Kopstendā piedalījās Zemkopības ministrijas padotības iestādes, tostarp Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), konsultējot par ES finansējumu un biznesa inkubācijas programmām saimniecībām. Paralēli izstādei darbojās tradicionālais lauku labumu tirdziņš, savukārt bērniem bija nodrošinātas izglītojošas aktivitātes. Tehnikas tirgotāji izrādīja traktorus un agregātus un stāstīja par to iespējām. Tas ļauj saimniekiem pirms dārgu investīciju veikšanas novērtēt, kā konkrētā augsnes apstrādes, sējas vai smidzināšanas tehnika strādās reālos apstākļos. Pasākumā savus stendus un jaunumus prezentēja tādi nozares giganti kā “Baltic Agro”, “Baltic Agro Machinery”, “Valtek”, riepu ražotāji “Bohnenkamp” un citi. Visas dienas garumā lauksaimnieki ar dažādu uzņēmumu pārstāvjiem varēja pārrunāt aktuālos jautājumus augkopībā un tehnikas jomā, saņemt konsultācijas un pārrunāt labākos sadarbības nosacījumus nākamajai sezonai. Lauku diena Viļānos apmeklētājiem ir saistoša ar izmēģinājumu lauciņu apskati, taču pasākuma laikā kādu brīdi lietus lija tā, ka pēc tam apskate izpalika. Pat ar zābakiem kājās būtu nācies brist dziļus dubļus, lai apskatītu daudzās šķirnes. Piemēram, kartupeļu tukšās vagas bija pilnas ar ūdeni. Lauku dienas Viļānos centrālā personība ir Dr.agr. Veneranda Stramkale, bez kuras šis pasākums vispār neeksistētu. Veneranda un viņas dēls Aldis Stramkalis ir šī Latgales vērienīgākā lauksaimniecības pasākuma idejas autori un galvenie dzinējspēki jau kopš tā pirmsākumiem 2000. gadā. Kad valsts struktūru maiņas procesā Viļānu pētniecības centram draudēja iznīcība, Dr.agr. V. Stramkale 2000. gadā nodibināja SIA “Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs” (LLZC). Un ar apbrīnojamu neatlaidību viņa saglabāja lauka pētījumus Latgalē. Veneranda Stramkale ir visā Latvijā atzīta vadošā pētniece un selekcionāre. Viņas mūža lielākie praktiskie sasniegumi, ko lauksaimnieki ik gadu var novērtēt Lauku dienās, ir Latvijas simtgadei veltītā vietējā šķiedras linu šķirne ‘Vilani’ un reģistrētā vietējā sējas kaņepju šķirne ‘Pūriņi’. Lauku dienas apmeklētāji Venerandas kundzi pazīst nevis kā kabineta zinātnieci, bet kā praktiķi, kura pati gumijas zābakos izvadā viesus pa laukiem un dalās unikālās zināšanās. Atklājot pasākumu, ilggadējā lauksaimniecības pētniece
Veneranda Stramkale
pauda gandarījumu par lielo apmeklētāju atsaucību. “Man ir patiess prieks, ka mūsu rīkotā Lauku diena interesē gan lauku kopējus, gan ikvienu, kurš vēlas uzzināt vairāk par lauksaimniecību. Mūsu darbā galvenais ir nevis runāt, bet darīt. Visa mana darba mūža garumā esmu bijusi uzticīga Latvijas laukiem un lauksaimniecības kultūru izpētei. Šogad demonstrētas 13 laukaugu kultūras, 150 laukaugu šķirnes un 183 selekcijas līnijas, tostarp arī lini. Sadarbībā ar 16 partneriem ierīkots 41 lauka izmēģinājums ar 191 izmēģinājuma variantu. Tas sniedz plašas iespējas iepazīt jaunākos pētījumus un tehnoloģijas, lai gan pasākuma norisi šoreiz apgrūtina lietainie laikapstākļi,” teica Veneranda Stramkale. Viņa pateicās