Ir cilvēki, kuri allaž savu sirdi atver patiesībai.
Esot blakus māksliniekam Andrejam MĀLNIEKAM
(attēlā)
, ir sajūta, ka pieskaries vistīrākajam avotam, pieskaries baltai gaismai, kas saista debesis un zemi.
“Nāku no Teiču purva puses. Murmastienes tuvumā, pašā purva malā, ir tāds ciems Silagals. Šajā ciemā daudziem Gruduļiem saknes. Mana vecmāmiņa, tēva māte, nākusi no Gruduļiem.
Vectētiņa dzimta atnākusi no Sēlijas, no Viesītes.
Kā tie Mālnieki Daugavai pāri tika? Kad? To diemžēl nezinām. Silagalā nodzīvoju līdz triju gadu vecumam. Atmiņu maz par to laiku… Žogs apaudzis, dīķītis… Pagātnes tēli tik izplūduši, ka gleznās tos vēl nespēju pārlikt,” saka Andrejs Mālnieks.
Iveta DIMZULE
AUTORES foto
Komentāri