais ieņēmums par pagājušo gadu bija 380 eiro. Bez vajadzības netērējam naudu. Pērn konferencei un valdes apkalpošanai iztērēti 159,13 eiro. Ir aktīvie seniori, kuri visur piedalās, arī Dziesmu un deju svētkos. Diriģentu apsveikšanai izlietoti 102,39 eiro. Sveicam arī jubilārus (24,96 eiro). Literārajam konkursam iztērēti 12 eiro. Sakarā ar to, ka mainījās valdes locekļi, Uzņēmumu reģistram samaksāti 14,89 eiro. Jauna zīmoga, reģistrācijas žurnālu un grāmatvedības vešanai – 63,35 eiro. Kopā esam iztērējuši 356,76 eiro.”
Tā kā 25. martā Krāslavas novadā bija nokritis drons, tad iekšlietu ministrs
Rihards Kozlovskis
stāstīja par civilo aizsardzību. Viņš atgādināja, ka drona incidents Krāslavas novadā raisījis plašu diskusiju sabiedrībā un ka tika politiski cilāta tēma par apziņošanas sistēmu, jo iedzīvotāji nebija saņēmuši nekādu brīdinājumu. “Šī apziņošana, brīdināšana notiek caur jaunāko sistēmu – šūnu apraidi, ko jau esat saņēmuši citos gadījumos. Pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, pērn īstenotais projekts ir šī agrīnā brīdināšanas sistēma, kas ir modernākā sistēma. Tā tiek pilnveidota, to gan testējam, gan pārbaudām. Jāsaprot, ka tehnoloģijas attīstās, un labi apzinos, ka ne visiem ir jaunākie telefonu modeļi, bet jebkurā gadījumā arī vecākiem telefonu modeļiem būtu jāsaņem brīdinājums. Vēl viena brīdināšanas sistēma ir sirēnas, un pašlaik, pateicoties norvēģu finansējumam, plānojam Latgales reģiona visos novados izvietot papildu sirēnas. Bet ir arī tāda lieta kā telefona aplikācija “112”, kas jau darbojas labu laiku. Šī aplikācija aktuāla informācijas drošības jomā un palīdz izglābt cilvēkus. Nesen nūjotāji bija aizgājuši tālu jūrā, bet ledus gabals nošķēlās un aiznesa viņus atklātā jūrā vairāk nekā 5 km. Viņus varēja atrast, tikai pateicoties šai aplikācijai – glābšanas dienests redzēja viņu koordinātas, zināja, kur braukt. Kā savādāk tumsā atrast? Aplikācija palīdzēja atrast arī mežā nomaldījušos cilvēkus. Šajā aplikācijā ir atrodama pašlaik pieejamo patvertņu (Latgales reģionā ir nepilns tūkstotis patvertņu atzīmēts šajā kartē) karte. Tas īsumā par apziņošanu un brīdināšanu. Bet, runājot par militāro dronu, tas jau ir otrs incidents Latvijā, pirmais bija Gaigalavas novadā. Tagad drons detonēja. Ir jāsaprot – tie nav vadīti, mērķēti droni, lai uzbruktu Latvijai. Ir tā, ka dronu skaits, ko izmanto vienā uzbrukumā, kopumā ļoti liels. Bet droni lido haotiski. Arī šajā gadījumā runa ir par atsevišķu dronu, kas praktiski nekontrolēti pārvietojās. Komandu visiem skriet uz patvertnēm, visticamāk, nav jēgas dot. Bet, protams, mūsu spējas jāattīsta, lai šos dronus varētu pārtvert. Runājot par nākamo civilās aizsardzības elementu – patvertnēm. Teikšu, esmu dzīvojis arī padomju laikā, skolojies. Atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, valdība lēma, ka mums nav jāsaglabā šī padomju laiku civilās aizsardzības sistēma, ka viss būs labi. Bet somi, kas kopš Otrā pasaules kara nemainīgi uzturēja šo sistēmu, ir līderi civilajā aizsardzībā, patvertņu ziņā. Tad sākās karadarbība Ukrainā, un, protams, uzreiz radās jautājums: ko darīt un kā pasargāt mūsu iedzīvotājus? Faktiski mēs to sākam no nulles, tagad nav laika pieņemt likumus, veidot jaunus projektus, būvēt, – tas viss ir laikietilpīgi, un jautājums, kur finansējumu dabūt. Tāpēc primāri svarīgi, lai būtu vieta, kur pasargāties no triecienviļņiem, no šķembām, te nav runa par mērķtiecīgu raķetes trāpījumu. Tādu, kas vērsts pret kritisko infrastruktūru, pret militāriem objektiem. Diemžēl šādi droni un raķetes krīt civilajā sektorā, tāpēc mēs nolēmām, ka jāskatās, ko varam izdarīt paši, ko varam pilnveidot, kādas iespējas mums ir šodien. Glābšanas dienests apsekoja ļoti daudzas valsts un pašvaldības ēkas, jo ar privātajiem ļoti sarežģīti. Mēs izstrādājām vadlīnijas, lai tas būtu ātrāk. Pats galvenais, ka arī šajā gadījumā mēs saņēmām Eiropas finansējumu. Faktiski mums ir divi lieli projekti – ERAF projekts (Eiropas nauda) un otrs – norvēģu finanšu instruments. 