visiem sadarbības partneriem un pasākuma atbalstītājiem, kā arī atgādināja, ka šā gada 27. jūnijā apritēja 60 gadi, kopš viņa uzsāka darbu Latvijas un Latgales lauksaimniecības attīstībā. “Visus šos gadus mans darbs ir bijis veltīts tam, lai palīdzētu lauksaimniekiem orientēties sarežģītajās situācijās un pieņemt pamatotus lēmumus. Īpaši nozīmīgs sadarbības partneris visā šajā laikā ir bijusi Zemkopības ministrija, kas mūs ir atbalstījusi arī šodien,” sacīja V. Stramkale. Pasākuma dalībniekus uzrunāja zemkopības ministra padomnieks
Valdis Maslovskis
, nododot sveicienus no zemkopības ministra Ulda Auguļa. “Jau otro gadu pēc kārtas Lauku dienā mūs pavada lietus, un visi esam gumijas zābakos – gluži kā pienākas īstiem lauksaimniekiem. Taču tas tikai apliecina, ka lauksaimniecība ir nozare, kur darbs notiek jebkuros laikapstākļos,” sacīja Valdis Maslovskis. Viņš uzsvēra Viļānu un visas Latgales nozīmi Latvijas lauksaimniecības zinātnē, atgādinot, ka tieši šeit daudzu gadu garumā veikts nozīmīgs pētnieciskais darbs, kas devis būtisku ieguldījumu visas valsts lauksaimniecības attīstībā. Padomnieks norādīja, ka šobrīd lauksaimniekiem jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem – klimata pārmaiņām, tirgus svārstībām un sarežģīto ģeopolitisko situāciju pie Latvijas austrumu robežas. Tāpēc īpaši svarīgi ir tādi pasākumi kā Lauku diena, kur iespējams satikt sadarbības partnerus, uzklausīt zinātnieku atziņas, apmainīties pieredzē un gūt jaunas idejas turpmākajam darbam. Noslēgumā viņš īpašu pateicību veltīja Venerandai Stramkalei par 60 darba gadiem zinātniski pētnieciskajā darbā. “Jūsu ieguldījums Latvijas lauksaimniecības attīstībā ir nenovērtējams. Jūs ar savu darbu esat palīdzējusi augt daudzām Latgales saimniecībām un iedvesmojusi vairākas lauksaimnieku paaudzes. Jūsu vārds ir pelnījis vietu Latvijas lauksaimniecības vēsturē kā piemērs nākamajām paaudzēm,” uzsvēra Valdis Maslovskis. Noslēdzot uzrunu, viņš novēlēja visiem klātesošajiem labu ražu, stipru veselību, saticību ģimenēs un veiksmīgu saimniekošanu Latvijas laukos. Veneranda Stramkale teica: “Mēs jau daudzus gadus aktīvi sadarbojamies ar Rēzeknes novada domi. Paldies novada domei par atbalstu! Arī es savulaik darbojos Rēzeknes novada domes sastāvā. Ļoti cieša un veiksmīga sadarbība mums daudzu gadu garumā izveidojusies ar Malnavas koledžu. Paldies koledžas direktorei un kolektīvam! Daudzi Malnavas audzēkņi pie mums iziet praksi. Arī pati trīs gadus esmu kalpojusi Malnavai, tāpēc šī sadarbība man ir īpaši nozīmīga. Mūsu atbalstītāju vidū ir arī Latvijas Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trons.”
Mārtiņš Trons
nāca ar pārsteigumu: “Kā nelielu dāvanu no mūsu saimniecības “Ezerlīči” vēlamies uzdāvināt zālāja sēklas. Pēc pasākuma varēs nolīdzināt un apsēt šo vietu, un mēs nodrošināsim tik daudz sēklu, cik būs nepieciešams, lai viss izskatītos skaisti. Jo kas gan cits kops Latgales zemi, ja ne paši Latgales lauksaimnieki?” * * *
Venerandai Stramkalei jautāju: “Kas kopj izmēģinājumu laukus un veic visus darbus?”
