Albīna dzimusi Pievolgas vācu ģimenē, bet augusi tālu no Latgales — Sibīrijā, Krasnojarskas novadā. Apprecējusies ar rēzeknieti, kādu laiku dzīvoja Līvānos. Pēc tam pabeidza Daugavpils Pedagoģisko institūtu, strādāja Ilzeskalna astoņgadīgajā skolā, kas palikusi Albīnai atmiņā gan ar zinātkāriem skolēniem, gan ar Gunāra Ludborža vadītajiem slēpošanas pārgājieniem. Vēlāk Albīna strādāja Rēzeknes ģimnāzijā. Te un 1. vidusskolā viņa mācīja krievu un vācu valodu. Filoloģe un muzikante. Viņai, tāpat kā visiem cilvēkiem, kuriem ir muzikālā dzirde, valodas padevās viegli. Albīna brīvi runā krievu, vācu, latviešu, latgaliešu un poļu valodā. Taču par Poliju — mazliet vēlāk. 2004. gadā pie horizonta parādījās Vācija. Ar visu ģimeni Albīna apmetās Leipcigas pievārtē. Tur viņa pasniedz krievu valodas privātstundas, jo vāciešu, īpaši jauno cilvēku vidū tā ir ļoti populāra valoda. Daudzi Albīnas skolēni sapņo mācīties Maskavā un Sanktpēterburgā.
ALBĪNAS GARBUNOVAS “UNIVERSĀLĀ ATSLĒDZIŅA”
Nosaukt Albīnu Garbunovu par bijušo rēzeknieti nu nekādi negribas: viņa runā par mūsu pilsētu un tās apkārtni ar tādu mīlestību, ka uzreiz kļūst skaidrs: Rēzeknei ir liela loma šīs sievie-tes dzīvē. Arī viņas vārdos skan cerība: “Es vēl atgriezīšos. Es ļoti to gribu!”

Komentāri