Bezdarbs ir, bet darbiniekus atrast nevar
E. Rinkēvičs norādīja, ka situācija dažādās Latgales pašvaldībās būtiski atšķiras. Ir novadi ar labiem attīstības rādītājiem, bet citviet darbavietu trūkums un ilgstošs bezdarbs joprojām ir viena no galvenajām problēmām. Rēzeknes pilsētā bezdarba līmenis esot tuvāks vidējam rādītājam valstī un zemāks nekā Latgalē kopumā. Tomēr arī Rēzeknes uzņēmēji prezidentam stāstījuši, ka viņiem trūkst gan kvalificētu speciālistu, gan cilvēku mazāk kvalificētam darbam. “Veidojas paradokss – no vienas puses, Latgalē ir bezdarbs, no otras puses, uzņēmēji saka, ka viņiem nav darbinieku,” sacīja E. Rinkēvičs. Ar līdzīgu situāciju viņš sastapies arī Krāslavas un Ludzas pusē. Kad darba devēji cenšas piesaistīt cilvēkus, nereti seko atteikums. Tad jāvērtē konkrētais piedāvājums – atalgojums, darba apstākļi, cilvēka prasmes, veselības stāvoklis un iespējas nokļūt līdz darbavietai. Prezidents atturīgi izturējās pret vienkāršotu skaidrojumu, ka bezdarbnieki tikai nevēlas strādāt. Katrs gadījums esot jāvērtē atsevišķi. Viena no problēmām, par kuru runājuši uzņēmēji, ir profesionālās izglītības neatbilstība faktiskajām darba tirgus vajadzībām. “Daudzi izglītības sistēmas pārstāvji man varētu nepiekrist, bet uzņēmējiem ir vajadzīgas nedaudz citādas profesionālās apmācības formas nekā pašlaik,” atzina prezidents. Tehnikumos un profesionālajās skolās apgūtais ne vienmēr sagatavo cilvēku darbam konkrētā uzņēmumā. Tādēļ nepieciešama ciešāka sadarbība starp mācību iestādēm un darba devējiem, nevis situācija, kurā abas puses savas vajadzības sāk salīdzināt tikai tad, kad absolvents jau meklē darbu.
Marina TETARENKO
Komentāri