Uzreiz aiz Rēzeknes pilsētas robežas, braucot Kaunatas virzienā, sākas Griškānu pagasts, un tā pirmais ciems ir Pocelujevka.
“Pocelujevka savu nosaukumu aizguvusi no grāfa Pocelujeva uzvārda, kuram šajā vietā bijuši īpašumi,” mums stāsta šī ciema iedzīvotājs Jānis GRIBUSTS.
Mājas “Beveriņas” par savējām Jānis sauc kopš 1945. gada, kad te viņš kā piecgadīgs puika nonāca audžuģimenē. “Dzīve raiba bija. Visu dzīvi par šoferi nostrādāju: 13 gadus tepat kolhozā “Rassvet”, tad no 1980. līdz 1995. gadam pilsētā, vispirms SPMK-2 (specializētā mehāniskā kolonna), kas apkalpoja celtniecības objektus, pēc tam pārgāju uz “Siltumtīkliem”. Vēlāk paliku bez plaukstas. Bija slimība piemetusies, varēja ārstēt, bet neārstēju, staigāju kādus 10 gadus ar apsaitētu roku, līdz …” Jānis Gribusts ir atklāts. Ar sievu Antoņinu ģimenē izaudzināti divi dēli, Andris un Aivars, ir mazmeita un mazdēls. Abi ar dzīvesbiedri daudz strādājuši savā saimniecībā: turētas govis, zirgi, cūkas, vistas, tagad palicis tikai dārzs un tādas ikdienišķas rūpes kā zāles appļaušana, malkas sagatavošana, dārza ravēšana. Brīvajā laikā Jānis lasa grāmatas. “Izrakstu arī “Rēzeknes Vēstis”, teikšu — interesantas. Mani viss interesē, laikraksts nemaz neatpaliek no republikas centrālām avīzēm,” saka Jānis. Kas attiecas uz Līgo dienu, tad ugunskuru Jānis vairs nekurina, skatīsies televizoru. Nav vairs nedz intereses, nedz patikas. Arī sievai ar veselību pašvaki, saka Jānis. Jānis Gribusts ir ticīgs cilvēks, regulāri apmeklē dievkalpojumus katedrālē. Viņš stāsta, ka dzīves laikā uz ceļa bijušas daudzas situācijas, kad par mata tiesu spējis izglābties no avārijas. Dievs viņu sargājis. “Reiz, braucot uz Daugavpili, ceļā ne no šā, ne no tā sāku skaitīt “Tēvs mūsu”. Te pēkšņi mani apdzina gāzes vedējs “Zil”, kas veda kādas piecas tonnas šķidrās gāzes. Rušonas mežā, johaidī, gāzes vedējs šķērsām ceļam ar norautu degvielas bāku. Nezinu, kā tur viss neaizdegās. Tas bija Dieva brīnums. Kamēr biju ticis līdz šai vietai, biju paspējis septiņas reizes noskaitīt Tēvreizi. Kas tad tur bija noticis? Izrādās, no meža gājušas sēņotājas un nav pamanījušas, ka strauji tuvojas vieglais auto “Mercedes”. Lai nenotriektu sievietes, šoferis pagriezis stūri pa kreisi un ietriecies gāzes vedējā. Taču viss beidzās laimīgi, ne gāze eksplodēja, ne cilvēku upuri bija, vien dzelži sasisti,” atceras Jānis Gribusts. Tā, lūk, Dievs un Tēvreize nosargāja gan Jāni, gan pārējos.
Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
Aija MIKELE
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri