2017. gada nogale un 2018. gada sākums Kandženiekos bija cerību apvīts laiks: tikšot mazināta nevienlīdzība valstī starp bagātajiem un nabagajiem. Ja neskaita firmaču Domku, visiem pensijas nepārsniedza savulaik noteikto neapliekamo minimumu — 165 latus. Kāds tas bija tagad, to tā īsti neviens necentās iegaumēt, tikai juta, ka pēc katras indeksācijas pensija par pāris eiro palika lielāka. Bet tagad būšot REFORMA, tā pie alus glāzes, pacēlis rādāmo pirkstu pret debesīm, svinīgi deklarēja sābru Onte.
Daudz vai maz, bet cerība visiem bija, ka līdz ar reformu katram kaut par pāris eiro pensija kļūs lielāka.
Vecgada vakarā visi sapulcējās Beņuka mājās, jo tur vēl varēja dabūt nogaršot asins desas, jo Beņuks jau no padomju laikiem, kad arī tika apkarota cūku audzēšana, stingri noteicot to skaitu, bija iemanījies cūkas audzēt siena šķūnī ierīkotajā bunkurī, kas bija saglabājies jau no kara laikiem, kad tajā slēpās abi saimnieka dēli, tā glābjoties no iesaukšanas svešos karos.
Senajos Ulmaņa laikos gan Latvijā cūkas drīkstēja audzēt katrā lauku sētā, un jo vairāk, jo labāk, bet tie jau bija citi laiki. Tagad pēc valdībā pieņemtajiem lēmumiem it kā cīņai pret cūku mēri cūku audzētājiem tika pieņemtas neizpildāmas prasības, kuras neievērojot pat par vienas cūkas audzēšanu draudēja gan tās likvidācija, gan barga soda nauda. Monce meitas datorā bija salasījusies no Googles tantes gudrībām par kaut kādām tur aitu cūkām, bet dzīvu tādu spoku vēl neviens kandženieks nebija manījis.
Tā, apspriežot šos un citus aktuālus jautājumus, malkojot “Latgales šmakovciņu”, kas nebija ne par matu sliktāka kā tagad Latvijā patentētais, no naturāla medus ražotais 43-grādīgais, dizaineru radītajās divu litru pudelēs pildītais “Rižskī samogon”, un, piekožot smeķīgo pašmāju desiņu, nemanot Jaunais gads bija sagaidīts. Nu atlika sagaidīt tikai jaunās reformētās pensijas.
Bet te tev nu bija! Izrādījās, ka Latvijas nabagi tiek sadalīti kastās, tāpat kā Indijā. Tie, kuriem pensijas un algas nepārsniedza neapliekamo minimumu, no šīs reformas ieguva tikai zaudējumu 0,65 centu apmērā, jo vajadzēja palīdzēt “Latvijas Pastam”, kas nu bija par pensiju piegādi samaksu palielinājis par 0,65 centiem. Tā nu skolotāja Gudrīte, kura savos 45 darba gados bija skolojusi ne vienu vien pašreizējo deputātu un valdības vīru, 265 eiro vietā saņēma 264,35 eiro, jo pasta darbiniekiem arī vajagot dzīvot.
Firmačs Meikuls gan bija vinnējis kādus 15 eiro, jo viņa pensija bija vairākas reizes lielāka par parastajiem Kandženieku ļaudīm.
Tā ar REFORMAS un ar “Latvijas Pasta” palīdzību Kandženieku nabadzības līmenis nu bija pazeminājies par veseliem 65 centiem.
Laimīgu Jauno gadu jums visiem vēlot —
Ziedīte INDEVE
Komentāri