Rēzeknes dienvidu rajonā dzīvo cilvēks, kurš pilsētas biogrāfijā jau ierakstījis skaistu, zaļu lappusi. Jūs viņu pazīstat —
Leonards
VINCEVIČS
, viens no tās paaudzes meistariem, kuri ar savu darbu un aizrautību palīdzēja atdzimt Latgales keramikai. Cilvēks, kurš pratis tradicionālo mākslu bagātināt ar saviem īpatnajiem darbiem: ar lielajiem šķīvjiem, kuros laistās Latgales dravās vākta medus siltie toņi un pustoņi; ar svečturiem, kas it kā būtu zars no lielā Latgales tradicionālā keramikas koka un tomēr savādāki, īpatnāki — uzmetot skatu, uzreiz var pateikt: tos veidojis Leonards. Katru gadu augusta pirmajās dienās viņš aicina draugus, radus, paziņas (bet tādu viņam — vai puse Latvijas) savā un draugu veidotajā parkā pilsētas dienvidos, ko rēzeknieši sauc par Stādītā meža rajonu. Nolaistais, ar garu zāli aizaugušais zemes nogabals, ko laiku pa laikam izbraukāja motocikli, šajos gados ar Leonarda un draugu rokām pārvērsts par brīnišķīgu parku, kur katrs koks veltīts kādam izcilam kultūras darbiniekam. Arī šogad, kā katru gadu, Leonards aicināja visus, kuri vēlas, pasērst šajā parkā, ieklausīties koku balsīs. Tikai laiks šogad nebija labvēlīgi noskaņots… Lielu ciemiņu pulku mākslinieks gaida tuvākajā laikā, kad uz Rēzekni atbrauks Tiņanova lasījumu un kinofestivāla dalībnieki. Ja būsiet tajā pusē, iegriezieties parkā. Varbūt koku šalkās sadzirdēsiet Antoņinas Mežinskas, Jurija Tiņanova, Franciska Varslavāna balsi… Koki kā cilvēki — prot runāt un var daudz ko pastāstīt. Vai protam klausīties?
Māra NIZINSKA
Eduarda UTĀNA foto
PAR KULTŪRAS DARBINIEKU PARKU LASIET TEKSTU “RV” 09.08.2016.
Komentāri