— Mums bieži jautāja, par ko mēs kļūsim pēc skolas beigšanas. Neteiksi taču, ka par kosmonautu! Tāpēc godīgi atbildēju: es, tāpat kā mani vecāki, būšu virpotājs, — stāsta Vladimirs. Tas nebija sapnis, Volodja zināja, ka pēc skolas ies strādāt. Un aizgāja uz Slaukšanas iekārtu rūpnīcas sesto cehu, kur strādāja māte. Mācījās, “neatejot no darbgalda”. Tiesa, jau toreiz bija kāda aizraušanās, kurai viņš veltīja daudz laika. Pantomīma. Jau skolas gados Volodja Petrovs apmeklēja kultūras nama studiju, ko vadīja Alla Toločko. — Es tur nokļuvu nejauši. 10. klasē kādā kompānijā ākstījāmies, un draugi teica: tev jāiet uz pantomīmu… Kultūras namā esot tāda studija. Aizveda mani uz nodarbību, un es tur paliku. Vladimiram studijā iepatikās, nodarbības palīdzēja atraisīties, atbrīvoties no kompleksiem. Jaunieši uzstājās koncertos, gatavoja priekšnesumus. Un tad viņa dzīvē parādījās Džeksons. — Maikla Džeksona daiļrade mani vienmēr ir iedvesmojusi — gan viņa dziesmas, gan ritmi. Es gribēju dejot un kustēties kā viņš. Alla Toločko palīdzēja man iestudēt estrādes deju. Publikai patika, un tas mani iedvesmoja vēl vairāk.
Olga MEIRĀNE
AUTORES foto
Komentāri