Ilgus gadus Teuvo Tulio vārds bija svešs, varbūt pat noklusēts mūsu sabiedrībai, un, tikai pateicoties viņa radinieku — Renātes Turlajas un viņas dēla Georga — pirms divdesmit gadiem pieliktajām pūlēm, uzzinājām par šī izcilā cilvēka lielo devumu kultūras un kino jomā. Jāsaka, Teuvo Tulio biogrāfija ir maz pētīta, tajā ir daudz neskaidrību, jo kinorežisors maz devis intervijas un par savu privāto dzīvi nav stāstījis. Līdz desmit gadu vecumam Teuvo jeb Fedja, kā bērnībā viņu sauca, dzīvoja Ilzeskalna pagasta Šķerbinieku sādžā pie mātes vecākiem (māte Helēna bija baletdejotāja Sanktpēterburgā). Pēc tam māte pārcēlās uz Somiju, Helsinkiem, un desmitgadīgo dēlu paņēma pie sevis. Kinomākslai Teuvo Tulio pievērsās 15 gadu vecumā. Kā aktieris viņš piedalījās sešās filmās, bet no 1936. līdz 1972. gadam bijis 16 filmu režisors. Viņš bija pasaules mēroga melodrāmas meistars. Diemžēl 1972. gadā, kad iznāca viņa filma “Sensuela”, kino cenzūra Teuvo Tulio tik ļoti aizvainoja, ka turpmāk viņš atteicās demonstrēt savas filmas, nesniedza intervijas un vairs neradīja nevienu jaunu filmu. Tā beidzās viņa radošā dzīve. Pagājušajā nedēļā interesenti bija aicināti skatīties Teuvo Tulio filmas Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, un atsaucība bija liela. Taču šīs filmas noskatīties var arī jebkurā citā laikā. Pasākumā atmiņās dalījās Renāte Turlaja, kura par Teuvo Tulio daudz dzirdējusi kopš bērnības, jo viņas tēvs un Teuvo bija tuvi radinieki. Pateicoties Renātes kundzei, bibliotēkā varēja aplūkot kinorežisora Teuvo Tulio relikvijas, piemēram, nēzdodziņus, zīda zeķes, kas izmantotas filmās; viņa mātes, baletdejotājas, jaciņu
(attēlā).
Arī bibliotēkas krājumos savākts ne mazums materiālu par šo somu kinorežisoru. Bibliotēkā atrodama arī kino speciālistes Kristīnes Želves grāmata “Fedja. Teodors. Tulio”, kas stāsta par kinorežisora dzīvi un viņa filmām. Pasākuma noslēgumā klātesošie varēja noskatīties K. Želves dokumentālo filmu “Fedja”.
Aija MIKELE
AUTORES foto
Komentāri