“Tas ir pilnīgi nepareizi! Cilvēki mūsu gados var pilnībā sevi veltīt darbam, jo bērni jau izauguši un izveidojuši savu dzīvi. Nav jāuztraucas, vai mājās būs silta zupas bļodiņa bērnam, nav jāņem slimības lapa uz bērna slimošanas laiku. Un mūsu paaudzes cilvēkiem gan pacietības, gan izturības ir vairāk,” pārliecināti saka
Valentīna
Iljenko
. “Viss mans mūžs tepat vien dzimtajā pusē! Piedzimu Rēzeknē, bet uzaugu un aizvien dzīvoju Ciskādos. Vien kad studēju pirmsskolas pedagoģiju, četrus gadus biju Rīgā. Rīgas Pedagoģiskā skola bija ļoti spēcīga mācību iestāde. Katru audzēkni, kura gatavojās strādāt bērnudārzā, skolā iemācīja spēlēt klavieres! Man arī nebija ne mazākās muzikālās izglītības, tikai cik skolā mūzikas stundas. Apguvu visu bērnudārzos nepieciešamo repertuāru. Varēju gan dziesmas bērniem iemācīt, gan sporta nodarbības vadīt, gan deju pavadījumu nospēlēt,” Valentīnas balsī skan izjusta pateicība savai mācību iestādei.
Iveta DIMZULE
AUTORES foto
Komentāri