“Manā jaunībā mobilos telefonus nepazina. Ja mājās bija savs stacionārais tālruņa aparāts, bija laime. Zvanot draudzenei, sajaucu vienu ciparu. Atbildēja vīrietis. Apjuku, protams, bet tūlīt sāku atvainoties, sak, piedodiet, piedodiet! Sāku atvadīties, bet vīrietis kala dzelzi, kamēr tā karsta. Sāka interesēties, kas es esmu, kā mani sauc. Kāds ir mana tālruņa numurs. Mēs jauki parunājāmies. Drīz viņš zvanīja atkal. Aicināja uz randiņu,” smaidot stāsta Ilga Broka. Dzintars drīz vien ieradās Rēzeknē ar puķu pušķi, nākamreiz ar konfekšu kārbu. Tad Ilga piekrita kopā ar viņu doties uz ballīti. Jaunieši pabija daudzos apkārtnes kultūras namos. Pusgada laikā abi jaunie cilvēki saprata, ka ir vajadzīgi viens otram, jo prot kopīgi dalīt priekus, skumjas, prot kopīgi strādāt. “Mūsu meitai Inai jau 20 gadi, Viļānu arodvidusskolā apgūst komercdarbinieka profesiju. Mēs ar vīru nekad bērniem neesam uztiepuši savu redzējumu. Vienmēr atbalstām. Gribi? Dari!” teic Ilga. Arī dēls Ivars, kuram 23 gadi, būvē savu dzīvi. Viņš ir tālbraucējs šoferis. “Vīrs strādā Viļānu novada Kūkojos, brāļa saimniecībā. Es nu jau 13 gadus esmu Viļānu Mūzikas un mākslas skolas tehniskā darbiniece. Skolas direktore Inta Brence vienmēr uzklausa, ņem vērā mūsu vajadzības. No domes puses vienmēr saņemam atbalstu. Patīkami!” priecājas Ilga. Ilga ļoti pozitīvi raksturoja kādu viņas jaunības laiku iespēju — apgūt arodu konkrētā darba vietā. Tā viņa apguva maizes cepējas profesiju Rēzeknē maizes ceptuvē, kur tika ierādīta darba praktiskā puse un teorija, kam sekoja eksāmens uzņēmumā. Tā bija iespēja saprast, vai konkrētais arods tev piemērots. Ilga nespēj savu dzīvi iedomāties kādā lielā pilsētā: “Tepat ir labi! Var pilnu krūti brīvi elpot. Te ir darbs, te mani svētki! Uz Mūzikas un mākslas skolu atnāk paši labākie bērniņi. Visi ir mīļi, sirsnīgi, pieklājīgi. Skolā regulāri notiek jauno mākslinieku darbu izstādes. Ir ko redzēt! Šurp ar ģimeni nākam uz pasākumiem, jo katra bērna priekšnesumu raksturo kvalitāte. Un dažādība koncertos: solo numuri, dueti, dažādi ansambļi, koris! Nu ir, ko redzēt un dzirdēt! Pēc tāda koncerta vari būt jautrs, ar optimismu skatīties uz priekšu. To arī visiem cilvēkiem novēlu! Smaidīt! Nesūdzēties! Un vēl — lai visiem laba veselība! Būs veselība, Dieviņš visu iedos!”
Iveta DIMZULE
AUTORES foto
Komentāri