Pirmdiena, 15. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Bauda, Žizēla, Banga, Valts Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Sabiedrība

CEĻĀ UZ AGLONU

Publicēts: 12. augusts 2016 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 2 min Komentāri (0)
Dalies:
CEĻĀ UZ AGLONU

Noliekot ikdienas darbus, rūpes un steigu malā, ticīgie no visas Latvijas dodas ceļā pie Aglonas Dievmātes, lai svinētu vienus no lielākajiem katoļu svētkiem — Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus.

No Gulbenes šogad izgāja apmēram 30 cilvēku liela grupa priestera Andžeja Stoklosa, māsas Deogrācijas un māsas Elijas vadībā. Viņu vidū svētceļnieki arī no Alūksnes, Cēsīm, Ogres un Ikšķiles. Jaunākajam šajā pulkā ir pusotrs gadiņš. 8. augusta vakarā Gulbenes katoļu draudzes svētceļojuma grupa ieradās Viļānu baznīcā, kur pēc noietajiem aptuveni 30 km varēja atvilkt elpu un smelties spēku turpmākajam ceļam. “Viļānu baznīca ir ļoti viesmīlīgas mājas. Mēs te jūtamies ļoti labi. Arī skaistā, sakoptā vide palīdz atpūsties un atkopties. Esam piedzīvojuši lietu, vēju un sauli, arī tulznu ne mazums, bet tas viss svētceļojumā iederas. Šodien mums notika konference, kurā pārdomājām par Dieva žēlsirdību, piedalījāmies Sv. Misē, bija vakara lūgšanas, vesperes, arī pēc vakariņām baznīcā pavadīsim žēlsirdības vakaru. Bet rītā dosimies uz Galēniem,” stāsta māsa Deogrācija. Katru dienu Gulbenes svētceļotāji veic vidēji trīs kilometru desmitus. Pirmo reizi ceļu kājām uz Aglonu mēro Ginta no Ogres: “Esam pārāk daudz iegrimuši ikdienas steigā, darbos un aizmirstam pievērsties Dievam. Šo svētceļojumu gribu veltīt savai ģimenei. Ir vairāki jautājumi: kāpēc dzīvē tā notiek? Uz vienu no jautājumiem atbildi šodien jau radu. Un ceru, ka saņemšu tās arī uz pārējiem.” Savukārt Alūksnes svētceļniece šajā ceļā devusies, lai atrastu godīgu un Dieva cienīgu darbu. Pašreizējā darba vietā jau esot uzrakstījusi atlūgumu. Viņa svētceļojumā cenšas piedalīties katru gadu: “Pagājušajā gadā biju svētceļojumā Spānijā, bet, protams, nekas nestāv līdzās svētceļojumam uz Aglonu. Tas vienmēr ir ļoti nopietns izaicinājums. Kad gāju pirmo reizi, bija tik daudz tulznu, somas smagas, bez mitas lija lietus. Un es pateicu, ka nekad mūžā vairs šo ceļu neiešu kājām. Bet katru gadu augustā rodas interesanta sajūta: tu saproti, ka laiks kravāt somu un ka tev atkal jābūt uz ceļa, lai vismaz dažas dienas mēģinātu veltīt Dievam vairāk uzmanības nekā tu to dari ikdienā.” Katram no svētceļniekiem līdzi — kāds lūgums, pateicība vai jautājums. Novēlēsim viņiem izturību, svētību un ar Dievmātes aizbildniecību laimīgi sasniegt galamērķi!

Ilze SONDORE

ATTĒLĀ: svētceļnieki pie Sv. Meinarda skulptūras Viļānu baznīcas dārzā.

AUTORES foto

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.