“Jā, gadās, ka ir kāds, kurš atnācis uz kursiem naudiņas dēļ. Tomēr pārsvarā cilvēki nāk ar mērķi iegūt zināšanas, sagatavoties un nokārtot valsts valodas eksāmenu, atrast darbu. Kursanti atklāti dalās savās problēmās: apkārtējā vidē nav vajadzības lietot latviešu valodu, citam vienkārši nav iespējas runāt valsts valodā, raidījumi, kas ir latviešu valodā, nav tik saistoši kā citu TV kanālu piedāvājumi… Un tad mācību laikā mēs strādājam ar maksimumu, cenšos motivēt meklēt literatūru latviešu valodā, iesaku interesantākās TV programmas latviešu valodā. Jā, visi iemācās pamatfrāzes, iemācās izteikties par dažādām tēmām, bet klupšanas akmens ir gramatika, rakstītprasme… Ja cilvēkam bijušas problēmas dzimtās valodas mācību procesā skolā, tad tās saglabājas jebkuras svešvalodas apguvē. Tad valsts valodas kursu pasniedzējam jātiek galā ar dubultu uzdevumu. Gandrīz “neiespējama misija”! Daudzo darba gadu laikā arī redzu, kā augušas prasības valsts valodas eksāmenā… Vidējam valodas līmenim prasības ļoti augušas, bet trešajai pakāpei… Teikšu tā: ja uz ielas satiktam latvietim palūgtu valsts valodas eksāmenu nokārtot atbilstoši trešajai (augstākajai) pakāpei… šaubos, vai viņš nokārtotu,” domīgi saka Mārīte Sprindža. M. Sprindža ir patiesi gandarīta, satiekot savus kādreizējos kursantus dažādās organizācijās, veikalos: “Prieks par to, ka cilvēks atradis darbu, ir ļoti liels. Sevišķi tāpēc, ka arī es esmu nedaudz balstījusi cilvēka izaugsmi. Tas ir tik svētīgi — atbalstīt cita cilvēka izaugsmi! Saviem kursantiem vienmēr novēlu būt atbildīgiem par to, ko dara. Novēlu neapstāties pie sasniegtā, bet aizvien augt. Novēlu, lai piepildās visi mērķi. Novēlu, lai vienmēr saglabā optimismu, lai tic sev!” Nav diskutējams tas, ka, dzīvojot Latvijā, jāzina valsts valoda, bet gribētos, lai tiešām pastāv saikne CILVĒKS — VALSTS. Lai cilvēks var paļauties uz savu valsti! Ja viņš ir izpildījis savu pienākumu daļu, tad lai no valsts institūciju puses tas tiek novērtēts, adekvāti atalgots, lai cilvēks var rēķināties ar tiesiskās paļāvības principu. Lai nav tā, ka ik pa laikam mainās un pieaug prasības, šādi dzenot cilvēkus izmisuma purvā.
Iveta DIMZULE
ATTĒLĀ: M. Sprindža māca valsts valodu mācību centra “Austrumvidzeme” kursos.
AUTORES foto
Komentāri