Iespaidos par festivālu dalījās tā dalībnieki — studijteātra “Joriks” aktieri
Aivars
Pecka
,
Tatjana
Suhinina-Pecka
,
Andris
Ušpelis
, kā arī teātra administratore
Larisa
Bočarņikova
. “Katra uzstāšanās bija ierobežota laika ziņā,” stāsta Aivars. “Žanrus mēs izvēlējāmies paši. Es lasīju Jevgēnija Šešoļina dzeju un Dostojevska monologu “Smieklīgā cilvēka sapnis”. Sešu minūšu laikā bija jānotēlo miniizrāde. Es pirmo reizi biju festivālā, kur lasīju dzeju krieviski cilvēkiem, kuri nesaprot krievu valodu. Ilgi domāju, kā izdarīt tā, lai klausītāji mani saprastu. Izmantoju ritmu, iekšējās pārejas.” Tatjana lasīja prozu, Anastasijas Cvetajevas stāstu “Grēks” no viņas grāmatas “Mana Sibīrija”. Šī uzstāšanās raisīja daudz strīdu, jo daži nepiekrita tam, ka tā ir proza — stāsts ir ļoti dziļš, rakstīts pirmajā personā un vairāk atgādina monologu. Andris Ušpelis izvēlējās eksotiku — lasīja Imanta Ziedoņa “Epifānijas” latviešu valodā. Viņu nevērtēja kā konkursantu, bet pavadīja ar ilgiem aplausiem. “Pats galvenais, ka mūsu Aivars ieguva “zeltu” monologa žanrā un “sudrabu” dzejas žanrā, bet Taņa — “sudrabu” prozā. Viņas uzstāšanās bija lieliska, strīdus raisīja vienīgi žanra izvēle,” stāsta Nacionālo biedrību kultūras nama projektu menedžere Larisa Bočarņikova. “Pirms balvas pasniegšanas Aivaram žūrijas loceklis teica skatītājiem un dalībniekiem: “Jūs redzējāt ideālu monologu, kas atbilst visiem mūsu festivāla kritērijiem. Tika ievērots viss, kas iekļaujas šī žanra rāmjos, tā bija īsta meistarklase.” Mājās mēs atgriezāmies ar pilnu apbalvojumu komplektu.” Gan Aivars, gan Larisa uzsvēra, ka guvuši vērtīgu pieredzi un sapratuši, ka grib rīkot līdzīgu festivālu arī Rēzeknē.
Olga BELOVA

Komentāri