“To darām paši. Man ir trīs darbinieki. Darbaroku trūkums ir ļoti liels, jo cilvēki veselības problēmu dēļ pakāpeniski izstājas no darba. Zinātniskajā darbā nevar strādāt jebkurš – nepieciešamas priekšzināšanas un lauksaimnieciskā izglītība. Par katru izmēģinājumu un katru variantu tiek sagatavotas detalizētas atskaites. Mums ir noslēgti sadarbības līgumi ar uzņēmumiem, kuros precīzi noteikts, kādi dati jāiegūst un kādus rezultātus sadarbības partneri sagaida. Apsaimniekojam aptuveni 40 hektārus. Platība nav liela, taču ar pieejamajiem resursiem spējam īstenot visas iecerētās programmas. To nedarām personīga labuma dēļ – strādājam Latgales zemnieku interesēs, lai viņi uzzinātu par jaunākajām iespējām un tehnoloģijām. Šobrīd īpaši aktuāls ir darbs ar eļļas liniem. Šajā jomā sadarbojamies ar Latvijas Universitātes vadošajiem ģenētiķiem, un kopīgi paveikts ļoti nozīmīgs darbs. Cenšamies sadarboties ar visiem, kuriem rūp Latgales lauksaimniecības attīstība. Kādreiz Latvijā lini tika audzēti aptuveni 92 tūkstošos hektāru. Tā bija ļoti nozīmīga kultūra. Braucot pie zemniekiem un piedaloties Lauku dienās, redzēju, ka lini savulaik tika audzēti ne tikai Latgalē, bet arī Kurzemē,” stāsta Veneranda Stramkale.
“Bet kāpēc linu platības tik ļoti samazinājās?”
Veneranda Stramkale paskaidroja: “Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bija virkne pārmaiņu, kuras pat šodien nav viegli izskaidrot. No lauksaimniecības aprites pazuda gan cukurbietes, gan lini. Kāpēc tā notika? Uz šo jautājumu nav vienkāršas atbildes. Tagad viss sākas no jauna. Lauksaimniecības politika ne vienmēr ir bijusi zemniekiem labvēlīga, taču pašlaik saimniekiem ir daudz lielākas iespējas pašiem izvēlēties, ko audzēt un kā attīstīt savas saimniecības.”
TIKAI DARĪT!
Lauku dienas Viļānos apmeklētājiem bija pieejams arī lauku labumu tirdziņš. Mājražotāju vidū savu produkciju – sublimētas ogas un augļus, kā arī medu ar dažādām piedevām (ogām, tomātiem, piparmētrām utt.) – piedāvāja Normunds ROZENTĀLS no Augšdaugavas novada Kalupes pagasta.
“Mums ir bioloģiskā piemājas saimniecība “Vecmežiņi”. Esam iestādījuši augļu dārzu – mums ir āboli, plūmes, vīnogas, upenes, jāņogas, zemenes. Ābelītes aug vairāk nekā hektāra platībā, viss pārējais – mazāk, bet kopējā augļu dārza platība ir ap trijiem hektāriem. Jau trešais gads kā pārstrādājam ogas, augļus un dārzeņus, esam arī mājražotāji. Visas PVD atļaujas mums ir. Mēs par savu naudu iegādājāmies divas sublimācijas iekārtas. Sublimācijas darbības princips ir tāds, ka augli vai ogu sasaldē, un no tā tad tiek dabūts laukā viss mitrums. Bet sublimētajā auglī paliek visi vitamīni, saglabājas krāsa, garša, smarža. Sublimācijas iekārtas ir dārgas. Internetā bijām atraduši gan ķīniešu, gan poļu ražotās, bet izvēlējāmies dārgāko, kvalitatīvāko piedāvājumu no ASV. Mūsu agregāts, kurā var uzreiz sešus kg pārstrādāt, maksāja sešus tūkstošus. Bet no sešiem kg var dabūt tikai 600 gramus sublimētas produkcijas. Tāpēc man tā produkcija dārga, nevaram lētāk pārdot. Iesviežot sublimēto ogu tējā vai ūdenī, tā paņem mitrumu atpakaļ un paliek kā svaiga,” stāsta Normunds Rozentāls, piedāvājot arī nodegustēt sublimētos rabarberus, bumbierus, medu ar granātābolu, medu ar čili u. c. Garša ir lieliska! Sublimēto produkciju tirgū piedāvājam ar zīmolu “Rain Berries snacks”. “Mēs izveidojām arī internetveikalu –
https://www.rainberriessnacks.lv
. Var pasūtīt attālināti, produkts tiek nogādāts pakomātā. Mūsu produkti ir aizceļojuši arī uz tālākām vietām – Norvēģiju, Ķīnu, Kanādu, Vāciju, Īriju. Cilvēkiem interese ir. Mēs esam izdomājuši jaunu produktu, ka varam no augļiem sagatavot biezenīti, tad to sublimēt. Kad tas izkaltis, sagriežam standziņās. To nosaucām par krapšķi. “Krapšķis” latgaliešu valodā nozīmē “čipsi”, tas ir sens vārds. Sublimējuši esam pat saldējumu, to netirgojam, bet rādām, ko var izdarīt,” stāsta Normunds.
