Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Lauksaimniecība

ATJAUNOSIM LATVIJAS DZELTENO OLPLŪMI!

Publicēts: 26. oktobris 2017 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 2 min Komentāri (0)
Dalies:
ATJAUNOSIM LATVIJAS DZELTENO OLPLŪMI!

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā veikalu plauktos vietējās plūmes, izņemot hibrīdplūmi ‘Kometa’, gandrīz vairs nav atrodamas. Latvijas dzeltenās olplūmes audzes līdz pagājušā gadsimta otrajai pusei bija atrodamas gandrīz katrā lauku sētā. Tā veidoja ne mazāk kā 50% no visiem plūmju stādījumiem un ražoja bagātīgi, pārpildot vietējo tirgu. Veģetācijas periods tai, salīdzinot ar citām šķirnēm, ir samērā īss, tāpēc tā labāk sagatavojas ziemošanai. Laika gaitā audzes lauku sētās bez kopšanas sabiezinājās, novecoja un vairs neražoja, atstājot daudziem tikai bērnības atmiņas par šīs šķirnes augļu teicamo garšu.

Šo šķirni ar sekmēm vēl joprojam audzē dažos Igaunijas komercdārzos, tā sastopama arī Lietuvā un Krievijas pierobežas rajonos. Visur tā ir tirgū pieprasīta un  tiek atzīta par plūmi ar visgaršīgākajiem augļiem. Koki, ne tikai patsakņi, bet arī acotņi,  labi var ražot visās augsnēs, jānodrošina tikai mitrums, barība un augsnes aerācija. Raža var sasniegt 30 – 80 kg no koka. Koku mūžs parasti ir 25 — 35 gadi. Agrāk  zemnieku sētās  olplūmes pavairoja ar sakņu atvasēm. Kāpēc plūmes agrāk labi ražoja arī audzēs, zālājā? Iespējams, ka seklā sakņu sistēma, kamēr audze nebija sabiezināta, pietiekami daudz barības vielu saņēma no nobirušām lapām un augļiem, arī nepļautā zālāja. Neskaidrību par to, kāpēc olplūmju audzes dažviet ražo labāk un biežāk, citur sliktāk, ir daudz. Tomēr šo šķirni ir vērts audzēt, tās labākās formas jāizdala un jāizveido ciltskoku dārzs potzariem vai sakņu atvasēm. Tā kā šāda tēma nav inovatīva, dabūt valsts atbalstu nav iespējams. Tās risināšanai nepieciešams plašāks monitorings par vēl esošām audzēm, par augsnes īpatnībām, par citām plūmju šķirnēm dārzā utt., tāpēc aicinu agronomus, kuru dārzos ir saglabājušās olplūmju audzes vai atsevišķi kādreiz labi ražojoši koki, iesaistīties šīs šķirnes labās slavas atjaunošanā. Nederēs novērojumi par kokiem, kas iegādāti pēdējo 50 gadu laikā kokaudzētavās, ja izmantoto potzaru izcelsme nav zināma. Ja audzē daļa koku vēl ir samērā veselīgi, var  sākt ar  novecojušo un vārgo koku izzāģēšanu un atstāto koku vainagu atjaunošanu, zarus pamatīgi saīsinot. Ja iespējams ierīkot jaunu stādījumu, no vecās plūmju audzes izvēlieties spēcīgas, bet ne pāraugušas sakņu atvases audzes malā. Tās izrokot, pārliecinieties, vai tās tiešām ir sakņu atvases, nevis no nokrituša augļa kauliņa izaudzis sēklaudzis. Arī tādu var stādīt, bet jārēķinās, ka tas var vairāk vai mazāk atšķirties no mātes koka. Pēc iestādīšanas un pamatīgas salaistīšanas uzklājiet plašākā apjomā mulču, kas sadaloties papildinās organisko vielu daudzumu augsnē. Pavasarī vajadzētu pavērot, vai olplūmes zied reizē ar kādu blakus augošu plūmi. Katrs speciālista novērojums dažādos apvidos un apstākļos ir ļoti vērtīgs, lai paātrinātu dzeltenās olplūmes augļu atgriešanos vismaz vietējā tirgū, lai varbūt pat kļūtu par mūsu zemes plūmju zīmolu.

Dr. agr.  M. SKRĪVELE

ATTĒLĀ: Lauku dienā SIA “Ķira” augļu dārzā Viļakā.

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.