Mūsu laikraksta lasītāja Valentīna Nagle no Dekšāres pagasta sirsnīgi pateicas saviem izpalīdzīgajiem mediķiem. “Gribu rast mīļus vārdus, kas spēj par visu paldies teikt Viļānu ģimenes ārsta Dmitrija Orlova māsiņai Vijai Usānei un Atspukas feldšerītei, Rēzeknes slimnīcas Uzņemšanas nodaļas ārsta palīdzei Aijai Žabo. Šīm māsiņām ir Dieva dots talants. Viņas katru pacientu sagaida ar smaidu, laipnību un sirsnību. Cik daudz uzmanības un rūpju vajag, lai pieslēgtu sistēmas cilvēkam ar sarežģītām vēnām, bet viņas ar vieglu, nesāpīgu roku visu spēj. Ir bijušas vairākas reizes, kad māsiņām lūdzu padomu ārpus darba laika, arī tad viņas laipni vienmēr uzklausa un sniedz zinošu atbildi. Piemēram, mūsu Aija, ja nepieciešamas procedūras, pacientus pieņem arī brīvdienās. Kamēr slimnieks atrodas pie viņas, pat sildītāju ieslēdz, lai būtu ērti un silti. Vēlu priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu abām sirsnīgajām māsiņām, kā arī dakterim Orlovam, neirologiem dakterim Stērniniekam un dakterei Jaudzemai. Paldies visiem par manu ārstēšanu!” saka Valentīna. Paciente ir pateicīga visiem, bet īpašu uzmanību lūdz veltīt māsiņām Vijai un Aijai, lai arī citi zina par viņu godprātīgo darbu. Jāteic, ka abas medicīnas darbinieces, uzzinot par šādu lūgumu, ļoti satraucās un nebija ātri pierunājamas rakstam laikrakstā, jo viņas neuzskata, ka ir ko īpašu izdarījušas, jo pildot savu ikdienas darbu. Taču, piekrītiet, ka ne jau katram tas izdodas no sirds, kā to dara šīs māsiņas.
Vija Usāne
ir mediķe ar 32 gadu stāžu. Vairāk nekā 20 gadus strādā Viļānu novada cilvēku labā. Viņa ir ne tikai laba profesionāle, bet arī labestīga, pašaizliedzīga, zinoša, kompetenta ambulatorās aprūpes māsa. Vienmēr smaidoša, pretimnākoša, ar pozitīvu attieksmi pret savu darbu, kaut arī skolas gados nekad nav domājusi saistīt savu dzīvi ar medicīnu. “Tā nebija mana sapņu profesija. Mācoties skolā, sacīju, ka nekad nebūšu medicīnā. Bet acīmredzot, tiklīdz cilvēks pasaka “nekad” un “nemūžam”, liktens sagroza tā, ka tas noteikti notiek un ir uz mūžu. Taču esmu pateicīga liktenim par tādu pavērsienu. Pēc Viļānu vidusskolas beidzu Rīgas 1. Medicīnas skolu kā vecmāte, un 1. aprīlī apritēs jau 33 gadi kopš dienas, kad dakteris J. Vidiņš pieņēma mani darbā Rēzeknes slimnīcā. Tur kādu laiciņu nostrādājusi, pārgāju uz Viļānu poliklīniku. Sākot no 80-to gadu beigām, daudzus gadus nostrādāju pie ģimenes dakteres Gevaļas līdz pat viņas aiziešanai pelnītā atpūtā. Bet tagad strādāju kopā ar dakteri Orlovu. Liktens ir bijis žēlīgs, ka devis man ceļā cilvēkus, ar kuriem varu sastrādāties. Esmu strādājusi ar labiem kolēģiem, man ir bijuši un arī tagad ir labi darba devēji. Dažreiz liekas, ka izdedz darbā. Bet labi cilvēki, viņu dāvātās pozitīvās emocijas, pateicības vārdi dod jaunu spēku turpmākajam darbam. Lai visiem skaisti svētki!” saka Vija Usāne. Savukārt
Aija Žabo
jau bērnībā zinājusi, ka kļūs par mediķi. “Bērnībā, kad man bija tikai septiņi gadi, mamma ļoti slimoja. Ilgu laiku pavadīju pie viņas slimnīcā. Kad man bija 13 gadi, mamma nomira. Izjutu milzīgu vēlmi palīdzēt citiem, lai cilvēki pēc iespējas ilgāk varētu nodzīvot, lai citiem bērniem mammas nemirst. 1980. gadā absolvēju Rīgas 2. Medicīnas skolu un sāku strādāt Atspukas feldšerpunktā. Tā ir mana pirmā darba vieta, un esmu tai uzticīga jau 37 gadus. Paralēli šim darbam 18 gadus nostrādāju pie ģimenes dakteres Sparānes, bet tagad strādāju Rēzeknes slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. Domāju, ka dzīvē kaut kas arī jāpamaina. Ar gadiem ir pierasts redzēt rūgtus brīžus. Darām savu darbu no sirds, bet dzīve ir dzīve, un rezultāts kāds ir, tāds ir. Ar to ir jāsamierinās. Ļoti pārdzīvoju, kad slimo bērni. Tādi gadījumi ļoti aizkustina, jo pati esmu zaudējusi dēlu. Viņš 15 gadu vecumā gāja bojā autoavārijā. Šodien esmu laimīga, ka man ir divas labas meitas un divi mīļi mazdēliņi. Savā darbā Atspukā cenšos neatteikt palīdzību arī brīvdienās, jo feldšerpunkts atrodas tajā mājā, kur dzīvoju. Visiem novēlu labu veselību, kas ir pats svarīgākais, mīlestību, būt iecietīgākiem citam pret citu, prast ieklausīties cilvēkos, kas blakus. Lai piepildās ieceres, kā arī lai ir ienākumi maciņā!” vēl Aija Žabo.
Ilze SONDORE
AUTORES foto
Komentāri