Cilvēkus dzīves gaitas aizved prom no dzimtajām mājām, reizēm pat ļoti tālu. Reizēm dzīve apmet loku, lai cilvēks var atgriezties pie savu senču saknēm. Lūk, arī Kantinieku pagastā mīt mākslinieks, kura dzīves ritums aizsākās Jēkabpilī, kur māmiņai bija darbs cukurfabrikā, bet tēvs — pieprasīts un prasmīgs skārdnieks (reiz arī Rīgas baznīcu torņus savām rokām glāstījis). Valdis ONUŽĀNS pirms dažiem mēnešiem nosvinēja skaistu 50 gadu jubileju. Šobrīd viņš saka paldies Visaugstākajam par to, ka dzīvē ir harmonija, labprāt atbalsta cilvēku vēlmi redzēt viņa gleznu izstādes. Tamdēļ arī Viļānu bibliotēkā no 14. marta līdz pat Lieldienām ikviens interesents varēs smelties dvēseles spēku Valda veidotajās gleznās.
“Manas skolas gaitas sākās Rikavas pamatskolā. Nebija viegli. Līdz mājām — septiņi kilometri. Kad ceļu pievarējām kājām, kad — zirga pajūgā. Daudz bija jāmācās, daudz strādājām, sakopjot skolas apkārtni, skolas augļu un sakņu dārzā. Tas deva krietnu rūdījumu dzīvei. Ar šādām tādām grūtībām mūsu paaudzi nevar nobaidīt!” smaida Valdis Onužāns.
Iveta DIMZULE
ATTĒLĀ: Valdis Onužāns pie savas gleznas pirms vairāk nekā 30 gadiem paštaisītajā ozolkoka rāmī, kas ir mākslinieka vizītkarte un bijusi visās izstādēs.
AUTORES foto
PILNU TEKSTU LASIET “RV” 16.03.2017.
Komentāri