“Kad sākāt saimniekot?” jautāju.
“Tas bija 2000. gadā, kad atgriezāmies no Īrijas. Tur biju šoferis, izvadāju mēbeles. Dzimis un audzis esmu Madonā, bet Latgalē atnācu uz vectēva mājām. Tad radinieki “palīdzēja” nedzīvot dzimtajā sētā, un tā nopirku māju, kas tobrīd stāvēja tukša. Sākām piepirkt klāt zemi, iekopām augļu dārzu. Pašlaik apstrādājam pusotra simta hektāru zemes. Mums ir arī gaļas liellopi – Herefordi un Šarolē. Pusi siena šogad jau sagādājām. Kā būs saulains lauks,
rausim
tālāk. Ar sievu Ivetu izaudzinājām divas meitas un dēlu. Vecākā meita Kristīne ar bērniem dzīvo Īrijā. Kad es pats nostrādājos pa to Īriju, dabūju invaliditātes 2. grupu, tāpēc nolēmu mierīgāk darboties. Saimniecību palēnām pārņems dēls Jānis, viņš beidzis Višķu tehnikumu, lauksaimnieka izglītība ir. Meita Diāna ir māksliniece. Mēs saimniecībā esam ļoti daudz ko darījuši – zemenes audzējuši lielākās platībās, paipalas audzējām, sviesta pupiņas. Pēc profesijas esmu mēbeļu galdnieks, varu ko arī galdniecībā izdarīt. Ja jāiet uz dzimšanas dienu, varu kādu trauku izgrebt, soliņu izgatavot, plauktiņu dāvanai,” stāsta Normunds. Runājot par problēmām, Normunds norāda, ka viņiem tas pats, kas pārējiem, kam vieglāk, kam smagāk. “Pats lielākais mīnuss, ka “Altum” paņemts aizņēmums zemes iegādei, tur diezgan lieli procenti. Gandrīz viss, ko nopelnām, tas jāatdod. Bet bez zemes arī neko nevar darīt,” viņš saka un piebilst, “nav ko domāt, vajag darīt. Jo vairāk domāsi, jo mazāk izdarīsi. Tikai darīt!”
LAI PALĪDZĒTU AUGIEM
Vienā no stendiem bija apskatāmi Latvijas uzņēmuma “Hortimed” (šogad šis uzņēmums apvienojies ar SIA “Nord agri”) ražotie augu biostimulatori.
Kas tad ir augu biostimulatori?
Stāsta uzņēmuma “Nord agri” pārstāve Lelde Ķelpiņa:
“Mūsu birojs atrodas Rīgā, bet ražošanu esam pārcēluši uz Rāznas Nacionālā parka teritoriju – Mākoņkalna pagastu. Iepriekš produktus ražojām Ogrē. Mūsu pamatizejviela ir sapropelis, kas tiek iegūts šajā reģionā. Ražojam produktu, kam ir piešķirts CE marķējums.
(CE marķējums ir ražotāja apliecinājums, ka prece atbilst Eiropas Savienības drošības, veselības un vides aizsardzības standartiem. Aut. piezīme.)