22 miljoni piesaistīti no Eiropas, no norvēģiem arī būs vairāk nekā 20 miljoni. Mērķis patvertnes izveidot tur, kur ir vislielākais iedzīvotāju skaits, un pamatnosacījums ir tie 300 metri līdz tuvākajai patvertnei. Arī Ukrainas pieredze rāda, ka nav jēgas izveidot milzīgu patvertni, tas nav risinājums. Patvertne nav domāta dzīvošanai, bet gan lai patvertos brīdī, kad notiek gaisa uzbrukums, kas, kā rēķinām, ir aptuveni divas stundas. Un tāpēc notiek šo patvertņu pielāgošana, tas ir ātrākais risinājums un finansiālā ziņā visefektīvākais. Šīs patvertnes Latvijā būs, un ir atzīmētas aptuveni 1600 patvertnes, kas dod iespēju pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju tajās patverties,” stāstīja ministrs Rihards Kozlovskis. Ministrs stāstīja arī par jaunajiem Katastrofu pārvaldības centriem. Kopumā Latgalē tādi būs 11. Jau uzbūvēti Līvānos, Viļānos, Daugavpilī, Ilūkstē, Dagdā. Šobrīd tiek būvēts Preiļos. Paredzēts, ka jūnijā varētu sākties Katastrofu pārvaldības centru būvniecība Krāslavā, Rēzeknē un Ludzā. “Kā notiks evakuācija X stundā?” tādu jautājumu no zāles uzdeva ministram. “Par to daudz runā. Pirmkārt, ir jābūt 72 stundu somai, par to runāts simts un vienu reizi. Tādai, kuru varētu paņemt ātri. Otrkārt, pilnīgi noteikti nevar Latvijā uzsākties reāli tāda karadarbība, kāda bija Ukrainā. Tas nozīmē to, ka būs skaidra izlūkinformācija par to, ka kaut kas tāds var sākties. Mēs esam NATO valsts. Pašlaik Krievijai nav spēju uzsākt karadarbību, nav tādu resursu, bet tas nenozīmē, ka tas nevar notikt, tāpēc mēs gatavojamies. Nebūs tā, ka pēkšņi naktī atskanēs trauksme, un viss – būs jāskrien kaut kur. Tā noteikti nenotiks. Ja situācija sāks saspīlēties, to visu jūs paši zināsiet. Un nevajag uztvert, ka evakuācija sāksies Latgalē, ka visiem būs no Latgales jāskrien prom. Tas nav tik vienkārši, nav teikts, ka karadarbība nevar sākties kaut kur Kurzemē. No valsts puses būs apziņošanas sistēmas, kā šūnapraide, 112 aplikācija. Ja tas nedarbojas, tad ir sirēnas, radio, mediji, un, ja nebūs elektrības, tad mūsu dienesti – policija, glābšanas dienests – apbrauks ar skaļruņiem un informēs iedzīvotājus, kas jādara. Kas notiek un ko darīt – šo informāciju jūs saņemsiet. 72 stundu soma nav gluži jātur pie durvīm, bet mājās jābūt lietām, pēc kurām nebūtu jāskrien uz veikalu. Bet noteikti jūs naktī neviens nepārsteigs nesagatavotus, drīzāk jau kāds zaglis var pārsteigt vai huligāns,” atbildēja ministrs Rihards Kozlovskis. Pasākuma laikā seniori uzdeva daudz jautājumu un ne tikai par aizsardzību, par droniem, bet arī par sadzīviskām problēmām. Bija arī atskats uz pērn Ludzā notikušo XX Latgales reģiona senioru dziesmu un deju festivālu, bet šogad dziedošie un dejojošie seniori dosies uz Krāslavu. Tur 8. augustā notiks jau XXI Latgales reģiona senioru dziesmu un deju festivāls. Noslēgumā tika apsveikti 7. literārā konkursa “Manas dzīves rozīnīte” dalībnieki
(par konkursu – vairāk radošajā lappusē “Kad dvēsele dzied”).
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri