5. pamatskolas vecākus satrauc valodas jautājums
Abas pamatskolas atrodas Rēzeknes ziemeļu mikrorajonā. Mācību iestādes vienu no otras šķir divu kvartālu attālums. 2020. gadā abas skolas jau skāra reforma – tās no vidusskolas pārveidoja par pamatskolām. Pēc sešiem gadiem atkal aktualizēts jautājums par nepieciešamām pārmaiņām. Apvienojot abas skolas, tajās kopā prognozēti 890 skolēni. Apvienošana pasargātu vienu vai otru skolu no slēgšanas, tādēļ turpmākos desmit gadus, visticamāk, ziemeļu rajonā izglītības reforma nebūtu vajadzīga. Apvienotajai skolai būtu pieejams 100 procentu valsts finansējums, un pašvaldībai būtu vieglāk prognozēt savu budžetu. Tomēr pret šo ieceri iebilst gan vienas, gan otras skolas vecāki. “Vislielākās bažas ir skolēnu sarunvaloda un tas, ka latviešu bērnus varētu mācīt skolotāji, kuri pilnībā nepārvalda latviešu valodu,” pārdomās dalījās Rēzeknes 5. pamatskolas vecāku padomes vadītājs
Jaroslavs Volkovs
. Viņš arī uzsvēra, ka mācību iestāžu apvienošana nozīmēs pārpildītas klases un mazāku individuālo pieeju bērniem. Tas kopumā pasliktinās mācību kvalitāti. Plāns bija tāds, ka 5. pamatskolā būtu pirmo četru klašu skolēni, savukārt 6. pamatskolā – piekto līdz devīto. Tā kā 5. pamatskolā jau vēsturiski mācības notikušas latviešu valodā, Jaroslavu Volkovu uztrauc tieši valodas jautājums, baidoties, ka, apvienojot skolas, dominēs krievu valoda: “Varbūt pirmajās klasītēs tas nebūtu tik ļoti pamanāms, jo bērni tikko vēl iesāktu, bet, kad tev ir vēl piektās klases bērni – viņi ir attīstījušies, viņiem ir jāatnāk uz citu vidi, kur dominē mazākumtautību valoda, – par to ir ļoti liels satraukums, un nekas labs no tā nevar sanākt.” Jaroslavs Volkovs ir divu bērnu tētis. Vecākais 5. pamatskolu absolvēja pērn, jaunākais mācās 6. klasē. Arī viņš pats ir absolvējis 5. pamatskolu. Jau tajā laikā abu mācību iestāžu skolēni savā starpā nesatika. “Jau tajā laikā skolas karoja savā starpā. No 5. pamatskolas ejot pāri dzelzceļam garām 6. pamatskolai, ja tagad kautiņi notiek datori-zēti, mums bija fiziskie, un vajadzēja iet ar līkumu,” par pagātnes pieredzi pastāstīja J. Volkovs.
Lāsma ZUTE-VĪTOLA
(LSM Latgales redakcija)
AUTORES foto
Komentāri