CE marķējumu var iegūt tikai pēc vairāku gadu pētījumiem un atzītiem lauku izmēģinājumiem ar pierādāmiem rezultātiem. Mums šādi rezultāti ir. Pētījumi tika veikti arī Viļānu laukos, un tie tika iekļauti CE marķējuma iegūšanas procesā. Rezultāti bija ļoti labi – atsevišķos gadījumos sasniegts līdz pat 37 % ražas masas pieaugums. Produkts galvenokārt ir radīts, lai palīdzētu augam. Ja augs jūtas labāk, tas spēj uzņemt vairāk barības vielu un ir izturīgāks pret stresu. Piemēram, šodien ir lietains un vēss, bet rīt var būt karsts un saulains – šādas krasas laikapstākļu svārstības augiem rada stresu. Produkts jālieto trīs līdz četras reizes veģetācijas periodā – tas atkarīgs no kultūrauga. Graudaugiem parasti pietiek ar trim reizēm sezonā, izmantojot divus litrus uz hektāru. To smidzina kopā ar jau izmantotajiem augu aizsardzības vai mēslošanas līdzekļiem – fungicīdiem, herbicīdiem, mēslojumu vai citiem preparātiem. Produktu var sajaukt vienā tvertnē un izsmidzināt vienlaikus. Mēs savos produktos neizmantojam ķīmiskas piedevas. Profesionālā produktu līnija ir paredzēta lauksaimniekiem, taču tas nenozīmē, ka tos nevar izmantot arī mazdārziņos. Tieši šim nolūkam esam izveidojuši “Hortimed Garden” produktu līniju mazākos iepakojumos. Tos var iegādāties “Pakavs”, “Silja” un “Depo” veikalos. Jāuzsver, ka šis produkts ir salīdzinoši jauns, un bija nepieciešams laiks, lai to ieviestu tirgū. Sapropeli citviet pasaulē praktiski neiegūst – tas ir raksturīgs galvenokārt Baltijas valstīm. Tāpēc mums vienlaikus ir jāiepazīstina pasaule gan ar pašu sapropeli, gan tā īpašībām. Kā uzņēmums pastāvam jau vairāk nekā desmit gadus. Sākotnēji mūsu pamatdarbība bija kūdras ieguve un eksports. Arī šobrīd strādājam kūdras nozarē – ražojam un eksportējam dabīgo kūdru un kūdras substrātus.” Jāuzsver, ka zinātnes un inovāciju jomā augu biostimulatori pašlaik ir viena no visstraujāk augošajām un pētītajām nozarēm pasaulē. Tas nav vienkārši alternatīvs mēslojums, bet gan augsto tehnoloģiju produkts, kas risina globālas problēmas: klimata pārmaiņas, augsnes degradāciju un nepieciešamību pēc drošas pārtikas.
LABĀKAI RAŽAI
Lai lauksaimniecībā iegūtu labāku ražu, bez augu aizsardzības līdzekļiem neiztikt. Tie palīdz nodrošināt augu veselību visos attīstības posmos – no sēklas dīgšanas līdz pat ražas novākšanai.
Lauku dienā Viļānos piedalījās arī uzņēmuma “Syngenta Latvia” pārstāvji. “Syngenta” ir viens no pasaulē lielākajiem un zināmākajiem augu aizsardzības līdzekļu un sēklu ražotājiem. Ņemot vērā to, ka minerālmēslu, īpaši slāpekļa mēslojuma, cenas pēdējos gados būtiski pieaugušas un nereti izskan bažas par piegāžu drošību, vaicāju, kāda šobrīd ir situācija ar augu aizsardzības līdzekļu pieejamību. Uzņēmuma “Syngenta Latvia” lielo klientu menedžeris
Raivis Kašs
pastāstīja: “Ar augu aizsardzības līdzekļu pieejamību problēmu nav – esam nodrošināti. Skatoties uz situāciju laukos, jāatzīst, ka laikapstākļi ne vienmēr ir bijuši labvēlīgi. Taču lauksaimniekiem vienmēr ir jāpielāgojas konkrētajiem apstākļiem un jāatrod piemērotākie risinājumi. Vērtējot ražas potenciālu, šobrīd lauki kopumā izskatās ļoti labi. Protams, daudz kas ir atkarīgs no katras saimniecības individuālās situācijas – cik veiksmīgi izdevies pielāgoties spēcīgam vējam, nokrišņiem un citiem izaicinājumiem, kā arī no izvēlētajām audzēšanas tehnoloģijām. Ceram uz labu ražu, taču daudz ko noteiks arī situācija pasaules tirgū un cenas. Galarezultātu redzēsim tikai rudenī pēc ražas novākšanas. Šobrīd vēl ir pāragri izdarīt secinājumus, taču ceram uz labāko.” Uz jautājumu, kur tiek ražoti uzņēmuma augu aizsardzības līdzekļi un kā tiek nodrošinātas to piegādes, Raivis Kašs atbildēja: ““Syngenta” ir globāls uzņēmums, un mūsu augu aizsardzības līdzekļi tiek ražoti dažādās pasaules valstīs. Ar pieejamību šobrīd nav nekādu problēmu vai būtisku izaicinājumu – viss tiek nodrošināts. Mums ir sadarbības partneri, pie kuriem lauksaimnieki var iegādāties nepieciešamos produktus. Katrs izvēlas sev piemērotāko sadarbības partneri un iegādājas tieši savai saimniecībai vajadzīgos līdzekļus.”
Lai lauksaimniekiem ir labvēlīgi ražas novākšanas apstākļi un izcila raža!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri